2010. gada rudenī valsts komisija oficiāli pieņēma projekta Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas baseinu pašvaldībās, II kārta (Krāslavas pilsēta) ietvaros veiktos būvdarbus.
Projekta galvenais mērķis bija nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu dzeramā ūdens un kanalizācijas tīklu pieejamību lielākajai daļai Krāslavas iedzīvotāju un uzbūvēt jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tādējādi samazinot vidē novadītā piesārņojuma apjomus.
Pēc 2008. gada datiem, kad tika sagatavots ES Kohēzijas fonda projekts, Krāslavā bija 10 651 iedzīvotājs. No tiem centralizētā ūdensapgāde bija pieejama 81% jeb 8641 iedzīvotājiem. Projekta ietvaros veiktā ūdensvada tīklu paplašināšana, kur izbūvēti 4,46 km jaunu tīklu un 12,13 km rekonstruēti, sniedz iespēju centralizētajai ūdensapgādes sistēmai pieslēgties kopumā 10 312 iedzīvotājiem. Vienlaikus ar tīklu paplašināšanu notikusi arī būtiska ūdens kvalitātes uzlabošana. Ir uzbūvēta jauna dzeramā ūdens sagatavošanas stacija, kuras jauda pilnībā nodrošina pilsētas iedzīvotāju vajadzības. Tāpat rekonstruētas piecas dziļurbuma ūdens gūtnes un slēgti nevajadzīgie artēziskie urbumi. SIA Krāslavas ūdens valdes locekle Valentīna Kursīte atzīmē, ka ūdens kvalitāte pilsētā tagad ir nevainojama. Jāteic gan, ka Krāslavas projekts bija sarežģīts, jo pilsēta atrodas Daugavas krastos ar izteiktu reljefu. Šādā situācijā vienāda spiediena nodrošināšanai visā sistēmā nepieciešama precīza sūkņu staciju darbība, tāpēc uzbūvēta gan 2., gan 3. pacēluma sūkņu stacija.
Savukārt centralizētā notekūdeņu savākšana nodrošināja tikai 59% jeb 6254 iedzīvotāju vajadzības. Šie dati liecina, ka tieši kanalizācijas sistēmas pilnveidošana bija Krāslavas prioritāte. Projekta ietvaros ir izbūvēti 24,12 km jaunu kanalizācijas tīklu un 2,86 km kanalizācijas spiedvada, kā arī 15 jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas. Vērienīgā projekta rezultāts ir palielinājis kanalizācijas sistēmas kapacitāti un radījis priekšnoteikumus, lai šo sistēmu tagad varētu izmantot 81% iedzīvotāju. Līdztekus tīklu paplašināšanai notikusi arī jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība. Tagad notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši visām vides prasībām, turklāt iekārtas izvietotas 3 km no pilsētas, Kaplavas pagastā. Valentīna Kursīte norāda, ka vecās iekārtas strādāja vairāk nekā trīsdesmit gadus un vairs neatbilda mūsdienu prasībām, kā arī bija sliktā tehniskā stāvoklī un energoneefektīvas. Tās nespēja nodrošināt slāpekļa un fosfora samazināšanu atbilstoši standartiem. Droši var apgalvot, ka projekta ietvaros sasniegtie rezultāti samazināja piesārņojumu Daugavas upes baseinā un būtiski uzlaboja vides kvalitāti.
Vaicāta par iedzīvotāju vēlmi izmantot iespēju un pieslēgties centralizētajai sistēmai, V. Kursīte atzīst: "Cilvēki saprot, ka izmantot centralizētos tīklus ir ērtāk, videi draudzīgāk un ilgtermiņā arī lētāk, taču esošā ekonomiskā situācija daudziem liedz izveidot pieslēgumu no iela īs sarkanās līnijas līdz savai mājai. Līdzekļi jāparedz arī ēkas komunikāciju nomaiņai, jo daudzviet vēl tiek izmantotas sausās tualetes un mājā nav iekārtots nedz ūdensvads, nedz siltā tualete. Tas prasa naudu, kā šobrīd iedzīvotājiem pietrūkst. Ļoti ceram, ka līdz ar krīzes beigšanos situācija uzlabosies arī Krāslavā, varēs paplašināties uzņēmumi un veidosies jaunas ražotnes, kas dos daudz jaunu darba vietu, un līdz ar to uzlabosies iedzīvotāju maksātspēja."
Projekta finanšu, tehniskās un administratīvās vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
***
UZZIŅAI
Kopējās projekta izmaksas – 12 288 561 LVL
Tai skaitā attiecināmās izmaksas – 12 278 359 LVL
No tām:
ES Kohēzijas fonda finansējums – 10 436 605 LVL
Valsts budžeta līdzfinansējums – 483 620 LVL
SIA Krāslavas ūdens un pašvaldības līdzfinansējums – 1 358 133 LVL