Rīgā katra piektā būvinspektoru vizīte noslēdzas ar pārkāpumu konstatāciju, tajā skaitā – arī par patvaļīgu būvniecību. Iespējams, daudzi pakešu logu licēji pat nenojauš, ka būvvalde jāinformē arī par jauniem logiem dzīvoklī. Tas ir viens no biežāk pieļautajiem pārkāpumiem.
Tomēr plastikāta logi veco koka logu vietā (ja vien ēkai nav īpašs statuss) nav pats briesmīgākais pārkāpums. Rīgas pilsētas būvvalde gadā saņem apmēram 1200 iedzīvotāju sūdzību, un inspektori pārbauda to pamatotību, paralēli veicot arī preventīvas pārbaudes pēc savas iniciatīvas visos pilsētas mikrorajonos. Pagājušajā gadā tie bija vairāki simti objektu, kas tika izpētīti, un būvinspektori konstatēja 500 patvaļīgas būvniecības gadījumu, bet 200 gadījumos būvdarbi tika apturēti, informē Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Tipiskākie pārkāpumi
Lielākoties patvaļīgu būvniecību konstatē, kad objekts tiek uzbūvēts ar atkāpēm no saskaņotā būvprojekta. Piemēram, veiktas izmaiņas ēkas fasādē, ir papildu logi, citādāk izbūvētas inženierkomunikācijas. Izplatīta ir dzīvokļa pārplānošana, kad izņemtas nenesošās, bet gadās – arī nesošās sienas vai mainītas logu ailes. Starp citu, ja īpašnieks dzīvoklī liek pakešu logus ar tādu pašu dalījumu kā iepriekšējiem, darbi ar būvvaldi nav jāsaskaņo, bet vēlāk gan rakstiski ir jāinformē par jaunajiem logiem.
Būvinspektori konstatē, ka bieži vien ēku sāk ekspluatēt, pirms tā nodota ekspluatācijā.
«Bieži telpu grupas vai visa būve tiek ekspluatēta neatbilstoši funkcijām. Ir būvēts vienām prasībām, bet lieto citām, un tas rada papildu risku, ka ēka nav būvēta tam mērķim, kādam to izmanto. Un mums nav pārliecības, ka ēka ir gana droša,» saka I. Vircavs. Jāatgādina piemērs ar privātajiem bērnudārziem, kas iekārtoti dzīvokļos vai biroju telpās.
Bieži vien telpu īpašnieki speciāli cenšas mainīt būves izmantošanas funkcijas, lai būtu mazāks nekustamā īpašuma nodoklis. Tā rezultātā birojs nereti atrodas noliktavas telpā vai dzīvoklī, nevis biroju ēkā.
Vēl viena tipiskākā patvaļība ir žoga izbūve. Iepriekš žoga izbūve bija jāsaskaņo būvvaldē, jāizstrādā būvprojekts, tagad būvnormatīvi ir mainīti tādējādi, lai saskaņošanas procedūra ir maksimāli vienkārša. Diemžēl atbildīgās institūcijas aizmirsušas paredzēt atbildību par patvaļīgu žoga uzstādīšanu, konstatē I. Vircavs. Protams, tādos gadījumos ir būvvaldes lēmums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai dokumentācijas saskaņošanu, bet sodīt ir problemātiski.
Vienkāršāka kļuvusi lodžijas vai balkona aizstiklošanas procedūra. Ja ēkā vienas lodžijas pārbūvei tiek izstrādāts skices projekts, tad katrs nākamais dzīvokļa īpašnieks var izmantot to pašu.
Jā, arī nojaukt!
Ja konstatēta patvaļīga būvniecība, būvinspektoriem nav tiesību būvi aizzīmogot un nevienu nelaist iekšā. Vispirms pārkāpējam jāprasa izteikt viedokli, lai būvvaldē var izvērtēt lietas apstākļus, tikai pēc tam var pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, proti, nojaukšanu, vai arī dokumentācijas sakārtošanu, dodot samērīgu laiku būvprojekta izstrādei. I. Vircavs norāda, ka tas iespējams tajos gadījumos, ja patvaļīga būvniecība notikusi vietā, kur saskaņā ar apbūves noteikumiem tādu būvi teorētiski atļauts būvēt. Ja būve nav saskaņojama pēc apbūves noteikumiem, tad tā jānojauc. Būvvaldes vadītājs atzīst, ka ne visos gadījumos tas uzreiz tiek ievērots, taču būvinspektori kontrolē objektu. Ja būvvaldes lēmums netiek pildīts, tad piemēro naudas sodu, sākot ar minimālo. «Pašlaik likums ir ļoti labvēlīgs patvaļīgās būvniecības veicējam,» konstatē I. Vircavs.
Tomēr ir arī pozitīvi piemēri. Viens no tiem – spaisa tirgotavas nojaukšana A. Deglava ielā. Tiesa, ātri tas nenotika, tomēr rezultātā būve pazuda.
Rūpnīcā – dzīvojamā māja
Būvinspektoriem Rīgā ir nācies konstatēt kliedzošus pārkāpumus. Piemēram, rūpniecības teritorijā kāda no ēkām ir pārbūvēta par dzīvojamo ēku un dzīvokļi – iztirgoti pircējiem. Taču māja nebija nodota ekspluatācijā. Cilvēki būvvaldē sūdzējās – kā tad tā, kāpēc dzīvoklī smakas un trokšņi? «Mums nācās konstatēt, ka tur dzīvot nedrīkst un saskaņot neko arī nevar, ja vien kaut kad netiks mainīts pilsētas attīstības plāns. Pircēji nonākuši neapskaužamā situācijā. Bet viņi nav vainīgi, jo, piemēram, programmētājam nav jābūt erudītam visos īpašuma tiesību jautājumos. Viņš pērk īpašumu no sertificēta māklera. Tāpēc aicinām iedzīvotājus interesēties būvvaldē, vai māja ir nodota ekspluatācijā. Sevišķi tad, ja taisās to māju vai dzīvokli tajā pirkt,» aicina I. Vircavs.
Viņš norāda uz vēl kādu problēmu, kas bijusi gan iepriekš aprakstītajā piemērā, gan novērota citos patvaļīgas būvniecības gadījumos. Proti, māja tiek dalīta domājamās daļās, nevis reālos, atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Līdz ar to katram dzīvokļa īpašniekam pieder nevis konkrētais dzīvoklis, bet proporcionāla domājamā daļa no visas mājas. Pašreizējais regulējums nosaka, ka, veicot pat nelielus pārplānošanas darbus dzīvoklī, tie ir jāsaskaņo ar visiem ēkas īpašniekiem. Ja daudzdzīvokļu mājā atrodas kāds, kurš nevēlas neko saskaņot un parakstīt, tad viss – cilvēks legāli nekādus darbus veikt nedrīkst.
Par mītiem
I. Vircavs apgāž vairākus sabiedrībā pastāvošus mītus. Piemēram, to, ka vienkāršāk ir kaut ko uzbūvēt patvaļīgi un pēc tam legalizēt. Ko tad, ja kaimiņos dzīvo kāds nepiekāpīgs ļautiņš, kurš vēlas ievērot visas normatīvos noteiktās prasības un savas tiesības? Gadās, ka viens kaimiņš kaut ko uzbūvē vai piebūvē pārāk tuvu otra kaimiņa robežai. Kad dokumentāciju pēc tam sāk iesniegt būvvaldē, tad bez kaimiņa piekrišanas šo projektu vairs nedrīkstēs saskaņot. Būve jānojauc, jo būvinspektori regulāri pārbaudīs, lai lēmums ir izpildīts. Turklāt viņi objektu drīkst apsekot ne retāk kā reizi nedēļā – ja katru reizi piemēros soda naudu, tad, jo ilgāk patvaļīgais būvējums stāvēs, jo lielāki izdevumi būs.
Tiem, kuri apgalvo, ka būvvalde ignorē ziņojumus par patvaļīgu būvniecību, būvvaldes vadītājs atbild, ka tā nav. Katru sūdzību pārbauda. Iespējams, varētu šķist, ka pēc tam ilgstoši nekādas darbības neseko, bet būvinspektoriem jārīkojas atbilstīgi procedūrai. Turklāt līdz būvvaldes lēmuma sagatavošanai inspektoriem ir jāsagatavo apmēram 10–13 dažādu dokumentu. Tāpēc ātri tik tiešām nekādu acīm skatāmu rezultātu panākt nevar.
«Cirkulē mīts, ka saskaņošana ir sarežģīta,» piebilst I. Vircavs. Ne vienmēr. Piemēram, vienkārša žodziņa uzstādīšanai vairs nevajag būvprojektu. Arī dzīvokļa pārbūvi daudzos gadījumos iespējams īstenot, izņemot vienkāršotas renovācijas karti.
Iepriekšējos gados daudzi privātmāju īpašnieki vilcinājās un nenodeva māju ekspluatācijā, tādā veidā ietaupot naudu uz nekustamā īpašuma nodokļa rēķina. «Tā uzskatāma par patvaļīgu ekspluatāciju,» brīdina I. Vircavs. Būvvalde tagad drīkst iesniegt Valsts zemes dienestā ēku deklarācijas, uz to pamata Valsts zemes dienests ievada datus attiecīgajos reģistros un nodokli var aprēķināt automātiski. «Daudziem bija liels izbrīns, kad pērn nevarēja izvairīties no nodokļa maksājuma un arī sodu vajadzēja samaksāt,» noteic būvvaldes vadītājs.
***
DER ZINĀT
Lodžiju aizstiklošanai būvprojekta un būvatļaujas vietā turpmāk šos darbus būs iespējams veikt, saskaņojot ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti. Ja daudzstāvu daudzdzīvokļu namā, izņemot valsts aizsargājamus kultūras pieminekļus, plānots aizstiklot lodžijas, neveicot citus fasādes būvdarbus, un būvvaldē Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums un iesniegta ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes lodžiju aizstiklojuma skice ar paskaidrojuma rakstu, ko parakstījis arhitekts, kuram ir patstāvīgas prakses tiesības, pirms aizstiklošanas darbu sākšanas pasūtītājam rakstiski jāinformē būvvalde, taču nav nepieciešama fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte.
Vienkāršāka kļuvusi nelielu objektu – soliņu, žogu, atkritumu urnu, apgaismes ķermeņu, velosipēdu statīvu, reklāmas stendu, norāžu stabu, gājēju celiņu – nojaukšana. To var izdarīt bez būvprojekta izstrādes un būvatļaujas saņemšanas, paredzēto darbību saskaņojot būvvaldē.
Līdz šim normatīvie akti nenoteica maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, tagad tas būs ierobežots no pieciem līdz astoņiem gadiem. Būvdarbu pabeigšana piecu gadu laikā no būvatļaujas saņemšanas brīža noteikta gadījumos, kad par plānoto būvniecību bijis nepieciešams noskaidrot sabiedrības viedokli publiskās apspriešanas vai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros.
Pārējām būvēm noteiktais maksimālais būvniecības laiks ir astoņi gadi. Būvdarbu turpināšana pēc maksimālā termiņa beigām tiks kvalificēta kā patvaļīga būvniecība.
***
KĀDS IR SODS
• Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu var piemērot soda naudu fiziskajām personām no 71 līdz 711 eiro, juridiskām personām – no 284 līdz 4268 eiro.
• Administratīvās komisijas piespriestā soda apmēra apmaksa neatbrīvo no pienākuma veikt patvaļīgās būvniecības seku novēršanu vai iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.