Pašreiz ir savākti kopumā 8854 paraksti pret "Rail Baltica" Āgenskalna tuneli zem rajona dzīvojamās daļas izbūvi, aģentūru LETA informēja biedrības "Āgenskalns - mūsu mājas" vadītājs Ēriks Pūle.
Viņš arī informēja, ka, ievērojot Latvijas Civillikuma 1042.pantā un 1043.pantā un Zemes dzīļu likuma trešā pantā noteikto, 160 nekustamo īpašumu īpašnieki ir parakstījušies par aizliegumu būvēt "Rail Baltic" tuneli zem viņiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem.
Šos parakstus 15.septembrī paredzētajā sapulcē biedrība plāno iesniegt satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un Rīgas vicemēram Andrim Amerikam (GKR), kuri biedrībai esot apliecinājuši, ka sapulcē ieradīsies.
Kā ziņots, biedrība "Āgenskalns - mūsu mājas" septembrī plāno rīkot iedzīvotāju lielsapulci, lai pārrunātu projekta virzību.
Tā plānota 15.septembrī plkst.18 viesnīcas "Bellevue" telpās, Slokas ielā 1. Pēc Pūles vārdiem, uz sapulci aicināti visi interesanti, bet īpaši piedalīties aicināti āgenskalnieši. Plānots, ka sapulci varētu apmeklēt ap 600 iedzīvotāju.
LETA ziņoja, ka daļa Āgenskalna iedzīvotāju, kuri aktīvi komunicē interneta vietnē "Facebook" izveidotajā grupā "Labi dzīvot Āgenskalnā", apšauba biedrības "Āgenskalns - mūsu mājas" mērķus, aktīvi iestājoties pret pazemes tuneļa būvniecību Āgenskalnā, kas paredzēts vienā no "Rail Baltica" trases variantiem, novēroja aģentūra LETA.
Daļa iedzīvotāju komentāros pauž neizpratni par biedrības vadītāja Ērika Pūles aktivitātēm, uzsverot, ka pašlaik par "Rail Baltica" projekta izstrādi ir pārāk maz zināms, lai varētu spriest par plānoto risinājumu iespējamiem apdraudējumiem un riskiem, turklāt lēmums par pazemes tuneļa izbūvi vēl nav oficiāli pieņemts. Atsevišķos komentāros iedzīvotāji Pūles aktivitātes saista ar iespējamām politiskām interesēm.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Rail Baltica" projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes loceklis Edvīns Bērziņš. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.