Pēc nesen notikušās traģēdijas Salaspilī – ēkā, kurā izvietotas vairākas valsts un pašvaldības institūcijas, tostarp sociālais centrs un dienas centrs personām ar funkcionāliem traucējumiem, gan Valsts policijas iecirknis, ugunsgrēkā bojā gāja trīs cilvēki – SIA Rīgas pilsētbūvnieks aktualizē preventīvos ugunsdrošības pasākumus.
Aizvadītajā nedēļa SIA Rīgas pilsētbūvnieks organizēja apmācību sociālo māju dežurantiem, lai uzņēmuma apsaimniekotajos namos nenotiktu līdzīga nelaime. Uzņēmuma apsaimniekošanā kopumā ir 63 dzīvojamās ēkas, turklāt 17 no tām ir piešķirts sociālās mājas statuss. Jāatzīmē, ka sociālās mājas zināmā mērā ir paaugstinātā riska objekti - riskus veido gan iedzīvotāju sociālie, gan fiziskie, gan dzīvesveida kritēriji. Sociālie dzīvokļi tiek piešķirti dažādām personām, kam viena vai cita iemesla dēļ nav iespējams pašiem sevi nodrošināt ar mājokli. Nevienam jau sen nav noslēpums, ka sociālo māju iedzīvotāju vidū ir arī degradētu cilvēku kategorija, kuru dzīvesveids un izturēšanās rada draudus apkārtējiem - narkomāni un alkoholiķi reibumā nav prognozējami. Arī vecie vientuļie cilvēki var kaut ko aizmirst izslēgt vai paši sevi apdraudēt - turklāt vecu cilvēku un invalīdu spēja izkļūt no mājokļa, ja sācies ugunsgrēks, ir daudz apgrūtinošāka nekā jauniem un veseliem cilvēkiem. Riska grupā ir iekļaujami arī bērni - ir ģimenes, kur viņi tiek atstāti bez uzraudzības. Arī bērniem, lai pasargātu savu dzīvību un veselību, stresa situācijās veikt loģiskas darbības var būt sarežģīti. «Mēs apzināmies augstos riskus, tāpēc aktualizējam preventīvos ugunsdrošības pasākumus. Interese par lekcijusemināru, kurā piedalījās VUGD Rīgas reģiona pārvaldes inspektore Kristiāna Ozoliņa, no mūsu māju dežurantu puses bija tiešām liela. Kopumā semināru apmeklēja vairāk nekā 50 mūsu darbinieku. Acīmredzot šie cilvēki apzinās situācijas nopietnību, tāpēc ir gatavi ziedot savu brīvo laiku jaunu zināšanu ieguvei, kas uzlabos spējas novērst nelaimi vai mazināt ugunsgrēka iespējamās sekas. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēks, kurš pazīst praktiski visus mājas iedzīvotājus, būtu precīzi informēts, kas kurā brīdī jādara, ja ir nostrādājusi ugunsdrošības signalizācija,» stāsta Rīgas pilsētbūvnieka sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats.
Kamēr mājā nekas slikts nav noticis, tikmēr cilvēkiem pilnīgi nekādas emocijas neizraisa ugunsdzēsības kāpnes un cita veida avārijas izejas, kas tiek aizkrāmētas ar dažādām mantām, durvīm nolauzti rokturi un sabojātas slēdzenes. Arī ūdens padeves šļūtenes tiek zagtas vai sabojātas, pazuduši ugunsdzēšamie aparāti - tāda ir skarbā ikdiena. Nelaimes gadījumā atbildība tiek prasīta no mājas apsaimniekotāja - no vienas puses, tas ir loģiski, taču, no otras puses, - apsaimniekotājs nevar izstāvēt blakus katram ugunsdzēšamajam aparātam 24 stundas diennaktī. Neviens cits jau nebojā, nepiemēslo un nezog, kā vien paši mājas iedzīvotāji. Ivo Kiršblats: «Apsaimniekot sociālās mājas ir ļoti sarežģīti - lielai daļai iedzīvotāju piemīt sociāli nelabvēlīgs dzīvesveids un pie viņu sirdsapziņām ir ļoti grūti pieklauvēt. Taču mēs turpinām cīņu ar vējdzirnavām. Apsekojot mājas, secinājām, ka vairākās vietās šļūtenes ir nozagtas, avārijas izeju kāpņu telpas atkal ir aizkrāmētas ar vecām mēbelēm. Tagad pērkam jaunus ugunsdzēšamos aparātus un šļūtenes, kārtojam kāpņu telpas. Kā lai cilvēkiem ieskaidro, ka tas ir viņu dzīvības jautājums!» Iespējams, ka iepriekšminētajā Salaspils traģēdijā cietušo un bojāgājušo būtu daudz mazāk, ja ēka būtu aprīkota ar avārijas izeju.