Lādezera skolas idejas neiegulst atvilktnē

NOVADA LIELĀKAJĀ LAUKU SKOLĀ mācās 136 bērni, vēl 38 apmeklē bērnudārza grupas. Te ir arī visas iespējas fiziski izkustēties – tostarp liekot lietā netradicionālā sporta aprīkojumu © Foto: Ģirts OZOLIŅŠ, F64 Photo Agency

Pie Limbažu novada Lādezera pamatskolas šogad mastā plīvo karogs. Šo ideju brīvprātīgi īstenoja Magoņu ģimene par Ziedotāju aplī, kas ir jauna labdarības iniciatīva, savāktiem līdzekļiem. Šādā veidā vietējai skolai izdevies realizēt vairākus projektus kopumā par vairāk nekā 2000 eiro. Kas būtiski – pašu spēkiem: bērnu, vecāku, skolas kolektīva rokām!

Karogs mastā un puķu dobe

Magoņu ģimenei, kas dzīvo netālu no Lādezera skolas, pie mājas mastā jau plīvoja karogs, un tās «konsilijam» radās ideja - Latvijas simtgadē arī pie izglītības iestādes vajag šādu valsts simbolu, stāsta skolotāja Dace Gaile, kurai Artūrs Magone ir brālis un kas arī pielikusi savu roku pie šā projekta tapšanas. Arī skolas direktore Taiga Plitniece atzīst, ka vienmēr vēlējusies karogu skolas priekšā, nevis pie sienas, kur tas, pret nojumes jumtiņu sitoties, vienmēr ātri tika sapluinīts. Tā nu saplūda kopā ģimenes, skolas un ciema iedzīvotāju sapnis, un laikam tam bijis tāds spēks, ka pirmais Ziedotāju aplis, kas Limbažu novadā notika pērn novembrī, to no sirds atbalstīja. Šāda iniciatīva ir ļoti jauka, jo pieteikt var to, ko patiešām vajag, nevis jāpiemērojas striktajiem projektu noteikumiem, kas nereti ir ierobežojoši, uzsver D. Gaile. Tika savākta ne tikai nepieciešamā summa - 290 eiro, bet par 100 eiro vairāk, tāpēc iznāca vēl papildu karogiem un puķudobes ierīkošanai pie masta. Šobrīd atlikuši vēl 20 eiro, ko bija plānots tērēt puķēm. Tā kā pašreizējās - dzeltenas atraitnītes - iedāvinājusi kultūras dzīves vadītāja Sandra Avotiņa, tad, kad tās noziedēs, tiks iegādātas citas puķes.

PAŠU SPĒKIEM. Karogs mastā Lādezera skolas priekšā plīvo jau kopš šā gada maija. Šīs idejas un projekta autori - Magoņu ģimene, kuras pārstāve Heidija (sēž priekšā) arī devusi savu artavu tā īstenošanā. Taču tas nav vienīgais projekts, ko izdevies īstenot ar Ziedotāju apļa palīdzību. Par to pateicīgas skolotājas Sintija Robule-Ciganska (pirmā no kreisās), Dace Gaile, skolas direktore Taiga Plitniece un Anita Pacere-Padane / Foto: Ģirts OZOLIŅŠ, F64 Photo Agency

Sākumā bijusi doma projektu dabūt gatavu uz pagasta svētkiem 1. jūlijā, taču šogad sakarā ar dziesmu svētkiem tas tika atcelts.

Tad apspriedušies un nolēmuši: varbūt var nedaudz saraut un karoga atklāšanu rīkot 4. maijā? Bija gan šaubas, vai paspēs un vai tikai zeme nebūs vēl sasalusi. Magoņu ģimene, tās radi un citi palīgi saspļāvuši saujās: brīvajos brīžos rakuši un betonējuši, pēc tam veidojuši dobi un stādījuši puķes (tās arī šogad bija ļoti daudz jālaista). Un izdevās! Turklāt ar lielisku atklāšanas pasākumu.

Celiņi un pamatnīši somām

Līdz 1. septembrim plānots par citā projektā saziedotajiem līdzekļiem sakārtot divus celiņus, kas iet abās pusēs gar karogu. Vecās betona plāksnes esot sadrupušas, kā skolēni prezentācijā pajokojuši: skolotājas augstpapēžu kurpēs pa tām uz skolu nemaz nevarot aiziet. Pilnu summu neizdevies savākt, taču piesaistījušies vēl pāris privātus sponsorus, un ap 1000 eiro tagad «krājkasītē» ir, skaidro T. Plitniece.

Vēl viens no projektiem, ko ierosinājuši paši skolēni un ar skolotājas Anitas PaceresPadanes palīdzību sagatavojuši iesniegšanai Limbažu labdarības fondam: īpaši pamatnīši skolēnu somu novietošanai. Ziedotājus uzrunājusi šī iecere, un izdevies savākt nepieciešamos 125 eiro. Puiši ar mājturības skolotāju paši savām rokām to izgatavojuši, un nu gaiteņos ir daudz estētiskāks skats, jo to nebojā kaudzē samestās mugursomas, skaidro skolotāja.

Sporta inventārs

Tas nebūt nav viss. Ir arī divi sporta jomā īstenoti projekti. Gan ziemai paredzēts, gan netradicionālajam sportam inventārs šāda veidā sarūpēts. Par to jāpateicas sporta skolotājai Sintijai RobuleiCiganskai, kura jau 2013. gadā valsts mērogā tikusi pie trešās labākās sporta skolotājas goda, palepojas skolas direktore, uzsverot, ka Sintija vienmēr cenšas padarīt fiziskās aktivitātes tuvākas visiem bērniem. Viņa ļoti aizraujas ar netradicionālo sportu, un tas, izrādās, iet pie sirds arī skolēniem. Pati skolotāja atceras, ka tā bijusi otrā diena pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma, kad pie viņas pienākusi direktore un mudinājusi piedāvāt ko jaunu. Tad arī ienākusi prātā šī ideja par netradicionālo sportu. Tas nāk viņai līdzi no Sporta pedagoģijas akadēmijas laikiem. Pēc tās beigšanas, šurp atnākot strādāt, viss satilpis vienā lielā somā, nu tā pārvērtusies par milzu krājumu. Daudz ko darinājusi pati, nu šogad palīgā nācis arī mājturības skolotājs ar sākumskolas skolēniem. Teju katru garāko starpbrīdi bijuši klāt ar jautājumu: vai nevajag ko palīdzēt? Viņiem tas šķitis ļoti interesanti: kā no sieta vai bļodas var uztaisīt spēli? Sporta dienā pieredzētais (arī skolotājiem tāda uzrīkota atsevišķi) un tajā piedzīvotās pozitīvās emocijas bijis labs rosinājums darboties tālāk.



Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais