Rīga šonedēļ pošas dot vietu vienam no lielākajiem starpvalstu pasākumiem, kāds vispār jebkad noticis Latvijā.
Šogad Rīgā notiks ar formulu 16 + 1 apzīmēta valdību vadītāju tikšanās. Tā norāda uz 16 valstīm abās pusēs Eiropas Savienības austrumu robežai, ar kurām nu jau piekto gadu pēc kārtas attiecības šajā formātā uztur Ķīna. Ar šo valstu valdību vadītājiem Rīgā runās Ķīnas premjerministrs Li Kecjans (otrajā attēlā).
Ļoti vienkāršoti sakot, Ķīna kā pasaulē lielākā ražotāja ja ne visu, tad ļoti daudzu preču segmentos meklē iespējas nogādāt šīs preces līdz rietumeiropiešiem, kas kopumā ir vieni no lielākajiem preču patērētājiem gan pasaulē vispār, gan Ķīnas preču patērētājiem jo īpaši. Ķīnieši esot beidzot pamanījuši, ka viņu preces pa sauszemes ceļu līdz Eiropai var nogādāt divreiz ātrāk nekā pa ūdens ceļu apkārt Eirāzijas kontinentam. Atliek vien parūpēties, lai vismaz dažās no 16 uzrunātajām Eiropas austrumu robežas valstīm šīs kravas neiegultos, bet fiziskas pārpakošanas un muitas procedūru kārtošanas veidā saņemtu nākamo paātrinājumu ceļā uz Rietumeiropas lielveikalu plauktiem vai komplektējošo uzņēmumu konveijeriem.
Ar zīmolu Jaunais zīda ceļš pasniegtais ķīniešu priekšlikums kaut daļēji pārlikt preču plūsmas no ūdens uz sauszemi ir īstenībā grūti realizējams. Šis ceļš taču ved arī pa 16 + 1 formātā neietvertām valstīm, kurām tūlīt pat rodas kārdinājums izvirzīt savas prasības. No otras puses, arī Rietumeiropas valstis nav gatavas bez ierunām piekrist tam, ja tiešām jūtami saruks kravu apgrozījums Roterdamas vai Hamburgas ostās un tālāk visā loģistikas kompleksā, kas apkalpo tagadējo importu no Ķīnas. Vēl būtiskāk, ka sauszemes ceļa ātrumam jācīnās ar ūdens ceļa lētumu. Cīņas rezultātu par labu sauszemei varētu nosvērt ar to, ka sauszemes maršrutā preces vēl kaut kā apstrādātu, bet kā tieši tas būtu darāms?
Šogad atzīmējami 25 gadi kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Latvijas Republiku un Ķīnas Tautas Republiku, kas tika nodibinātas 1991. gada 12. septembrī. Šajā laikā puses apmainījušas ar abu valstu augstāko amatpersonu vizītēm un nodibinājušas pastāvīgus kontaktus starp dažādu nozaru valsts iestādēm. Ir audzis preču apgrozījums starp abām valstīm, ir bijusi sadarbība atsevišķos mākslas un zinātnes projektos. Līdzīgi varētu teikt arī par Latvijas iekļaušanu starp 16 Ķīnas izraudzītajām partnervalstīm. Latvija to uzņēma ar entuziasmu, kura nenoplakšanai līdz šai dienai vislabākais apliecinājums ir tieši tas, ka Latvija organizē šā gada 16 + 1 sarunas. Tomēr labu vārdu un cerību līdz šim ir bijis vairāk, nekā tās izdevies realizēt.
Nav tādu diplomātisko un ekonomisko attiecību attīstīšanas pasākumu, kādus abas valstis jau nebūtu izmēģinājušas. Uz tūlītēju rezultātu trūkumu var skatīties arī no pozitīvās puses kā uz iespēju piešķirt vērtīgāku saturu jau izmēģinātām un apgūtām kontaktu formām. Piemēram, plaša uzņēmēju delegācija papildināja Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīti Ķīnā 1994. gada decembrī. Uzņēmēji sasēdās izstādē pie savām precēm, tur bija atvēlēts laiks un vieta sarunām ar ķīniešu uzņēmumu un iestāžu pārstāvjiem utt., kā šādos pasākumos jābūt, bet pēc uzņēmēju atgriešanās mājās sākās vainīgo meklēšana par to, kāpēc mēs tomēr neesam iekarojuši Ķīnas tirgu. Varētu teikt tā, ka toreizējais tracis tikai lielu reizi apstiprināja Latvijas uzņēmēju un tāpat ierēdņu neizpratni, kā vispār iespējama iespiešanās ārvalstu tirgos. Kopš tā laika dažādās pasaules daļās piedzīvotais un apgūtais dod cerības uz nesalīdzināmi lielākiem panākumiem tajā biznesa forumā, kas notiks paralēli 16 + 1 valdības vadītāju apspriedei. Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtās informācijas, dalību biznesa forumā ir apstiprinājuši vairāk nekā 300 uzņēmēju tieši no Ķīnas un 350 augsta līmeņa valsts un uzņēmējdarbības pārstāvju no visām Ķīnas saaicinātajām valstīm.
Ilga un pacietīga darba rezultātus Ķīnas sakarā personalizē fakts, ka 1994. gadā Latvijas delegācijā kā ķīniešu valodu zinošs tulks iekļautais Andrejs Pildegovičs ir kļuvis par Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru un 16 + 1 sanāksmes galveno organizatoru no Latvijas puses. «Šis gads Latvijas ārpolitikā un ekonomikā paies Ķīnas zīmē,» viņš solījis Saeimas deputātiem šā gada maijā un skaidrojis, kāpēc 16 + 1 pasākums komplektā ar Latvijas un Ķīnas valdību pārstāvju divpusējo tikšanos būs «augstākais punkts Latvijas un Ķīnas attiecībās».
Lai gan sabiedrība, atšķirībā no profesionāļiem, nespēj koncentrēt uzmanību uz kaut ko vienu gada garumā, vismaz šī nedēļa Latvijā neapšaubāmi paies Ķīnas zīmē.
***
PĀRSKATS
KAS PULCĒSIES RĪGĀ
• Vienpadsmit ES dalībvalstis un piecas Balkānu valstis, kuras Ķīna izvēlējusies par sarunu partnerēm: Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija.
KAS JAU IR BIJIS
Latvijas un Ķīnas apmaiņa ar visaugstāko amatpersonu vizītēm:
•no Latvijas Ķīnā bijuši Valsts prezidenti Guntis Ulmanis (1994) un Vaira Vīķe-Freiberga (2004) oficiālās vizītēs un Valdis Zatlers divreiz (2009, 2010) darba vizītēs,
•uz pagājušajā gadā Ķīnā notikušajām 16 + 1 sarunām bija devusies Ministru prezidente Laimdota Straujuma, pirms viņas dažādus pasākumus Ķīnā apmeklējis Valdis Dombrovskis (2010, 2012);
•Latviju apmeklējuši Ķīnas prezidents Dzjans Dzemins (2002) un Ķīnas premjerministra vietnieks Hui Ljanju (2009).
KAS NOTIKS TŪLĪT
Šīs nedēļas beigās Rīgā satiksies
•16 + 1 valdības vadītāji 5. novembrī,
•simtos skaitāmi biznesa foruma dalībnieki 4.-6. novembrī,
•sabiedriskie aktīvisti domnīcu formātā 4. novembrī,
•sinologi 5. novembrī.