Šogad RPP plāno palielināt patruļu skaitu pilsētā un modernizēt Videonovērošanas centru

© f64

Šā gada laikā Rīgas Pašvaldības policija (RPP) plāno optimizēt iekšējos resursus, palielinot patruļu skaitu pilsētā, kā arī modernizēt Videonovērošanas centru, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas jautājumu novēršanas komitejā, prezentējot pērnā gada darba rezultātus, sacīja RPP priekšnieks Juris Lūkass.

Viņš norādīja, ka, sekojot līdzi pasaulē notiekošajam, nedomāt par iedzīvotāju drošību būtu bezatbildīgi, tādēļ policijas darba prioritātes šim gadam ir iedzīvotāju drošības un sabiedriskās kārtības uzlabošana pilsētā.

To plānots sasniegt ar tehnisko līdzekļu palīdzību, tai skaitā pilsētas Videonovērošanas centra darbības modernizāciju. Jaunas tehnikas iepirkšanai RPP atvēlēti līdzekļi, domei pieņemot 2016.gada pašvaldības budžetu.

Pašreiz Videonovērošanas centrā darbojas 108 kameras. Centrs pērn fiksējis vairāk nekā 1700 pārkāpumus, tostarp 206 konflikta situācijas vai kautiņus, 132 ubagošanas gadījumus, 87 gadījumus, kas saistīti ar alkohola lietošanu sabiedriskā vietā, kā arī 69 gadījumus ar dabisko vajadzību nokārtošanu pilsētā.

RPP plāno šogad turpināt policijas patruļu skaita palielināšanu pilsētas ielās, optimizējot iekšējos resursus, lai iespējami samazinātu policijas reaģēšanas laiku uz iedzīvotāju sniegtajiem izsaukumiem, kā arī veicināt sadarbību ar iedzīvotājiem, tai skaitā neformālās komunikācijas veidā.

Lūkass norādīja, ka efektīvam resursu izmantojumam šogad pievērsīs īpašu uzmanību, piemēram, cik daudz darbinieku dodas uz vienu izsaukuma vietu.

"Mums jāpalielina patruļu skaits pilsētā, lai esam pamanāmi un varam nodrošināt sabiedrisko kārtību," pauda Lūkass.

Rīgā pašlaik dzīvo kopumā 698 529 iedzīvotāji. RPP strādā 1013 policisti. Vidēji 385 policisti dienā pilda dienesta pienākumus, tātad Rīgā strādā vidēji viens policijas darbinieks uz 1841 iedzīvotāju, informēja Lūkass.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais