Šajā gadā vērojamais kravu apgrozījuma pieaugums Rīgas brīvostā ir apliecinājums, ka Rīgas osta ir gatava uzņemt ļoti lielu kravu apjomu, taču vai tās kapacitāte būs pietiekama ilgtermiņā?
Kādi ir Rīgas brīvostas pārvaldes galvenie uzdevumi, kas nodrošinātu ilgtspējīgu Rīgas ostas attīstību, vairāk skaidro Rīgas brīvostas pārvaldes Attīstības dienesta vadītājs Viesturs Silenieks.
– Kas īsti notiek pasaules jūras pārvadājumu tirgū? Kādi procesi nosaka šobrīd vērojamo kravu apjoma palielinājumu?
– Te nevar būt viennozīmīga atbilde, jo procesi ietekmē viens otru. No vienas puses, procesu ietekmē notikumi Ukrainā un Krievijā. Neskatoties uz to, ka līdz ar rubļa devalvāciju Krievijas ostas ir kļuvušas lētākas uzņēmējam, mēs redzam, ka uzņēmēji nemaz nesteidzas kravu plūsmu pārorientēt uz savām ostām, jo kravu ceļš caur Rīgas ostu ir pārbaudīts un uzticams, ko nevar teikt par Krievijas ostām. Taču kā sarkanais karodziņš mums jāuztver Krievijas ostu mērķtiecīgā attīstība, padarot tās ērtākas un palielinot to kapacitāti un drošumu.
Ne mazāk svarīgs aspekts ir Rīgas ostas esošā kapacitāte, kas pie šodienas kravu apgrozījuma ir pietiekama, bet mēs nedrīkstam gulēt uz lauriem un domāt, ka tā būs vienmēr. Arī Rīgas ostai ir jāturpina attīstība, jāveido jauna infrastruktūra, kas ceļu caur Rīgu kravu īpašniekiem padarītu vēl ērtāku un drošāku.
– Ostas infrastruktūras izveidošana ir dārga – kas par to samaksā?
– Osta vienmēr ir tikusi galā ar sev pieejamajiem līdzekļiem, mēs nekad neesam saņēmuši valsts dotācijas kāda projekta realizēšanai. Taču nevaru noliegt, ka seši miljoni, kas šogad kā jaunieviestais ostu nodoklis ir jāsamaksā valsts un pašvaldības budžetā, iecērt robu brīvostas pārvaldes iepriekš izstrādātajos plānos.
Saka jau, ka šī nauda tiks novirzīta ostu infrastruktūras uzlabošanai, respektīvi – osta ieskaita naudu valsts un pašvaldības budžetā, bet tad atkal saņems atpakaļ konkrētam mērķim. Kā tur īsti sanāks un kam tas ir izdevīgi, pagaidām grūti spriest.
– Tikko Ministru kabinetā ir apstiprināts Ietekmes uz vidi novērtējums projektam par kuģu ceļu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukciju. Ko dos šis projekts, un kad varētu to realizēt dzīvē?
– Kuģu kanāls ir izveidots 1942. gadā – no tā laika praktiski nav mainījies tā dziļums, kas ir ap 14 m un platums ap 100 m. Nav pat jāpaskaidro, kā kopš 1942. gada ir mainījusies kuģošanas intensitāte un kuģu lielums. Rīgas ostā vēlas ienākt arvien lielāki – platāki, garāki un ar lielāku iegrimi – kuģi. Diemžēl tagad lielo kuģu ienākšana un uzkraušana prasa neadekvāti daudz laika, kas katrai kompānijai nozīmē tikai vienu – tā ir zaudēta nauda. Rīgas brīvosta gan ir uzbūvējusi dziļūdens piestātni Žurku salā, un tūlīt tiks nodota ekspluatācijā vēl viena šāda tipa piestātne, taču tā nav normāla situācija, ka kuģi jākrauj vairākās piestātnēs, piemēram, lielais kuģis līdz zināmai iegrimei tiek piekrauts krasta piestātnē, tad pārvietojas uz Žurku salu, kur to no baržām piekrauj līdz vēlamajam apjomam. Diemžēl šobrīd mums nav citu iespēju.
Projekts paredz padziļināt kuģu ceļu līdz 17 m un paplašināt līdz 180 m, kas dotu iespēju kuģu ceļā realizēt arī vienlaicīgu reversu kustību.
Runājot par termiņiem, man nav precīzas atbildes, jo projektu realizācija tiešā veidā saistīta ar finansējumu. Teorētiski jau šogad varētu izsludināt iepirkumu konkursu un nākamgad uzsākt darbu, taču par to vēl ir jālemj ostas valdei.
– Vērienīgajam Krievu salas infrastruktūras uzlabošanas projektam pēc plāna vajadzētu noslēgties šā gada rudenī. Vai tā būs?
– Patlaban apstiprinātais termiņš tiešām ir šā gada oktobris, bet, līdz ar ieilgušajām izskatīšanām un pārsūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā, būvdarbi sākās gandrīz gadu vēlāk, nekā bija plānots. Tāpēc arī projekta nodošanas termiņš tiks pagarināts – visticamāk, līdz 2015. gada septembrim.
Šogad projekta teritorijā tiks izbūvētas nepieciešamās komunikācijas – pievilkta gāze, elektrība, kanalizācijas un ūdensvada tīkli, kā arī uzbūvēta iekšējā pievadceļu un dzelzceļa sistēma. Šobrīd būvdarbi ir veikti gandrīz 50% apjomā.
– Vai tas nozīmē, ka nākamā gada rudenī uzņēmēji varēs pārcelties uz jaunajiem termināļiem?
– Nē, tas nozīmē, ka nākamā gada rudenī uzņēmēji varēs sākt savu termināļu būvniecību un tehnoloģiju uzstādīšanu minētajā teritorijā, un viņiem tā jāpabeidz divu gadu laikā. Rīgas brīvostas pārvaldes uzdevums robežojas ar koplietošanas infrastruktūras un piestātņu izbūvi, protams, arī akvatorijas padziļināšanu, lai līdz Krievu salas piestātnēm varētu ienākt lielie kuģi. Pārējās investīcijas, kas attiecas uz katra uzņēmuma darbības specifiku, ir jāveic pašiem uzņēmējiem.
Atzīmēšu, ka vienlaikus ar brīvostas realizēto projektu savu dzelzceļa tīkla paplašināšanu un stacijas Bolderāja–2 izveidi veikusi a/s Latvijas dzelzceļš. Tas ir jāpabeidz līdz brīdim, kad jaunajos termināļos sāksies kravu apstrāde.
– Otra stratēģiski svarīga teritorija, kur tiek veiktas lielas investīcijas un aktivizējas kravu apstrāde, ir Kundziņsala.
– Kundziņsalas termināļi attīstās, un arī ostas pārvaldei jāveic investīcijas, kas nodrošina nepieciešamās kvalitātes un caurlaidības infrastruktūru. Šeit es vēlos uzteikt Bulk termināļa aktivitātes. Viņi ir izveidojuši ļoti mūsdienīgu beramkravu apstrādes termināli un iegādājušies modernāko Eiropā celtni – faktiski tas ir lieljaudas robots, kas strādā automatizētajā režīmā. Arī sortimenta – mālzemes – uzglabāšanai atrasts inovatīvs risinājums. Lai šis terminālis varētu attīstīties, brīvosta ir veikusi investīcijas dzelzceļa pievada izbūvei, kas tiks pabeigts jau maijā.
Līdz ar Bulk un citu termināļu attīstību Kundziņsalā, arvien aktuālāks ir projekts par jauna dzelzceļa tilta izbūvi uz Kundziņsalu. Līdz ko tiks atrisināti zemju jautājumi – panākta vienošanās starp Ekonomikas un Satiksmes ministrijām un noteikta precīza tilta atrašanās vieta –, varēs sākties projektēšana un tad arī būvdarbi.
– Kundziņsalas iedzīvotāji ļoti aktīvi aizstāv savas tiesības un rūpējas par dzīves kvalitāti. Vai Ostas pārvalde ir atradusi kopēju valodu ar vietējiem iedzīvotājiem?
– Mēs cenšamies veidot sociālo dialogu – stāstām, rādām, uzklausām un iespēju robežās palīdzam. Līdzīga situācija ir ar Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem – ja pie mums nāk ar konkrētiem priekšlikumiem, tie tiek uzklausīti un izvērtētas mūsu iespējas. Konkrēts piemērs: maijā Kundziņsalā nodosim ekspluatācijā trokšņu sienu, kas iedzīvotājiem samazinās dzelzceļa radītos trokšņus. Par ieguldījumiem Vecmīlgrāvja iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā jau daudz ir stāstīts.
Ostas attīstība vienmēr tiek skatīta ne tikai no ekonomiskā izdevīguma, bet arī kontekstā ar visas pilsētas un konkrētās teritorijas iedzīvotāju vajadzību aspektu.
– Pie durvīm klauvē Lielā talka, kuru jau tradicionāli atbalsta Rīgas brīvostas pārvalde. Kur talkosiet šogad?
– Šā gada Lielās talkas tēma ir: Baltijas jūras tīrība sākas tavā vannasistabā. Gribu vērst uzmanību, ka Baltijas jūras ekoloģiju ietekmē ne tikai tiešās tās tuvumā esošo uzņēmumu un iedzīvotāju rīcība – visas upes tek uz jūru, un ātrāk vai vēlāk daļa no piesārņojuma, ko, piemēram, radījusi Varakļānu dzīvojamās mājas tualetē izlieta acetona pudele, nonāks Baltijas jūrā. Tāpēc katrs Latvijas iedzīvotājs ir atbildīgs par mūsu jūras tīrību.
Mēs aicinām talkot visu ostas tuvumā dzīvojošo teritoriju iedzīvotājus, bet vislielākā uzmanība šogad no pārvaldes puses ir veltīta Kundziņsalai.