Uzsākot pastāvēšanas simto mācību gadu, Valmieras Valsts ģimnāzija (celta 1902.–1903., arhitekts Aleksejs Kizelbašs) ver jaunu lapu savā attīstības ceļā – no šā gada ir mainītas vidusskolas mācību programmas – līdzšinējā matemātikas un dabaszinātņu programma tiek pārveidota un pilnveidota par inženierzinību programmu, šogad atjaunota un nokomplektēta humanitāro zinību izglītības programma, darbu turpina vispārizglītojošā programma. Mācības jaunajās programmās uzsāk 10. klase, bet 11. un 12. klases turpina izglītību iepriekšējās programmās.
Sekojot arvien pieaugošajai interesei par eksaktajām zinātnēm, Valmieras Valsts ģimnāzija sadarbībā ar RTU Inženierzinātņu vidusskolu ir izstrādājusi mācību programmu inženierzinātnēs. Skolas direktors Artūrs Skrastiņš uzsver: «Vārds inženierzinātnes lielākoties saistās ar būvinženieriem, auto industriju un tamlīdzīgi, taču atveriet skaidrojošo vārdnīcu, un jūs ieraudzīsiet, ka pastāv arī medicīnas, bioloģijas, vides un daudz citu inženierzinātņu. Arī mūsu programma inženierzinātnēm pieiet daudzpusīgi. Savstarpēji integrējot vairākus citus mācību priekšmetus - matemātiku, fiziku, bioloģiju, datoriku un arī citus, mūsu uzdevums ir radīt skolēnam iespēju darboties un caur to iegūt zināšanas, kas paredzētas mācību saturā.» Lai ģimnāzijas audzēkņi labāk sagatavotos mācībām augstskolās, ir palielināts matemātikas stundu skaits un mācību saturā ir iekļauti augstākās matemātikas elementi - tādējādi pāreja no vidusskolas mācību vielas uz augstskolas prasībām noritēs bez problēmām.
Interese par inženierzinātņu programmu ir bijusi liela - šogad tajā mācības uzsāka 37 desmitklasnieki.
Jau trīs gadus ģimnāzija organizē uzņemšanas iestājpārbaudījumus un nosaka kritērijus. Stājoties septītajā klasē vai 8., 9. klasē, visiem ir jākārto iestājpārbaudījums matemātikā un latviešu valodā, savukārt desmitajā klasē konkurss norit pēc vidējo atzīmju izvērtēšanas. «Esam noteikuši pietiekami augstu latiņu, lai pārliecinātos, ka skolēns ir gatavs smagam un neatlaidīgam darbam. Šeit nevar ar mazu darbu gūt lielus panākumus,» teic direktors.
Runājot par mācību darbu, ģimnāzijas metodiķe Baiba Bikše paskaidro: «Skolā no audzēkņiem prasām daudz - visiem ir jāiesaistās sevis pilnveidošanā un attīstībā, piemēram, tie, kuri vēlas izstrādāt zinātniski pētniecisko darbu (ZPD), to var darīt skolotāja vadībā. Ja šādas vēlmes nav, tad pastiprināti jāgatavojas dalībai mācību priekšmetu olimpiādēs. Mēs obligāti neprasām augstas vietas - galvenais, lai skolēns darītu.» Papildu izglītība pieejama arī dažādās ārpusstundu programmās: kopā ar LU jaunajiem doktorantiem papildus tiek apgūta fizika un ķīmija; juristu zināšanās ievada pasniedzēji no Juridiskās koledžas, savukārt jaunā mediķu akadēmijas programma tapusi sadarbībā ar Stradiņa universitāti. Labi sokas jaunajiem ģeogrāfiem, kā arī pamazām atdzimst filozofu klubiņš. Plašās papildu izglītības iespējas sniedz skolēnam labāku priekšstatu par nākotnes karjeras izvēli.
Interesants ir novērojums, ka ZPD kvalitāte, neskatoties uz brīvprātības principu, saglabājas iepriekšējā līmenī - ik gadu seši septiņi ZPD tiek virzīti reģionālajam konkursam, bet līdz valsts līmeņa konkursam nonāk trīs līdz četri darbi.
«Viens no skolas darba rādītājiem ir centralizētie eksāmeni (CE), tāpēc priecājamies, ka, ņemot vērā visām skolām saistošos trīs obligātos CE (angļu, latviešu valoda un matemātika), esam septītie Latvijā valsts ģimnāziju saimē, bet visas valsts vidusskolu grupā - divpadsmitie, kas pierāda, ka Latvijā ir virkne arī spēcīgu vidusskolu.» Ne bez lepnuma Artūrs Skrastiņš atzīmē, ka tik labu sasniegumu nav nevienai skolai tuvākajā apkārtnē.
Praktiski gadu pirms svinīgā notikuma 2020. gada 9. maijā, kad Valmieras Valsts ģimnāzija svinēs savu simtgadi, ir sākusies salidojuma organizēšana. Pagaidām ir daudz jautājumu - kur un kā. Bet ir svarīgi atrast veidu, lai klasesbiedriem būtu iespēja tikties skolas sienās, parunāt par dzīvi un sajust svētku atmosfēru. «Mēs vēlamies ne tikai saglabāt vēsturisko skolas auru ar visām tās leģendām, bet šo sajūtu nodot arī jaunajai paaudzei.
