Ziemeļeiropai raksturīgie laika apstākļi Rīgā ir skarbi. Par spīti tam, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži dārznieki spēj nodrošināt, ka pilsētas dobēs, piramīdās, grozos un vāzēs krāšņi zied augi teju no visām pasaules malām un priecē pilsētnieku acis astoņus mēnešus gadā – no marta līdz pat oktobra beigām.
Pēc aģentūras Rīgas dārzi un parki reorganizācijas un pievienošanās SIA Rīgas meži, četru gadu laikā pašvaldības uzņēmuma apsaimniekojamās platības galvaspilsētā ir katru gadu palielinājušās. Šobrīd Dārzi un parki apsaimniekošanā ir 105 pilsētas apstādījumu objekti ar kopējo platību 253 hektāri. Darbinieki veic ikdienas darbus - uzkopj parka celiņus un ietves, savāc atkritumus, kritušas lapas, pļauj zāli, ziemā tīra sniegu, arboristi seko koku veselībai un apzāģē bojātos zarus, veido mākslinieciskus koku vainagus. Patiesībā tieši šis darbietilpīgais parku apsaimniekošanas process prasa visvairāk laika un pacietības. Taču lielāko prieku gan pašiem dārzniekiem, gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem sagādā krāšņās puķu dobes. Tās katru gadu veido jaunu, unikālu zīmējumu, kas nekad neatkārtojas. Un katru gadu tiek izveidotas jaunās vietās, kur iepriekš bijis vien zāliens. Ziedu motīvi un raksti nav nejauši, piemēram, vēsturiski veidojies, ka iepretim Nacionālajai operai tiek veidoti ģeometriski simetriski zīmējumi, Līvu laukumā tiek izmantoti augi zilganos, pelēcīgos un zaļganos toņos, simboliski iezīmējot Rīdzenes upītes gultni. Savukārt pie prezidenta pils, nekad neredzēsiet ģeometriskas figūras.
Krokusu violetie un dzeltenie ziedi ir pirmās spilgtās krāsas, ko Rīgas parkos ieraugām pēc ziemas. Krokusi lieliski pārcieš pēkšņas pavasara salnas un temperatūras pazemināšanos līdz mīnus 5 grādiem.
Marta beigās, aprīļa sākumā Rīgas parkos Līvu laukumā, Bastejkalnā, apstādījumos pie Brīvības pieminekļa, Brīvības alejā, iepretim Latvijas Universitātei, Kronvalda parkā, Ziedoņdārzā, Āgenskalnā un Mežaparkā tiek stādītas ap 14 tūkstoši atraitnīšu - Latvijas klimatā vispopulārākās pavasara puķes, jo, tāpat kā krokusi, zied arī vēsos laika apstākļos.
Daļā no šiem stādījumiem jau iepriekšējā gada rudenī tikušas iestādītas sīpolpuķes - narcises un tulpes, kas savu ziedēšanu uzsāka aprīļa beigās, kad veidojās unikālas pavasara ziedu un sīpolpuķu kompozīcijas. SIA Rīgas meži dārznieki labprāt izvēlas tulpes gan to krāšņā izskata dēļ, gan tādēļ, ka arī tās ir izturīgas pret nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem. Jāteic gan, ka dārznieki tās izmanto nevis kā daudzgadīgu, bet kā viengadīgu augu - rudenī iestāda, pavasarī ļauj noziedēt, pēc tam izrok no dobes un aizstāj ar vasaras ziediem. Tas tādēļ, ka prognozējama ir tikai tulpju pirmā ziedēšana, bet nākamajos gados ziedi var uzziedēt atšķirīgā laikā vai neuzziedēt vispār.
Maija beigās dārznieki stāda vasaras puķes. Šogad Rīgas dārzos, parkos un skvēros ar vasaras puķēm apstādītas dobes 2700 m² platībā. Dobēs, ziedu piramīdās, ziedu grozos un vāzēs kopumā iestādītas 68 tūkstoši vasaras puķu. 60 dažādu šķirņu!
Pateicoties ziedu selekcionāriem, spilgtās samtenes, begonijas, balzamīnes, sarzāles un verbēnas, kas cēlušās no Dienvidamerikas, Āfrikas un Indijas, spējušas iedzīvoties arī tām svešajā Ziemeļeiropas klimatā. Rezultātā tropu augu ziedēšanas ilgums Rīgas dobēs ir nevis divas trīs nedēļas, kāds raksturīgs vairumam vietējo puķu, bet var sasniegt četrus mēnešus.
Samteņu dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika. Tās nav kaprīzas, zied ilgstoši un bez pārtraukuma, ir izturīgas pret slimībām un viegli audzējamas. Samteņu smarža arī spēj atbaidīt kaitēkļus, taču Rīgas parkos samtenēm ir tikai un vienīgi dekoratīva loma.
Begoniju dzimtā vide ir Dienvidamerikas tropu meži, šie ziedi prasa rūpīgu laistīšanu. Toties ziedēšanas ilguma ziņā tai nav konkurentu. Begoniju šķirņu ir ārkārtīgi daudz. Rīgas mežu dārznieki pilsētas puķu dobēs stāda septiņas no tām, kas cita no citas atšķiras ar augstumu, ar ziedu un lapu krāsu.
Citi Rīgas apstādījumos populāri ziedi - balzamīnes - Eiropā ir ieceļojuši no Āfrikas. Arī balzamīnes - tāpat kā begonijas - mūsu klimata apstākļos ilgu laiku tika audzētas puķu podos kā istabaugi. Taču, pateicoties selekcionāru centieniem, tās iedzīvojās arī pilsētas krāšņumdobēs un nu priecē parku apmeklētājus ar ilgu un košu ziedēšanu. Rīgas dārzniekiem ir svarīgi, ka balzamīnes var stādīt ēnainās vietās, jo gandrīz visām puķēm ir nepieciešams daudz saules, un tas apgrūtina apstādījumu veidošanu ēnainos parkos. Balzamīnes šajā gadījumā ir lielisks risinājums.
Pilnbriedu vasaras ziedi sasniedz jūlijā. Un pie labvēlīgiem laikapstākļiem savu krāšņumu nezaudē līdz pat oktobra beigām.
Vēls rudens ir laiks, kad apstādījumos tiek mainīti daudzgadīgie augi. Šajā pašā laikā tiek stādīti arī sīpolaugi, kam jāzied nākamajā pavasarī. Rīgas dobēs ir četri sīpolpuķu veidi - tulpes, narcises, krokusi un muskares. Sīpoliņi tiek ierakti zemē un apbērti ar augsni. Drīz pēc tam apstādījumus nosegs pirmais sniegs un zemi sastindzinās sals. Nākamgad martā pilsētu atkal izdaiļos pirmie krokusi un atraitnītes, aprīlī tulpes un narcises, bet maijā pilsēta no jauna rotāsies vasaras ziedu krāšņumā. Lai zied!