Rīgas lietus ūdens kanalizācija: kā tā strādā?

Jūnijā pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Meteoroloģijas vēsturē 21. jūnijs tiks atzīmēts kā diena, kad pāris stundu laikā nolijusi puse no mēneša normas. Sinoptiķi prognozē pērkona negaisus ar lietavām arī jūlijā. Bet vai pilsētas lietus notekūdeņu sistēma ir spējīga uzņemt tik lielu ūdens daudzumu?

Ja neiedziļinās ļoti tālā vēsturē, tad par pilsētas lietus kanalizācijas sistēmas attīstības sākumu varētu uzskatīt 18. gs. beigas, 19. gs sākumu. Pilsētas centrā lietus kanalizācijas sistēmas būvniecība sākusies 1894. gadā un tika izbūvētas divas centralizētas kopsistēmas kanalizācijas sistēmas ar lietus pārgāzēm. Viena pilsētas centrālajai daļai ar sūkņu staciju Hanzas ielā un izlaidi ostas rajonā, kura vēlāk tika pagarināta pa Maskavas ielu (ar papildus sūkņu stacijas izbūvi Kojusalas ielā). Otra - Vecrīgā ar sūkņu staciju pie tagadējā Anatomikuma un izlaidi Jūras pasažieru stacijas rajonā. Pārdaugavā kopsistēmas kanalizācijas kolektori projektēti 1913. gadā, tīklu kopgarums sasniedza 121 km.

Maģistrālie kolektori tika izbūvēti ar hidrauliski visoptimālāko formu un no ļoti kvalitatīviem materiāliem - klinkera ķieģeļa. Šie kolektori vēl pašreiz atrodas labā stāvoklī un nodrošina notekūdeņu novadīšanu.

Biķernieku, Ropažu, Lielvārdes ielu rajonā kopsistēmas kanalizācija projektēta 1934. gadā ar papildus sūkņu staciju Turaidas ielā. 1930. gadā tīklu garums sasniedza 140 km.

Principā šīs sistēmas ar lielākām vai mazākām izmaiņām darbojas vēl šobrīd. Piemēram, Kojusalas sūkņu stacijas notekūdeņi atdalīti no pilsētas centrālās kanalizācijas sistēmas un novirzīti uz kreisā krasta galveno kolektoru, likvidētas vairākas lietus pārgāzes pilsētas kanālā, un tamlīdzīgi.

Caurules grāvjos saliktas, taču sametināt aizmirsuši

Ar 1960. gadu Rīgā sākās arvien straujāka dzīvojamo rajonu un rūpnīcu būvniecība. Vispirms paplašinājās Āgenskalns, tika būvēta Jugla, sākās satiksmes maģistrāļu, tiltu un inženierkomunikāciju izbūve. Apmēram sākot ar šo gadu, Rīgā tika būvēta tikai šķirtsistēmas kanalizācija, kura atbilst mūsdienu sanitārajām prasībām: sadzīves un rūpniecības notekūdeņi tiek novadīti pa atsevišķu kanalizācijas sistēmu. Šajā laikā ekspluatācijā nodots pirmais lietus kanalizācijas kolektors (Dzērbenes un Zemgaļu ielās līdz Šmerļupītei). Haotiskā kolektoru izbūve turpinājusies aptuveni līdz 1991. gadam, bieži vien pat visnegaidītākajās vietās. Tāpēc arī daudzviet traucēta apbūve un dabīgā ūdens notece.

Līdz šim izbūvēts apmēram 180 km. slēgto ielu kolektoru, kuri atrodas Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā. Apmēram tikpat kolektoru atrodas iekškvartālu un pagalmu zonās un par tiem atbildīgi ir cilvēki, kuriem šī zeme pieder. Tāpat Rīgā funkcionē piecas rajona nozīmes sūkņu stacijas un deviņas vietējas nozīmes sūkņu stacijas.

Morāli un tehniski lietus ūdens kanalizācija ir novecojusi

Kopumā esošo lietus kanalizācijas tīklu stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs un neatbilstošs mūsdienu prasībām. Padomju varas gados lietus kanalizācijas kolektori tika būvēti no nepietiekošas kvalitātes cauruļvadiem (galvenokārt no dzlelzsbetona caurulēm, daļēji arī no betona). Tajā laikā lietus kanalizācijas izbūves prasības bijušas zemas. Tam kā pierādījums kalpo atklājums, pārbūvējot kolektoru Ziepniekkalna ielā un K. Ulmaņa gatvē. Kad atrakts kolektors, noskaidrots, ka vairākās vietās caurules vienkārši saliktas tranšejā, bez pienācīgas savienošanas.

Slīpuma leņķi, kas norādīti projektā, arī nav tikuši ievēroti. Daudzi kolektori uzbūvēti ar nepareizu slīpumu, vispār bez tā, vai pat ar slīpumu pretējā virzienā! Pašreizējās peļķes uz ceļiem, kas veidojas uzreiz pēc lietus ir labākais pierādījums tam, kā tajos laikos būvēta lietus kanalizācija. Viena no problēmām - zem maģistrālajiem cauruļvadiem ir nepietiekami stabils pamats, kas ar laiku deformējas un nosēžas, kas beigu beigās rada aizsprostojumus un samazina spēju novadīt ūdeni.

Taču par laimi vietu, kurās pilsētā sakrājas ūdens, nav tik daudz. Parasti visvairāk ūdens sakrājas Viestura prospektā, Flotes ielā, Gaigalas ielā, Čiekurkalna 1 un 2 līnijā, Veldres ielā, Biķernieku ielā pirms Stigu ielas un vairākās citās vietās.

Naudas pietiek „formas uzturēšanai”

Taču, lai izvairītos no iespējamām problēmām nākotnē, lietus kanalizācijai nepieciešama liela rekonstrukcija. Līdz šim Rīgas dome ir iedalījusi līdzekļus kolektoru darbības uzturēšanai: notikusi to tīrīšana. Vietās, kurās remontēti ceļi, remontēta arī lietus kanalizācija. Taču ar to nav gana. Rīgas domes Satiksmes departaments ir veicis pētījumu, kurā analizēta notekūdeņu savākšanas sistēma Rīgā. Pēc šī pētījuma datiem, lai uzlabotu lietus kanalizācijas sistēmas darbu, nepieciešami vismaz 69 miljoni eiro.

Parādīsies jauni kolektori

Pirmkārt, nepieciešams savest kārtībā problemātiskākās vietas - tās ielas, kurās stipru lietusgāžu laikā tiek traucēta transporta kustība.

Problemātiskās vietas Orientējošas izmaksas EUR

* Viestura prospekts 853 700

* Flotes iela 4 198 200

* Gaigalas iela 1 660 000

* Čiekurkalna 1.līnija 2 260 000

* Čiekurkalna 2.līnija 760 000

* Veldres iela 55 000

* Biķernieku iela 165 000

Šajās ielās vēl aizvien nav lietus kanalizācijas kolektoru. Tiek plānots, ka līdz 2018. gadam kolektors būs izbūvēts Viestura prospektā no Meža prospekta, kā arī uz Veldres ielas, posmā no Veldres ielas 7 līdz Malienas ielai, un uz Flotes ielas (no Parādes ielas līdz ielas ziemeļu galam).

Rīgas domes Satiksmes departamenta investīciju plāns 2016.-2018. gadam

Lai savestu kārtībā visu Rīgas kanalizācijas sistēmu, nepieciešami aptuveni 200-300 miljoni eiro. Satiksmes departaments strādā gadā iedalītā finansējuma ietvaros. Kolektori tiek pārbūvēti pakāpeniski. Pašlaik tiek veikti darbi pie maģistrālā kolektora K. Ulmaņa gatvē, kas ir ļoti sliktā stāvoklī.

Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam

RĪCĪBAS plāns

Cik liels ir nokrišņu daudzums vienā dienā?

Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 5 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir reģistrēts Jelgavas novada Svētes pagasta Ūziņos - 1977. gada 17. jūnijā 3 stundu laikā šeit nolija 105 mm. Latvijas austrumu daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 1998. gada 2. jūnijā Alūksnē - 94 mm, bet rietumu rajonos vislielākais diennakts nokrišņu daudzums - 91 mm - ir reģistrēts 1990. gada 24. jūnijā Rojā.

21.06.2016. Rīgas centrā nokrišņu daudzums bija 27,4 milimetri jeb gandrīz puse no jūnija normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Šāds nokrišņu daudzums diennaktī ( faktiski 15 min.) ir reti (orientējoši 1 reizi gadā)

Saskaņā ar iedzīvotāju mērījumiem lietus daudzums Teikā sasniedza pat 40-50 milimetru. Savukārt lielākais nokrišņu daudzums LVĢMC novērojumu stacijās reģistrēts Dobelē - 32,5 milimetri. Problēmas Rīgā radīja īpaši intensīva lietusgāze īsi pirms četriem pēcpusdienā, kad aptuveni 15 minūšu laikā nolija vairāk nekā puse no dienas kopējā nokrišņu daudzuma. Lietus bija tik intensīvs, ka ūdens kolektori nespēja uzņemt visu ūdens daudzumu, tāpēc daudzviet applūda ielas, ietves un pagalmi.

Diennakts max nokrišņu daudzumi pa gadiem (mm)

Lietusgāžu laikā strādā īpaša tehnika

Lietusgāžu laikā, kad pilsētas ielās sakrājas ūdens, uz kritiskākajām vietām dodas 9 specializēti automobiļi. Ar sūkņiem tie atsūknē ūdeni un pārbauda, vai nav aizdambējusies lietus kanalizācija.

Bet spēcīgu nokrišņu laikā pat perfekti strādājoša kanalizācija ar visu notekūdeņu apjomu nespēj tikt galā. Tāpat, kā, ja izlietnē uzreiz izlejam ūdens spaini, tas tiek aizvadīts pakāpeniski, nevis momentāli. Tāpēc gadījumā, ja ir applūdusi iela, Rīgas domes Satiksmes departaments aicina ziņot pa bezmaksas tālruni 80003600. Šajā vietā ieradīsies tehnika, kas atsūknēs ūdeni.