Ivo Lecis: pārstāvot klientu intereses, iniciējam izmaiņas likumos

Intervija ar Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētāju Ivo Leci.

– Vai šodien spēkā esošā likumdošana veicina kvalitatīvu un izmaksu ziņā efektīvu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu?

– Mēs, kā lielākais namu apsaimniekotājs aktīvi iesaistāmies normatīvās bāzes pilnveidošanā un brīžos, kad izskatīšanā ir kāds no likumiem, kas ir saistoši namu apsaimniekotājiem, vienmēr sniedzam savus priekšlikumus. Esam vērsušies Ekonomikas ministrijā un Saeimas apakškomisijā, iesniedzot savu skatījumu par nepieciešamajiem grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvojamo māju privatizācijas likumā. Pašreizējā normatīvajā regulējumā nav vienotu noteikumu un nav skaidrības, kura likuma ietvaros mums kā pašvaldības pilnvarotam pārvaldniekam strādāt, jo, no vienas puses, mums kā pašvaldības kapitālsabiedrībai ir jāievēro Publisko iepirkumu likuma normas, bet, no otras puses, mēs esam brīvas konkurences apstākļos strādājošs pakalpojumu sniedzējs privātīpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem), uz ko Publisko iepirkumu likums vispār neattiecas.

Mūsu likumu tēviem un uzraugošajām institūcijām jāsaprot, ka tajos gadījumos, kad mēs veicam iepirkumu kapitālsabiedrības darba nodrošināšanai, ir likumsakarīgi, ka spēkā ir Publisko iepirkumu likuma normas, taču tajos gadījumos, kad iepirkuma tiesības mums deleģē privātīpašnieki – dzīvokļu īpašnieki, šis likums nevar būt saistošs mums kā pašvaldības kapitālsabiedrībai, jo tiek ierobežotas privātīpašnieku tiesības. Ja dzīvokļu īpašnieki paši ir izvēlējušies pakalpojuma sniedzēju, esam raduši risinājumu – slēdzam trīspusējos civiltiesiskos līgumus, kuros mēs esam kā naudas līdzekļu pārskaitītāji, bet dzīvokļu īpašnieki – faktiskie pakalpojuma pasūtītāji un saņēmēji.

– Ko iegūst klienti, slēdzot trīspusējus līgumus, nevis izvēloties, ka apsaimniekotājs pa tiešo slēdz līgumu publiskā iepirkuma ietvaros?

– Pirmkārt, tā ir laika un resursu ekonomija (iepirkuma komisijās parasti darbojas 4–6 komisijas locekļi), jo Publisko iepirkumu likums esošajā redakcijā uzliek pasūtītājam par pienākumu organizēt iepirkuma procedūras, kam ir gan pieteikšanās, gan izskatīšanas, gan apstrīdēšanas termiņi. Līdz ar to reālajā darbā līdz iepirkuma līguma noslēgšanai ar pakalpojuma sniedzēju labākajā gadījumā paiet trīs mēneši. Ja tiek slēgts trīspusējs civiltiesisks līgums, pakalpojuma sniegšanu iespējams uzsākt jau desmit dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Ir vēl kāds aspekts – Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pasūtītājam jāizvēlas piedāvājums, kam ir zemākā cena vai saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Pasūtītājs ne vienmēr visus kritērijus spēj iekļaut iepirkuma procedūras dokumentos, lai tiešām par zemāko cenu saņemtu reizē arī kvalitatīvāko pakalpojumu. Taču, ja dzīvokļu īpašnieki vēlas iepirkt kvalitatīvāku pakalpojumu, par to arī veicot atbilstošu samaksu, viņu kā pakalpojuma saņēmēju tiesības atkal tiek ierobežotas.

Savukārt, ja dzīvokļu īpašnieki izvēlas slēgt trīspusējo līgumu ar izvēlētu pakalpojumu sniedzēju, viņiem nav iespēju pārliecināties par pakalpojuma sniedzēja kvalifikācijas prasību atbilstību – to, vai pretendentam ir atbilstoša pieredze un resursi, lai kvalitatīvi sniegtu pakalpojumu, vai pretendentam nav nodokļu parādu vai maksātnespējas pazīmes u.tml., par ko iepirkuma procedūras laikā, vērtējot piedāvājumus, pārliecinās pasūtītājs.

– Ūdens patēriņa starpība ir cēlonis daudzām nesaskaņām starp mājas iedzīvotājiem un apsaimniekotāju. Kādu risinājumu šai ilgstošajai problēmai saskata Rīgas namu pārvaldnieks?

– Tas ir jautājums, kas pēc Ministru kabineta noteikumu grozījumiem nosaka, ka to dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav ūdens skaitītāju, kuri trīs mēnešus pēc kārtas nav iesnieguši ūdens patēriņa rādījumus, kā arī tie, kam ilgāk nekā pirms trim mēnešiem ir beidzies skaitītāja verificēšanas termiņš, ir vienīgie cietēji, kad tiek lemts jautājums par to, kurš maksās ūdens patēriņa starpību. Gadījumos, ja visos dzīvokļos ir verificēti ūdens skaitītāji un visi klienti ir savlaicīgi nodevuši tā rādījumus, starpība tiek vienādi sadalīta starp visiem dzīvokļiem. Diemžēl ir liels skaits klientu, kuri pārvaldnieka noteiktajā termiņā, dažkārt – ilgstoši, nenodod skaitītāju rādījumus un laikus neveic ūdens skaitītāju verifikāciju, līdz ar to var būt situācija, ka vienam dzīvoklim tiek aprēķināta visa mājas ūdens korekcija.

Atzīmēšu, ka pakāpeniski pārejam uz jaunu rēķinu formu un tajos būs atgādinājumi arī par ūdens skaitītāja verifikācijas termiņa tuvošanos, kā arī norādes par rādījumu iesniegšanas nepieciešamību. Varētu teikt, ka jaunajos rēķinos būs jaunizveidota atgādinājumu sistēma «aizmāršīgajiem» klientiem.

Savukārt kā risinājums, kas samazinās ūdens patēriņa starpību, ir jaunu, precīzu un attālināti nolasāmu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšana. No nākamā gada plānots pakāpeniski ieviest viedos ūdens patēriņa skaitītājus tajās mājās, kur ūdens korekcija ir 50 un vairāk procenti no ikmēneša nodotajiem patēriņa datiem, un to uzstādīšanas izdevumi tiks iekļauti mājas apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu tāmē 2016. gadam. Mūsdienīgu, precīzu un mehāniski neietekmējamu visiem vienādu skaitītāju uzstādīšana ir iespēja maksimāli samazināt ūdens korekciju un visiem maksāt tik, cik viņi tiešām patērējuši. Viedā ūdens uzskaites sistēma un mehāniski neietekmējamie skaitītāji var nodrošināt precīzāku ūdens patēriņa uzskaiti, kā arī atvieglos klientiem ikdienu – rādījumi tiek nolasīti automatizēti, tāpēc klientiem vairs nebūtu katru mēnesi pašiem jāiesniedz patēriņa rādījumi pārvaldniekam. Sagaidām, ka klientiem šī novitāte pēc ieviešanas radīs tikai ērtības un tā likvidēs apgrūtinājumus jau tā saspringtajā ikdienā.

– Jūs jau pieminējāt jauno rēķinu formātu, kas tagad būs salocīts, tā ka neviens kaimiņš vairs nevarēs ielūkoties manā rēķinā. Vai tas tiek darīts, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumu?

– Daļēji, jā, taču arī Fizisko personu datu aizsardzības likums disonē ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kurš noteic, ka kopīpašniekiem ir tiesības zināt par citu līdzīpašnieku nenokārtotajām saistībām attiecībā uz kopīpašuma pārvaldīšanu. Parādi atsaucas ne tikai uz konkrētā dzīvokļa īpašnieka parādiem pārvaldniekam, bet arī uz dzīvojamās mājas kopējo uzkrājumu un pārvaldīšanas kvalitāti. Piemēram, ja vienam dzīvoklim ir uzkrāts tūkstošu eiro vērts parāds, mājai nav iespējams veikt plānotos remontdarbus, jo parāda dēļ māja nespēj uzkrāt nepieciešamo uzkrājumu. Ņemot vērā šo diskutablo situāciju, mēs esam paredzējuši iespēju, ka dzīvokļa īpašnieks, atnākot pie pārvaldnieka, uzrādot zemesgrāmatu un personas identitāti apliecinošu dokumentu, var saņemt pilnu informāciju par mājas parādniekiem, tai skaitā par katra dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām.

No savas puses esmu piekritējs tam, ka kaimiņiem parādnieki ir jāidentificē, jo kam gan patīk, ja visi kaimiņi zina, ka esi parādnieks – varbūt šāda publicitāte nemaksātājus tomēr pamudinās samaksāt. Tas, protams, attiecas uz ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, kuri tā vietā, lai norēķinātos par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, izvēlas, piemēram, aizbraukt atpūsties ārpus Latvijas. Protams, ir maznodrošinātās personas, kam samaksāt par dzīvokli ir ļoti grūti, bet te nu gribu viņiem pateikt paldies, jo liela daļa maznodrošināto personu savus rēķinus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem kārto ļoti apzinīgi.

– Atkritumu šķirošana ir pēdējo gadu aktualitāte. Cik viegli vai grūti to ir ieviest Rīgā?

– Neviens jauninājums nenāk viegli. Pagājušā gada laikā ar atkritumu apsaimniekošanas kompāniju starpniecību esam uzstādījuši vairāk nekā 800 dalīto atkritumu savākšanas konteineru. Līdz ar to ir mājas, kur ir samazinājies sadzīves atkritumu izvešanas biežums, jo daļa tiek šķirota un par šķiroto atkritumu izvešanu vairs nav jāmaksā, līdz ar to par atkritumu apsaimniekošanu jāmaksā mazāk. Tas ir labs stimuls iedzīvotājiem šķirot atkritumus, un ir praktiski iespējams, ka par atkritumu izvešanu nav jāmaksā vispār, bet tas jau ir nākotnes un iedzīvotāju apņēmības jautājums. Šķiroto atkritumu konteinerus uzstādām visā Rīgas teritorijā, ja kaut viens no iedzīvotājiem izsaka šādu iniciatīvu.

– Kā jūs komentētu faktu, ka ir mājas, kas tomēr atsakās no Rīgas namu pārvaldnieka pakalpojumiem?

– Tam ir vairāki iemesli, un faktiski situācija nav viennozīmīga. Piemēram, mājām, kurās ir desmit un mazāk dzīvokļu, pašiem apsaimniekot savu kopīpašumu bieži vien ir izdevīgāk. Mums ir zināmi pozitīvi piemēri, kad šādu dzīvojamo māju kopīpašnieki ir izveidojuši efektīvu apsaimniekošanas modeli. Savukārt par lielajām mājām jāsaka tā – mājas, kuras savulaik bija pārņēmušas pārvaldīšanu no pašvaldības un atteikušās no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojuma, izvēloties citu apsaimniekotāju vai plānoja tās apsaimniekot paši, pēdējā laikā ļoti bieži vēršas pie mums un izsaka vēlmi apsaimniekošanu uzticēt Rīgas namu pārvaldniekam.

Mēs kā godprātīgs pārvaldnieks šo tendenci vērtējam šādi – vienmēr jau šķiet, ka citur ir labāk, bet beigu beigās tomēr pie mums atgriežas tās dzīvojamās mājas, kuru īpašnieki ir sapratuši, ka Rīgas namu pārvaldnieks spēj piedāvāt konkurētspējīgu pakalpojumu par adekvātu cenu, daudzreiz pat par zemāku cenu nekā citi tirgus dalībnieki.