Līdzās jau sen koptajam dabas parkam Tērvetē valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) sākusi veidot Kurbada zemi kā vietu, kur praktiski ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs izsekot koku mūžam no stādīšanas līdz ciršanai un meža mūžam koku paaudžu nomaiņas gaitā.
Iegaumēt Kurbada zemes jēdzienu un dislokāciju Latvijas iedzīvotāji vēl nav paguvuši, toties LVM dabas parks Tērvetē cilvēku prātos ir kā ar cirvi iecirsts. Precīzāk sakot, iecirsts praktiski visu šobrīd Latvijā dzīvojošo ģimeņu vēsturēs. Vairāk nekā 60 gadu jeb trīs cilvēku paaudžu ilgumā bērni paši vesti un pēc tam veduši savus bērnus un bērnubērnus uz rakstnieces Annas Brigaderes (1861-1933) muzeju Sprīdīši ar tā paplašinājumiem A. Brigaderes radīto tēlu apdzīvotajā mežā un dabas parku, kur Zemgales līdzenumu pāršķeļ Tērvetes upes senleja un paceļ Tērvetes pilskalns. Līdz ar A. Brigaderes nāvi sākusies Sprīdīšu pārvēršana par viņas muzeju tika akceptēta un noformēta atbilstoši vispirms padomju un tālāk Latvijas Republikas neatkarības atgūšanai atbilstošām formām. Gandrīz vienā laikā ar rakstnieces nāvi un muzeja ierīkošanu tika uzcelta Tērvetes sanatorija, kuras dēļ Tērvetē nonāca un tās dabas skaistumu ieraudzīja cilvēki no visiem Latvijas novadiem. 1945. gadā Tērvetes meži ieguva saudzējamo kūrortmežu statusu, 1957. gadā tie ar nosaukumu Kalnamuižas sils bija viens no lielākajiem dabas aizsardzības objektiem Latvijā. Vēl dažus gadus vēlāk notika nākamā sakritība, ka 1962. gadā iznāca Laimoņa Pura (Strazdiņa, 1922-2016) romāns Degošais pilskalns, bet 1963. gadā Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija sāka finansēt meža pārveidošanu par ainavu parku ar skatu uz šo pilskalnu un no šī pilskalna. Tagad jau daudzus gadus šo darbu turpina LVM. Pēdējo pāris gadu laikā šie darbi izvērsti arī otrā pusē Bauskas-Dobeles šosejai (P103), radot Kurbada zemi. Tās nosaukums smelts no latviešu teiksmas par ķēves dēlu ar tādu spēku, ka tā izmantojums visā viņa mūža garumā bijušas cīņas ar daudzgalvainiem milžiem, velniem un raganām, bet šīm būtnēm lai paliek dabas parks Tērvetē. Kurbada zeme jau tiek un tiks iekārtota pavisam citādi.
Vietas pietiks visam!
LVM lielais mērķis ir padarīt Kurbada zemi par vietu, kur praktiski ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs izsekot koku mūžam no stādīšanas līdz ciršanai un meža mūžam koku paaudžu nomaiņas gaitā. Citiem vārdiem sakot, Kurbada zeme nebūs pasaku zeme, bet vieta «realitātes šovam» koku paaudžu nomaiņas ritmā. Daudziem lapu kokiem šī paaudžu nomaiņa notiek tik ātri, ka 70-80 gadus garajā cilvēku mūžā varētu pagūt savām acīm redzēt, kā vienā un tajā pašā vietā nomainīsies divas, trīs un vēl vairāk koku paaudžu, ja Kurbada zemē tiks atrasta vieta plantācijmežu paraugiem. Vietas tur vajadzētu pietikt visam kam, jo tās ir daudz attiecībā pret cilvēka spējām saskatīt dažas norises meža dzīvē. Kurbada zemes juridiski nostiprinātā platība ir 185 ha, bet LVM meži ar mācību mežu statusu šajā apvidū aizņem 390 ha. Ja šādā platībā izcērt, sacīsim, vienu hektāru gadā, tad pilnīgi droši, ka pēdējais hektārs tagadējā meža tiks nocirsts tad, kad ciršanas vecumu jau sen kā būs sasnieguši tie koki, kuriem vieta tika atbrīvota pērn, šogad un vēl daudzos nākamajos gados rīkoto ciršanas un stādīšanas šovu laikā. Drīzāk pat būtu jācērt vairāk nekā tikai viens hektārs gadā, jo daudzu koku sugu mūžs ir īsāks ne tikai par 390, bet arī par 185 gadiem. LVM speciālisti noteikti pratīs salāgot koku aprites kvantitāti ar nosacījumiem, kādus diktē daba (kādas kokaudzes Kurbada zemē ir šobrīd, kādām koku sugām kurās vietās vispiemērotākie augšanas apstākļi utt.) un tādi maršruti cilvēku kustībai pa Kurbada zemi, lai viņi varētu un - galvenais - gribētu sekot koku šovam gan dažādu pasākumu, gan ikdienas formātos.
Vajadzīgs atrakciju parks pusaudžiem
LVM dabas parkā Tērvetē apmeklētāji grozās cauru gadu. Protams, cilvēku plūsmai ir savi paisumi un bēgumi atkarībā no gadalaikiem, atkarībā no meteoroloģisko apstākļu un brīvdienu sakritības vai brīvā laika pavadīšanas alternatīvām, bet kopumā apmeklētāju ir daudz un kļūst vairāk. Pagājušajā gadā apmeklētāju skaits pārsniedzis 150 tūkstošu robežlīniju. Par to liels paldies garajai un siltajai vasarai un parka novietojumam 15 km no Latvijas robežas ar Lietuvu. Lai gan iedzīvotāju kopskaits dilst abās šajās valstīs, cilvēkresursu apvienošana palielina apmeklētāju skaitu droši vien abās pusēs abu valstu robežai, kur cilvēkiem ir iespējas bez lieliem laika un naudas tēriņiem nokļūt, no viņu skatpunkta, mazāk nodeldētos objektos.
Latvijas iedzīvotājiem Tērvetes apmeklēšana ir, no vienas puses, ģimenēs un tāpat arī skolās izkopts rituāls, bet no otras - jau apnicis pienākums. Šo pienākumu cītīgi pilda mazu bērnu vecāki un vecvecāki, kamēr bērni izaug līdz vecumam, kādā viņi mēdz pateikt skaidri un gaiši, ka viņiem jau līdz kaklam pasakas un pasaku meži tajā skaitā. Tajā brīdī šai dzimtai sācies atvaļinājums no Tērvetes, kas var izstiepties gadu desmitu garumā, līdz kamēr tagadējiem pusaudžiem pašiem būs bērni. Caurmērā tas nebūs drīz, jo vidējais mātes vecums Latvijā tagad jau pārsniedz 30 gadus. Tātad - pārdesmit gadi kopš brīža, kad bērni zaudējuši interesi par Tērveti, plus vēl pāris gadi līdz brīdim, kad viņu bērnus būs jēga kaut kur vest, jo bērni jau sāks saprast, kur un kāpēc viņi aizvesti un ko viņiem rāda. Kurbada zemei ir jākļūst par atrakciju parku pusaudžiem un jauniešiem, kura atrašanās īstā mežā atrakciju iespējas paplašina. Prototips šādām atrakcijām jau tagad darbojas parka pusē, kur par atsevišķu samaksu iespējams iziet kokos iekārtu pastaigu taku. Atliek novēlēt, lai LVM materiālie resursi un LVM struktūrvienības Rekreācija un medības projektu vadītāja Normunda Namnieka entuziasms noved līdz iecerētajiem mērķiem.
Infrastruktūras aizmetņi jau ir
Pirmie publiski pamanāmie Kurbada zemes apgūšanā bija Tērvetes padarīšana par viskuplāk apmeklēto Meža dienu pasākumu pagājušajā gadā un tāpat arī šogad. Par Meža dienām un Tērvetes vietu to tagadējā norisē Neatkarīgā rakstīja jau pagājušā gada 14. jūnijā. Šogad Meža dienu pasākumi Tērvetē notika 24. un 25. maijā, no pagājuša gada tās atšķīra mazliet lielāks dalībnieku skaits un precizējumi pasākuma organizācijā.
Pasākuma pamatinfrastuktūra gada laikā nav būtiski mainījusies. Tās pamatelementi ir grantēts meža ceļš 1,6 km garumā cauri Kurbada zemei un skatuve ar skatītāju stāvlaukumu šā ceļa sākumā, ja raugās no parka puses. Ceļa malās izveidoti laukumi, kuros ļoti koncentrētā veidā parādīt visu mežizstrādes ciklu no stādīšanas līdz ciršanai. Skatuves rajonā Latvijas kokapstrādes uzņēmumi rādīja meža apmeklētājiem, ko tie prot izgatavot no koka. Nopietns objekts ir atbilde uz jautājumu «Moderna māja no koka?» - pie koka tilta pāri Bauskas-Dobeles šosejai starp Tērvetes dabas parku un Kurbada zemi novietotās ceturtdaļas vienam būvapjomam, kas katra uzcelta ar atšķirīgu koksnes apstrādes paņēmienu, ko atklāj šo konstrukciju pieejamais (redzamais, taustāmais) novietojums un attiecīgās anotācijas. Ja cilvēks domā par jaunas mājas celtniecību, tad ir jēga kaut ar bērniem, kaut bez bērniem doties uz Tērveti un bez maksas vai iepriekšējas pieteikšanās apskatīt būvniecības risinājumus. Objekta autori Rūdis Rubenis un Ritvars Krastiņš ir uzticējuši objekta apmeklētājiem savas e-pasta adreses un pat mobilo telefonu numurus, tāpēc interesenti saņems visas nepieciešamās norādes par viņiem tīkamākā būves paņēmiena vai paņēmienu pārnešanu uz reālu celtni.
Meža dienu norises evolūcija
Meža dienu pasākumi Tērvetē tika organizēti divās plūsmās. Nedēļas pēdējā darbdienā tika pulcināti skolēni, nedēļas pirmajā brīvdienā - ģimenes, kā likums, ģimenes ar bērniem. Daudzas skolas bija atsaukušās LVM piedāvājumiem iesaistīties mežiem veltītos zināšanu un meža darbu konkursos. Sīvā cīņā, visas dienas garumā orientējoties Tērvetes mežos, Irlavas pamatskolēni izcīnīja uzvaru «LVM Meža olimpiādē» un balvā saņēma braucienu pie meža apsaimniekotājiem uz Austriju. Dažnedažādus sacensību un citu aktivitāšu elementus bija centušies izdomāt dažādi uzņēmumi, biedrības un vēl citas ar mežu saistītās organizācijas, kas uzskatīja par vajadzīgu iepazīstināt ar sevi plašu cilvēku loku. Šogad Meža dienās Tērvetē pabijušo cilvēku skaits pārsniedzis 13,5 tūkstošus.
Pēc N. Namnieka teiktā, nākotnē ir iespējama Meža dienu pasākuma pārfokusēšana par Kurbada zemes vasaras sezonas atklāšanas pasākumu, kam tālāk sekotu gan nākamie pasākumi, gan atrakciju darbošanās ikdienas režīmā. LVM plāno veidot pastaigu takas un veloceliņus bezmaksas lietošanai apmeklētājiem, bet vismaz daļu ieguldījumu centīsies atgūt, iznomājot atrakciju vietas šo celiņu malās. Ja plāni piepildīsies, tad nebūs tā, ka ģimene, kas pēdējo reizi atbraukusi uz pasaku mežu pirms gadu desmitiem ilga pārtraukuma, pēc tam Kurbada zemē vairs neko neatpazīst. Runa nav par to, cik daudz pa to laiku uzbūvējuši vai kā citādi izveidojuši vai pārveidojuši cilvēki, bet par to, kā izauguši koki. Nevar prasīt, lai Kurbada zemes apmeklēšana ģimenēm kļūtu par nevienu gadu neizlaižamu pasākumu, bet pietiks ar to, ka izdosies novērst apmeklējumu pārrāvumu gadu desmitu garumā. Tādā gadījumā Kurbada zeme kalpos kā ikvienam pieejams informatīvs līdzeklis - miniatūrs Latvijas meža apsaimniekošanas prakses modelis.
