Uzsākot Olektes upes tīrīšanu, pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) vēlējās sakopt ūdenstilpi, kurā ilgus gadus novadīja filtru skalošanas ūdeni.
To varēja izdarīt pēc tam, kad tika veikta ūdens attīrīšanas staciju Daugava rekonstrukcija un filtru skalošanas ūdens un koagulants, ko izmantoja dzeramā ūdens attīrīšanā līdz 2002. gadam, upītē vairs nenonāca.
Olekte palēnām atgūst kādreizējo izskatu, bet būs vajadzīgi vairāki gadi, kamēr tiks iztīrīta visa piesārņotā upes gultne 1,4 km garumā.
1979. gadā tika veikti upītes padziļināšanas darbi, lai palielinātu caurplūdi un novērstu koagulanta izsēšanos upes gultnē. Vēlāk vēl tika veikti lokāli tīrīšanas darbi, izmantotā koagulanta nogulšņu savākšanai. Tas nav kaitīgs ne zivīm, ne cilvēkiem, ne dabai kopumā, bet rada aizsērējumus, jo upei ir plūstoša grunts, turpretim ārpus ūdensteces – mīksts plastiskas konsistences slānis.
Olekte ir neliela upīte, kādreiz tā bija Daugavas kreisā krasta pieteka, bet tagad vairāk atgādina grāvi – vietām pusi no kādreizējā upes platuma aizpilda smiltis, ūdens ir pavisam maz, bet gultne ir staigna un ar dziļu dūņu slāni. Nelielā, tikai piecus kilometrus garā upe ietek Daugavā.
RŪ Tehniskā departamenta Tehniskā nodrošinājuma daļas vadītājs Juris Sīpols stāsta, ka līgums par Olektes sanāciju ir noslēgts pagājušā gada nogalē, bet darbi uzsākti šā gada sākumā. Upītes sakopšanu varēja uzsākt tikai tad, kad gaisa vidējā temperatūra bija plus astoņi grādi, kas nepieciešams polimēru flokulantam, ko pievieno atsūknētai pulpai, ūdens atdeves intensifikācijai. Kamēr zemessūcējs neiebrauca ūdenī un nesāka darbu, neviens pat iedomāties nevarēja, ko slēpj dūņainais upes dibens.
J. Sīpols norāda, ka upes piesārņojums rada vislielākās problēmas. Pirms darbu uzsākšanas nebija iespējams noteikt, ka upe padarīta par milzu izgāztuvi, jo visi atkritumi, ko cilvēki tur iemeta, uzreiz nogrima un nav saskatāmi. «Piesārņojumu var noteikt tajā brīdī, kad sāk atsūknēšanu,» skaidro J. Sīpols. Tad arī atklājās, ka upē sasviests ļoti daudz metāllūžņu, auto riepu, mašīnu detaļu un citu sadzīves atkritumu. J. Sīpols pieļauj, ka varētu uziet arī noslīcinātas automašīnas. Vismaz vietējie iedzīvotāji stāsta, ka tādas esot.
Tiklīdz zemessūcēja frēze lielgabarīta atkritumus ierauj, tā apstājas, bet pēc tam tā ir jāizjauc un jāiztīra. Šā iemesla dēļ darbi iekavējušies par vairāk nekā 200 stundām jeb vairāk nekā par pusotru mēnesi. «Šobrīd strādājam maksimāli iespējamā ātrumā un dokumentējam visus atkritumus, ko atrodam, visas dīkstāves,» viņš saka. Darbus plānots veikt četrās kārtās, šogad varēs pabeigt pirmo kārtu un plānots iztīrīt 31 756 m3 aizsērējuma. Kopējais aizsērējuma apjoms ir 111 253 m3. Upītes vēsturiskais dziļums ir no 1,1 līdz 3,6 metriem, bet, kad sāka tīrīt, ūdens bija dažus centimetrus virs dūņu slāņa, atceras J. Sīpols.
Ziemā tika izcirstas aizaugušās palieņu pļavas, noņemts augsnes virsslānis un sagatavota vieta īpaša materiāla maisiem – ģeosintētiskajiem konteineriem, kuros pēc flokulanta pievienošanas iesūknē dūņas. Grunts šajā vietā ir slapja, tāpēc dūņu uzglabāšanas rezervuārus nevarēja ierīkot vasarā. Maisus liks divās kārtās un apbērs ar zemi un teritoriju labiekārtos. Šādi dūņu uzglabāšanas rezervuāri būs vairāki, tāpēc vēl citviet būs jāizcērt koki ap upīti.
Kad Olekte būs iztīrīta, tajā būs stāvošs ūdens kā dīķī, saka J. Sīpols. «Iztīrīsim līdz Daugavai, bet, ja nebūs izveidota caurtece, par ko jālemj Ķekavas pašvaldībai, tad neko vairāk izdarīt nespēsim. Ūdens te būs stāvošs, jo 80. gados tika izbūvēts dambis, kas samazināja caurteci, tāpēc arī sāka izsēsties koagulants. Līdz 80. gadiem upei bija liela caurtece un koagulantu iznesa Daugavā,» viņš skaidro.
Pašlaik, lai nepiesārņotu Daugavu, ir novietoti duļķu aizkari, nepārtraukti tiek veikts ūdens monitorings un zemessūcējs darbojas ar speciālu frēzi, lai pēc iespējas mazāk uzduļķotu ūdeni un nekaitētu zivīm.