Rēzeknes pilsētas dome nav spējusi atrast sev revidentu, tāpēc vairākas revīzijas procedūras tajā veiks Valsts kontrole (VK), aģentūru LETA informēja VK sabiedrisko attiecību pārstāve Signe Znotiņa-Znota.
Rēzeknei bija līgums ar SIA "Auditorfirma Šķibele un partneri" par revīzijas pakalpojumu sniegšanu, taču 2023.gada decembra sākumā zvērināts revidents vienpusēji ir atkāpies no noslēgtā līguma.
Finanšu problēmu nomāktajai Rēzeknes pilsētai šobrīd nav zvērināta revidenta, jo gada sākumā izsludinātajā iepirkumā nepieteicās neviens pretendents un neviena uz sarunu procedūru uzaicinātā zvērinātu revidentu komercsabiedrība nepiekrita slēgt līgumu par pašvaldības 2023.gada pārskata finanšu revīziju. Šī iemesla dēļ par pašvaldības konsolidēto 2023.gada pārskatu netiks sniegts atzinums, kas nozīmē, ka nebūs iespējams pārliecināties, vai pārskatā sniegtajai informācijai var ticēt, uzsver VK.
VK uzsver, ka 2023.gada izskaņā starpziņojumā tās konstatētās neatbilstības Rēzeknes pilsētas pašvaldībā apliecinājušas, ka pastāv būtisku neatbilstību riski, taču, lai pārbaudītu konsolidēto 2023.gada pārskatu un iegūtu pietiekamus un atbilstošus pierādījumus par pārskata pareizību, būtu jāveic konkrētas revīzijas procedūras, kam nepieciešami vairāki mēneši.
Tā kā līdz aprīlim pieejamais laika posms neesot pietiekams, lai saimnieciskā gada pārskata vajadzībām veiktu Rēzeknes pilsētas pašvaldības konsolidētā 2023.gada pārskata būtisko pārskata daļu pārbaudes un iegūtu pierādījumus atbilstoši revīzijas standartiem, tad VK nolēmusi pati Rēzeknes pilsētas pašvaldībā veikt vairākas revīzijas procedūras - inventarizācijas rezultātu izvērtēšanu un datu salīdzināšanu ar grāmatvedības reģistriem un rīkojumu par inventarizācijas veikšanu, institūciju gada pārskata datu salīdzināšanu ar grāmatvedības reģistru informāciju un pārskata atbilstības normatīvo aktu prasībām un Valsts kases vadlīnijām pārbaudi, konsolidācijas pārbaudi un citas pārliecības gūšanai nepieciešamās analītiskās procedūras.
Saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību pašvaldības konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz katra gada 1.aprīlim, pievienojot zvērināta revidenta ziņojumu. Kā atzīmē VK, tas nozīmē, ka arī Valsts kontrolei, pat ja tā nesniedz atzinumu par pašvaldības pārskatu, revīzijas procedūras jāpabeidz līdz aprīlim, jo pēc tam Valsts kase sāk pārskatu apkopošanu un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu.
VK revīziju procedūrās iegūtā informācija par Rēzekni tiks atspoguļota revīzijas par 2023.gada saimnieciskā gada pārskatu kopējā atzinumā. Šis pārskats tiks publiskots septembrī.
"Situācija Rēzeknes pilsētas pašvaldībā, kad atbilstoši likumā noteiktajā kārtībā un laikā nav piesaistīts zvērināts revidents pašvaldības konsolidētā 2023.gada pārskata revīzijas veikšanai, un attiecīgi pierādījumu un finanšu informācijas ieguvē jāiesaistās Valsts kontrolei, vērtējama kā ārpuskārtas precedents un nebūtu turpmāk attīstāma kā ierasta prakse. Tā vietā potenciāli apsveramas izmaiņas likumā, turpmāk sadarbību ar zvērinātiem revidentiem publiskā sektora finanšu revīziju veikšanai organizējot centralizētā iepirkumā," situāciju komentējis valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Valsts kontrole par turpmāko darbu Rēzeknes pilsētas pašvaldībā ir informējusi Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un attīstības ministriju, Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, Rēzeknes pilsētas pašvaldību un Valsts kasi.
Jau ziņots, ka 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atstādināja no amata toreizējo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai"). Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā, bet viņa partijas biedri no "Kopā Latvijai" kādu laiku centās panākt visas Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas.
Ministrijā norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.
Revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.
VK norāda, ka Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei. Savukārt budžeta izstrādes virzību nodrošina Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa, kuras uzdevumos ietilpst ieņēmumu prognožu izskatīšana un akceptēšana, izdevumu kontrolskaitļu izskatīšana un akceptēšana, investīciju prioritāšu noteikšana, budžeta projekta kopsavilkuma akceptēšana un virzība apstiprināšanai.
Tāpat budžeta izstrādes virzību nodrošina arī Finanšu un budžeta komiteja, kuras viens no uzdevumiem ir izskatīt un apstiprināt pašvaldības budžetu pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē. Revīzijā konstatēta gan Rēzeknes sagatavotā rīcības plāna nesakritība ar budžeta grozījumiem, gan būtiski trūkumi Rēzeknes stabilizācijas plānā.
Finanšu ministrija (FM) ir apsolījusi - ja finanšu grūtībās nonākusī Rēzeknes pilsēta apstiprinās bezdeficīta budžetu, ministrija meklēs risinājumu, lai pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai piešķirtu piecu miljonu eiro aizdevumu. Pēc pēdējās informācijas, Rēzeknes pilsētas budžetā tā sabalansēšanai jāpieņem vairāku miljonu eiro taupības pasākumi.
Atstādinātais Bartaševičs tikmēr joprojām uzstāj, ka Rēzeknes finanšu problēmās esot vainojami ārēji apstākļi, ministri, "valdošās partijas" un pašvaldības opozīcija, bet paša atbildību nesaskata.