Nodegušo Siguļu baznīcu neatjaunos
Pērn nodegusī Siguļu baznīca bija unikāla ar to, ka bija vienīgā saglabājusies koka sakrālā ēka Vidzemes piekrastē. Sākotnēji Ādažu evaņģēliski luteriskā draudze plānoja atjaunot dievnamu turpat, Siguļos, taču nu šī doma ir atmesta un jaunu baznīcu iecerēts būvēt Carnikavas centrā. Kad tas varētu notikt, nav zināms, jo šobrīd vēl nav izvēlēta vieta. Arī finanšu aplēses, cik tas izmaksās, nav.
Siguļu baznīcu, kuru bija iecere restaurēt līdz Latvijas simtgadei, ugunsgrēks izpostīja pilnībā.
Tobrīd daudz jau bija izdarīts, un labi, ka būvdarbu veicējs bija apdrošinājis celtniecību, tāpēc uzņēmumam tika atlīdzināti zaudējumi 22 600 eiro apmērā. Pati baznīca diemžēl nebija apdrošināta. Tūlīt pēc traģiskā notikuma Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes pārstāvji un mācītājs pieļāva, ka dievnams tiks atjaunots tajā pašā vietā un veidolā. Taču šobrīd tas vairs netiek plānots Siguļos, kas savulaik bija pagasta vēsturiskais centrs, bet nu ir Carnikavas novada nomale. Tagad ļoti nopietni tiekot apsvērta ideja celt dievnamu pašā Carnikavā. Kur tas īsti varētu būt, vēl nav izlemts, teica draudzes pārstāve Inese Laubenbaha, jo katrai no vietām ir savi trūkumi. Izvēlei punktu pielikt vajadzētu vēl šogad, lai varētu spert jau nākamos soļus.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica zināja teikt, ka tādas esot trīs. Viena no tām - Laivu mājā pie Gaujas, kur ir draudzes pagaidu apmešanās vietā. Otrs variants - pie tirgus vai pie Blusu mājām, kur ir pieejama divu hektāru liela teritorija. Vai atjaunot esošu ēku vai būvēt no jauna - tas jālemj draudzei un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldei. Ir arī piedāvājums celt ēku, bet zemi no kāda uzņēmēja nomāt. Ir vēl viena iespēja: tā kā savas baznīcas nav ne tikai luterāņiem, bet arī katoļiem, tad varētu būvēt starpkonfesionālo dievnamu: zeme būtu otro pienesums, ēka - pirmo. Taču ir viens «bet», proti, nespēja vienoties, teica D. Jurēvica, kura piedalījusies vienā šādā abu draudžu sanāksmē. Tas neizskatījies cerīgi, jo sākusies izdevīgāko dievkalpojumu laiku dalīšana un tamlīdzīga debatēšana. Pašvaldība no savas puses netaisoties celtniecībā piedalīties, jo - jau tā «izdarījām daudz, lai ēka nesabruktu». No baznīcas vietvara arī nopirkusi zemi pie Gaujas - dambja būvniecībai, ar noteikumu, ka šī summa jāiegulda restaurācijā. Tā arī palikusi draudzes budžetā, un nu to esot iespēja izmantot kā starta kapitālu. Cik liels būtu vajadzīgs finansiālais ieguldījums, nemācēja teikt ne D. Jurēvica, ne arī I. Laubenbaha, vienīgi piebilda, ka ir saziedoti ap 20 000 eiro konkrēti šim mērķim.