Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, kas darbojas kopš 2015. gada nogales, kļuvuši par ērtu un pieejamu dažādu pakalpojumu saņemšanas veidu, jo īpaši reģionu un novadu iedzīvotājiem. Kā šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) politiku plānots attīstīt tālāk, vaicājam ministram Kasparam Gerhardam.
- Ja kāds, iespējams, vēl nav dzirdējis par iespēju saņemt visdažādākos valsts un pašvaldību pakalpojumus vienuviet, atgādināsim, kāds ir vienoto klientu centru mērķis un būtība!
- Pieļauju, ka par vienotajiem klientu centriem mazāk zina galvaspilsētas iedzīvotāji un jaunieši, kuri vajadzīgo atrod e-vidē. Taču ne visiem iedzīvotājiem e-vide ir ērts veids, kā risināt dzīves situācijas. 2014. gadā veicām virkni pētījumu, tostarp par izglītības, kultūras un transporta pakalpojumiem. Secinājām, ka administratīvās reformas rezultātā izveidotie novadi ir atšķirīgi un arī iestāžu sistēmas ir dažādas - lai saņemtu pakalpojumus, iedzīvotājiem bija jāapmeklē vairākas iestādes, lai katrā no tām saņemtu vajadzīgo informāciju. Tāpēc lēmām par vienotu centru izveidi reģionos, kas nodrošinātu pakalpojumu pieejamību pēc «vienas pieturas principa». Šobrīd darbojas 72 novadu nozīmes un seši reģionālie centri, turklāt to skaits turpina pieaugt.
- Kā praksē notiek iedzīvotāju iepazīstināšana ar e-vides iespējām?
- Bieži tieši centra darbinieks ir tas, kurš pirmais iepazīstina cilvēku ar e-vides iespējām. Apmeklētāju informē, kā pakalpojumu iespējams pieteikt e-vidē. Tas veicina sabiedrības informētību par e-vides pakalpojumu pieejamību un e-prasmju uzlabošanu - pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nākotnē izvēlēsies saņemt pakalpojumus elektroniski.
- Vai ir jūtams iedzīvotāju atbalsts projektam? Kāds ir sabiedrības viedoklis par to?
- VARAM rīcībā esošā informācija ir ļoti pozitīva. Arī pašvaldības ir atsaucīgas un ieinteresētas veidot vienotos klientu centrus savās teritorijās. Kopumā šo politiku pozitīvi novērtējuši 97% aptaujāto. Svarīgi, ka centru darbiniekiem jau pirms tam bijusi pieredze valsts vai pašvaldību darbā. Jo īpaši svarīgi tas ir novados - var teikt, ka viņi savus klientus jau pazīst un zina viņu vajadzības.
- Kādi ir tuvākie VPVKAC tīkla attīstības plāni?
- Turpināsim darbu pie valsts un pašvaldību pakalpojumu sistēmu savstarpējās savietojamības, lai datus varētu izmantot atkārtoti un tie nebūtu jāiesniedz atkārtoti. Nākamais solis būtu digitālās ekonomikas tālāka attīstība. Jāuzsver, ka Latvija e-vides attīstībā Eiropas līmenī daudzos rādītājos sasniedz ļoti augstus rezultātus!
- Kā vienotos klientu centrus uztver vecākā paaudze, vai uzlabojas prasmes e-vidē?
- Cilvēki pozitīvi novērtē iespēju visus pakalpojumus saņemt vienā iestādē. Šajā aspektā ļoti svarīga ir iedzīvotāju informēšana par šo iespēju. Runājot par vecāko paaudzi - centrus visbiežāk (69%) apmeklē seniori virs 65 gadiem. Jāatzīst, ka daļa iedzīvotāju zina, ka pakalpojumus iespējams saņemt elektroniski, bet katram otrajam nepieciešama palīdzība. Vislabprātāk e-prasmes tiek apgūtas klātienē ar centra speciālista palīdzību - lai varētu, vadoties pēc piemēriem vai instrukcijas, izzināt, kā pareizi lietot e-vidi.
Esmu pārliecināts par turpmāko vienoto klientu centru attīstību, veicinot pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Turklāt aicinu ikvienu izmantot e-vides iespējas, kas nodrošina ātru un ērtu pakalpojumu saņemšanu attālināti!