Rīgas kapsētās ik gadu tiek apbedīti apmēram 7000 cilvēku. Latvijas galvaspilsētas kapsētu potenciāla pietiks vēl 10–15 gadiem, un šajā laikā jāatrod veidi un iespējas, kā meklēt vietu jauniem apbedījumiem, vai arī ieviest maksas pakalpojumus, kas ar laiku nosegtu iespējamo jaunievedumu izmaksas.
Viens no piedāvājumiem, ko izteikusi SIA Vides konsultāciju birojs pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādātajā Rīgas kapsētu attīstības un apsaimniekošanas konceptuālajā ziņojumā, ir ieviest kapavietas nomas jeb apsaimniekošanas maksu tāpat kā daudzviet pasaulē. Tas nav negaidīts jaunums - klusāk vai skaļāk šāda ideja tikusi izteikta arī iepriekšējos gados. Pašlaik kapsētas finansē no pašvaldības dotācijas un kapsētu maksas pakalpojumiem. Nomas jeb apsaimniekošanas maksa atceltu vienreizēju maksu par kapavietas piešķiršanu (kas var sasniegt vairākus simtus eiro - atkarībā no kapavietas platības), toties kapavietas nomniekam katru gadu vajadzētu maksāt, piemēram, piecus eiro. Ierosinājums par ikgadēju nomas maksu attiecināts arī uz esošajām kapavietām, par kurām jau ir samaksāts vienreizējs maksājums.
Kapsētu pārvaldes pārstāvis Gints Zēla Neatkarīgajai uzsver, ka šī ir tikai ideja un ziņojuma izstrādātāju redzējums, kā turpmāk varētu attīstīties Rīgas kapsētas. Lai kaut ko mainītu līdzšinējos kapsētu maksas pakalpojumos vai citos norēķinos, ir nepieciešams Rīgas domes lēmums. Pašlaik nav paredzēts nedz izskatīt, nedz noteikt apsaimniekošanas maksu par kapavietu.
Toties kapsētu paplašināšana Rīgā gan ir nepieciešama, saka G. Zēla. Atvērtās kapsētas atrodas pilsētas nomalēs - Bolderājā un Jaunciemā, bet centrā vairs nav, kur apbedīt, jo daļēji slēgtajās vai slēgtajās kapsētās atļauto apbedījumu skaits ir niecīgs. Taču arī Bolderājas kapsētā, kuras platība ir 39,31 hektārs, faktiski apbedījumiem tiek lietoti 39,17 hektāru. Jaunciema kapsētā no gandrīz 150 hektāriem faktiski izmantoti ir gandrīz 130 hektāru. Ziņojuma autori ierosina paplašināt kapsētas, pārņemot reliģisko draudžu īpašumā esošās kapu teritorijas. Tur, kur tas iespējams, protams. G. Zēla uzskata, ka pašlaik viens no veidiem, kā efektīvāk izmantot esošo kapsētu teritoriju, ir kapavietu aktēšana. Pēdējos gados aktēto kapavietu skaits tuvojas diviem tūkstošiem gadā, bet kopš 2011. gada pilsētas kapos ir nolīdzinātas tikai 20 ilgstoši nekoptu kapavietu. Tas nozīmē, ka pašvaldība nesteidz uzreiz atņemt šādu kapavietu vai arī tuvinieki beidzot sakārto novārtā pamestās atdusas vietas.
Beidzot ir uzsākta kolumbārija būvniecība Rīgas II Meža kapos. Krematorija Rīgā darbojas kopš 90. gadiem, bet kolumbārijs, kur varētu novietot urnas ar aizgājēju pelniem, kā nav, tā nav. Urnas ir vai nu jāierok zemē, vai arī pelni jāizkaisa, jo Latvijā tas nav aizliegts. Kaisi, kur gribi. Sēru birzis un kolumbāriji, jo īpaši slēgtos kapos, būtiski samazinātu apbedīšanai nepieciešamo platību un sēru birzī varētu ierādīt īpašu vietu pelnu izkaisīšanai, ierosina SIA Vides konsultāciju birojs.
Ziņojumā norādīts, ka 47 procenti aptaujāto atbalsta kremācijas procesu un 30 procentu iedzīvotāju būtu ar mieru novietot pelnu urnas kolumbārijā.