Katrs trešais iedzīvotājs ir neapmierināts ar savu mājas apsaimniekotāju
Kā rāda veiktās iedzīvotāju aptaujas* dati, 82% daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem nav bijusi iespēja izvēlēties savu mājas apsaimniekotāju. Tāpēc katrs trešais (31%) dzīvokļa īpašnieks nav apmierināts ar esošo apsaimniekotāju. Savukārt 50% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju nav skaidrības par savas mājas uzkrājuma fonda līdzekļu izlietojumu.
No tiem iedzīvotājiem, kas nav apmierināti ar savu mājas apsaimniekotāju, 55% kā iemeslu min necaurspīdīgu apsaimniekošanu. Aptaujātie daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji norāda, ka nav pieejamas atskaites par to, kā izlietota apsaimniekošanas maksa, kā arī, neskatoties uz to, ka iemaksas tiek veiktas, nav redzamu uzlabojumu mājas labiekārtošanā un uzturēšanā.
Savukārt 33% no neapmierinātajiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem kā galveno iemeslu min nekvalitatīvu apsaimniekošanu. Iedzīvotāji norāda, ka apsaimniekotājs neseko līdzi mājas stāvoklim, uz pieprasījumiem reaģē lēni vai nereaģē vispār. Tostarp problēmas rada arī slikta komunikācija un ierobežotas iespējas saziņai ar savu apsaimniekotāju.
Aptaujātie iedzīvotāji norāda, ka apsaimniekotāja saziņa ar iedzīvotājiem par mājas uzturēšanas un labiekārtošanas darbiem visbiežāk ir nepietiekama un notiek vien dažas reizes gadā (52%). Lielākā daļa (72%) aptaujāto dzīvokļu īpašnieku vēlētos saņemt regulāru informāciju par mājas uzturēšanas un labiekārtošanas darbiem. Tāpat iedzīvotājus interesē arī nozares aktualitātes - 48% norāda, ka vēlētos saņemt vienkāršu un saprotamu informāciju par izmaiņām apsaimniekošanas nozarē. Jāatzīmē, ka 35% vēlētos, lai saziņa ar apsaimniekotāju būtu ātrāka un vieglāka.
Kā liecina aptaujas dati, katram piektajam iedzīvotājam (22%) ir vienalga, kas veic apsaimniekošanas pakalpojumus, un teju tikpat lielai daļai (17%) arī neinteresē, kur un kā tiek tērēti mājas uzkrājumu fondā esošie naudas līdzekļi. Tas rada arī problēmas, ko pērnā gada izskaņā savā ziņojumā ("Ēku drošums: vai darām pietiekami?" 2019) iezīmēja Valsts kontrole, norādot, ka par spīti dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumiem un kontrolei liela daļa dzīvojamo ēku nav drošas dzīvošanai, jo maz tiek ieguldīts savlaicīgā ēku uzturēšanā, kas vēlāk rada nepieciešamību segt arvien pieaugošas avārijas izmaksas laikus nenovērsto bojājumu dēļ.