Intervija ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.
- Ikgadējā visu pašvaldības pārziņā esošo mācību iestāžu apsekošana pirms mācību gada sākuma ir jau tradīcija. Kādi ir secinājumi - vai Valmieras izglītības iestādes ir gatavas darbam?
- Pirms jaunā mācību gada sākuma ar skolas vadību pārrunājam visas aktualitātes, tostarp par pedagogu piesaisti, mācību rezultātiem, jaunā izglītības satura ieviešanu, pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju motivēšanu, par nepieciešamo atbalstu un profesionālo pilnveidi. Situācija Valmierā ir laba. 4084 skolēni ir izvēlējušies Valmieru izglītības iegūšanai, tas ir par 69 bērniem vairāk nekā pērn. Bērnu skaits pieaudzis arī pirmsskolas izglītības iestādēs.
- Kāpēc pieaug bērnu skaits skolās?
- Valmieras izglītības iestādēs ir 36% jeb 1445 bērni (pagājušā mācību gada dati), kuri nav deklarēti Valmierā. Zināmā mērā tas ir saistīts ar darbaspēka pārvietošanos - ja vecāki brauc strādāt uz Valmieru, tad likumsakarīgi, ka arī bērniem ērtāk ir mācīties šeit. Turklāt mums ir plaša spektra interešu izglītības un profesionālās ievirzes piedāvājums, aptverot kultūru, sportu, mākslas, mūziku, dizainu, robotiku, inženierzinātnes u.c.
- Vai izglītības iestāžu kapacitāte ļauj palielināt izglītojamo skaitu, tostarp pirmsskolas vecuma grupās?
- Skolās uzņemt lielāku skaitu izglītojamo nav problēma, taču šogad izteiktāk jūtam vietu trūkumu pirmsskolas izglītības iestādēs. Vienlaikus mūsu mērķis vienmēr ir un būs sniegtās izglītības kvalitāte. Daudz uzmanības veltām, lai bērniem Valmierā būtu individuāla pieeja, lai varam attīstīt katra talantus, sekmēt izaugsmi un pēc iespējas labāk iekļaut mācību procesā. Šogad atvērām jaunu pirmsskolas grupiņu Valmieras sākumskolā. Tas ir sava veida pilotprojekts, kurā vecākās grupiņas bērni, nākamie skolēni, jau pēdējā mācību gadā darbojas skolas vidē, adaptējas, iepazīst savu nākamo skolu. Pēc pirmajām nedēļām esam jau saņēmuši pozitīvas atsauksmes no vecākiem. Nākamgad plānojam vienā no esošajām izglītības iestādēm pārbūvēt korpusu bērnudārza vajadzībām. Atjaunotajā korpusā varēsim uzņemt vēl ap 220 bērnu. Arī iepriekšējos gados esam atvēruši jaunas grupiņas jau esošajās ēkās, jo pilsētas attīstības temps un pozitīvā demogrāfiskā tendence liecina, ka bērnu skaits pieaugs.
Bērnu skaita pieaugums ir viena no patīkamākajām problēmām, ko risināt. Esam noteikuši mērķi - vieta bērnudārzā ir ikvienam bērnam, kura vecāki ir izvēlējušies atvasi izglītot kādā no Valmieras pirmsskolas izglītības iestādēm un kuri ir deklarēti Valmierā.
- Pedagogu trūkums jūtams visā valstī. Kā Valmiera risina šo problemātiku?
- Pedagogu novecošanās problēma ir visā valstī. Valmierā vairākos mācību priekšmetos tuvākajā nākotnē vajadzēs jaunus pedagogus. Sadarbojamies ar kustību Iespējamā misija pedagogu sagatavošanā. 2018. gada izskaņā Valmieras pilsētas pašvaldības domē apstiprināja stipendiju piešķiršanu studējošajiem, kuri apgūst pedagoģiskās izglītības programmu. Cenšamies palīdzēt jaunajiem pedagogiem ar dzīvesvietu Valmierā - īres dzīvokļiem. Tā arī ir motivācija strādāt Valmierā. Pagaidām varam nodrošināt pedagogu sastāvu, taču iepriekšminētie soļi ir veikti, lai arī nākotnē Valmieras izglītības iestādēs būtu profesionāli, motivēti un savā jomā vislabākie speciālisti. Tomēr gribu teikt, ka valstiski ir ļoti aktīvi jāstrādā pie jauno pedagogu sagatavošanas, profesijas prestiža celšanas un pedagogu izglītības kvalitātes celšanas. Jaunajam izglītības saturam un domāšanai jābūt arī mācību procesā augstskolās.
- Ņemot vērā lielo citu pašvaldību bērnu skaitu Valmieras skolās, noteikti, it īpaši vidusskolas vecuma grupā, aktuāla ir internāta jeb dienesta viesnīcas pieejamība.
- Šobrīd mūsu rīcībā ir dienesta viesnīcas, nodrošinot vietas 240 bērniem. Bijušajās Valmieras tehnikuma kopmītnēs, ko pārņēmām no Izglītības un zinātnes ministrijas, jau tagad dzīvo 90 bērnu, savukārt pēc ēku pārbūves vietu skaits dienesta viesnīcās pieaugs vēl par 140. Jāmin, ka sava dienesta viesnīca ir arī Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolai. Valmierā mācās 1445 citu pašvaldību bērni, tāpēc pieprasījums pēc dienesta viesnīcas tiešām ir milzīgs. Protams, no tuvākajām pašvaldībām skolēni var katru dienu izbraukāt vai arī viņus vadā vecāki, taču attālāku pašvaldību skolēniem nepieciešama mājvieta Valmierā. Šobrīd mums ir ļoti svarīga Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta SAM 8.1.2 sekmīga īstenošana.
- Izglītības un zinātnes ministre nākusi klajā ar jaunu pieeju 1. līdz 4. klašu bērnu ēdināšanai. Kā jūs uz to skatāties?
- Valmierā, tāpat kā visā valstī, brīvpusdienas 1. līdz 4. klasei nodrošina valsts. Lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem un nodrošinātu iespēju saņemt vismaz vienu pilnvērtīgu, veselīgu un siltu maltīti dienā, Valmieras pilsētas pašvaldība brīvpusdienas finansē arī Valmieras pilsētas pašvaldības dibināto vispārizglītojošo skolu 5. un 6. klašu skolēniem. Būtiski, ka ar brīvpusdienām 1.-6. klašu skolēniem aptveram visu sākumskolas līmeni, nevis kādu noteiktu bērnu grupu. Kopīgas pusdienas ir klasesbiedru un skolotāja socializēšanās un galda kultūras apgūšana. Sabalansēta maltīte nodrošina bērnu veselību un attīstību. Valmierā pusdienas nodrošina ļoti labi ēdināšanas uzņēmumi, kopā ar iestādes mediķi sastādot pilnvērtīgu ēdienkarti. Kopā ar ēdinātājiem strādā arī uztura speciālisti, kuri izrēķina bērnam nepieciešamo kaloriju skaitu, rūpējas, lai būtu dažādība, tiktu izmantoti sezonai atbilstoši produkti, lai bērns saņemtu siltu un veselīgu ēdienu. Nepiekrītu tam, ka brīvpusdienas piešķirt vajadzētu tikai tiem, kam ir atbilstošs statuss, jo ne visi, kam pienāktos pašvaldības sociālā palīdzība, ir nokārtojuši atbilstošu statusu. Daudziem ir neērti un kauns lūgt palīdzību. Pilnvērtīgs uzturs ir arī nepieciešams, lai bērns spētu sekmīgi sekot līdzi mācību procesam, uzņemtu dienai nepieciešamo enerģiju. Mācību diena ir gara, un pusdienām skolās ir jābūt. Ja brīvpusdienas nefinansēs valsts vai pašvaldība, kur bērns deklarēts, bez pusdienām var palikt liels skaits bērnu.
- Ko darīs Valmieras pašvaldība?
- Šobrīd bērnu ēdināšanai saņemam no valsts visai pieklājīgu summu, un tās ekvivalenta atrašana pašvaldības budžetā nebūs vienkārša - acīmredzot mums būs jāatsakās no kaut kā iepriekš plānota. Šogad Valmieras skolās ir 4084 bērni. Turklāt, ja vecāki nelūgs palīdzību, nevarēsim būt droši, ka brīvpusdienas saņems visi, kuriem tas ir nepieciešams.
Atkārtošos, ka ļoti svarīgi ir pieradināt bērnus pie daudzveidīgas un veselīgas pārtikas - pirmo līdz sesto klašu audzēkņi ir labs vecumposms, kad bērni vēlas pusdienot kopā ar klasesbiedriem pie viena galda, tāpēc bezmaksas pusdienas saglabāt šajā vecumposmā ir ļoti svarīgi. Pašvaldība izvērtēs visas iespējas, lai skolās saglabātu brīvpusdienas.
- Viens no argumentiem ir tas, ka ļoti daudzi neēd skolas ēdienu un pārtika tiek izmesta...
- Es tam nepiekrītu, jo esam novērojuši, ka, it īpaši sākumskolas posmā, bērni ēd ļoti labi un nekas daudz pāri nepaliek - ja ēdiens ir ne tikai veselīgs, bet arī garšīgs, vizuāli pievilcīgs, estētiski pasniegts, tad bērni ēd labprāt. Tāpēc gatavošanā izmantojam tikai kvalitatīvus produktus, un saimnieces savu darbu prot. Turklāt bērns mācās izvērtēt, cik daudz vēlas apēst, ēdienu uzliekot sev pats.
- Pirms dažiem gadiem Valmierā bija ievērojams siltuma tarifa kāpums. Vai šī apkures sezona nesīs kādus jaunumus?
- Lielākais tarifu pieaugums bija pirms diviem gadiem, jo, tāpat kā daudzās citās pilsētās, siltuma ražošanai tika izmantotas gāzes koģenerācijas stacijas, kas saražoja ļoti lētu siltumu, jo siltums faktiski bija blakusprodukts elektrības ražošanai, ko pārdeva kopējā tīklā. Taču, beidzoties 10 gadu koģenerācijas atļaujas termiņam, siltuma izmaksas ievērojami pieauga. Piebildīšu, ka Valmierā siltumu piegādā trīs ražotāji no četrām katlumājām, bet siltuma pārvades un piegādes operators ir pašvaldības uzņēmums SIA Valmieras ūdens, tāpēc pilsētā ir spēkā vienots siltuma tarifs. Līdz ar energoresursu cenu izmaiņām ražotāji varēja piedāvāt siltumu par zemāku cenu, kas deva iespēju šogad kopējo tarifu samazināt par 5%. Lielākais Valmieras siltuma ražotājs AS Valmieras enerģija būvē jaunu katlumāju ārpus pilsētas centra. Tajā tiks uzstādīti jauni šķeldas kurināmā katli, kā arī no esošās katlumājas pilsētas centrā uz turieni tiks pārceltas dabasgāzes kurināmā iekārtas.
- Valmiera ir izteikta ražošanas pilsēta un ir viena no līderiem saražotās produkcijas apjoma ziņā uz vienu iedzīvotāju. Vai ražošanas nozare turpina augt?
- Ražošana vienmēr ir bijusi Valmieras prioritāte, tāda tā ir arī tagad un saglabāsies nākotnē. Kopējais ražošanas apjoms turpina pieaugt, un Valmieras pilsētas pašvaldība ir gatava darīt visu nepieciešamo, lai atbalstītu un veicinātu ražojošo uzņēmumu attīstību.
Pašreiz uzņēmējdarbības jomā pilsētā ir divas lielas problēmas - pilsētā trūkst mājokļu, kas kavē darbaspēka piesaisti, kā arī nav pieejamu ofisu, noliktavu, teritoriju - viss esošais ir aizpildīts. Tāpēc mums ir jāveic soļi, kas dotu iespēju attīstīties esošajiem uzņēmumiem un uzsākt darbu jauniem.
Pēc vairāk nekā desmit gadiem, kuros netika veikta nekāda darbība, bijušā Valmieras gaļas kombināta ēkas un teritorija ir nonākusi pašvaldības īpašumā. Šī gada aprīlī Valmieras pilsētas pašvaldības dome nolēma pirkt trīs funkcionāli saistītus nekustamos īpašumus Rūpniecības ielā 1. Plānojam izveidot ražošanai piemērotu teritoriju, sakārtojot inženiertehnisko infrastruktūru, kā arī, veicot citus teritorijas labiekārtojumus, nodrošināt investīciju piesaisti. Šādi sekmēsim saimniecisko darbību un rūpēsimies par jaunu darba vietu radīšanu.
- Vai ir zināmi enkurnomnieki?
- Esam runājuši ar vairākiem investoriem, kuri novērtējuši teritorijas un infrastruktūras izdevīgumu. Izmantojot pieejamo līdzfinansējumu, Eiropas Savienības fondus, ir jāzina, ka teritorija un ēkas tiks atbilstoši izmantotas. Starp lielākajiem nomniekiem ir gan uzņēmumi, kuri jau strādā Valmierā un vēlas paplašināties, gan jauni ražotāji. Pilsētā jau ir labs piemērs - ar uzņēmēja iniciatīvu ir atjaunotas un modernizētas bijušā maizes kombināta ēkas. Modernajā biznesa un loģistikas centrā pašlaik darbojas vairāki nomnieki, izmantojot telpas gan saimnieciskajai darbībai, gan kā birojus. Lielas pārmaiņas notiek arī blakus esošajā teritorijā, izbūvējot Rietumu industriālo maģistrāli, kas savienos Leona Paegles ielu ar autoceļu A3, lai nodrošinātu atsevišķu Valmieras industriālo teritoriju savstarpēju sasaisti, kā arī savienojumu ar starptautisko autoceļu tīklu TEN-T, kur ietilpst arī autoceļš A3.
Domājam, ka jau nākampavasar bijušajā Valmieras gaļas kombināta teritorijā sāksim atjaunošanas darbus, tostarp pārbūvēsim novecojušās komunikācijas un inženiertīklus. 12 hektāru plašā teritorija, kurā pieejams ūdens, gāze, siltums, elektrība, līdz dzelzceļam ir 200 metru, ir ļoti laba vieta ražošanas nozares turpmākai izaugsmei.
- Jūs jau pieminējāt mājokļu un arī darba roku trūkumu. Kā atrisināt šo problēmu?
- Tas ir vēl viens izaicinājums. Ceram uz darbaspēku no tuvējā reģiona 50 km rādiusā ap Valmieru, kā arī apzināmies, ka daudzi vēlas dzīvot Valmierā, bet nepietiekams ir dzīvojamais fonds. Pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Valmieras namsaimnieks būvēto īres namu 150 dzīvokļus, kas ir pirmais šāds projekts Latvijā, par savām jaunajām mājām ļoti ātri izvēlējās lielākoties jauni cilvēki un ģimenes. Ir skaidrs, ka tas ir jāturpina. Dzīvojamā fonda trūkumu iedzīvotāji mums norāda gan ikgadējā pašvaldības veiktajā iedzīvotāju aptaujā, gan arī Valmieras Attīstības aģentūras 2017. gadā veiktajā pētījumā to ir teikuši uzņēmēji. 54% uzņēmēju uzskata, ka pašvaldības pienākums uzņēmējdarbības vides sakārtošanai ir cilvēkresursu piesaiste pilsētai, tas nozīmē nodrošināt mājvietu, kur šiem cilvēkiem dzīvot. Diemžēl valstij nav programmas, kas atbalstītu mājokļu būvniecību, kā arī saspringta situācija ir ar kreditēšanu - šobrīd finansējums pieejams tikai jau iesākto ES fondu projektu kreditēšanai. Esam vērsušies Eiropas Investīciju bankā, lai turpinātu īres namu būvniecību Valmierā ar 300 jauniem dzīvokļiem.