Prioritāte Bauskas novadā: Maksimāla ES fondu apgūšana

Par projektiem biznesa attīstībā un saistībā ar valsts simtgadi intervija ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Raiti Ābelnieku (R.Ā.) un priekšsēdētāja vietnieku Voldemāru Čaču (V.Č.).

- Šis gads jau ir gandrīz noslēdzies. Vai ir izdevies paveikt visus ieplānotos darbus?

R.Ā.: - Tāpat kā Rīga, arī Bauskas novads nekad nebūs gatavs, tāpēc nevaram pateikt, ka ir izdevies paveikt visu, ko vēlamies. Taču ar ieplānotajiem darbiem esam veiksmīgi tikuši galā.

- Kurš no padarītajiem darbiem novada iedzīvotāju labā jums pašam šķiet visnozīmīgākais?

R.Ā.: - Viens no nozīmīgākajiem pagājušā gada veikumiem ir peldbaseina būvniecība - pagājušā gada rudenī, valsts svētku nedēļā, svinīgi ielikām pamatakmeni un vēstījuma kapsulu nākamajām paaudzēm, un jau uz Ziemassvētkiem būvnieki sola to pabeigt. Šobrīd nevaram pateikt precīzu datumu, kad jauno objektu varēs izmantot pirmie apmeklētāji, jo paies zināms laiks, kamēr uzraugošās institūcijas visu pārbaudīs un peldbaseins oficiāli tiks nodots ekspluatācijā. Savukārt šā gada valsts svētku laikā svinīgi ielikām pamatakmeni jaunās daudzfunkcionālās sporta halles būvei. Līdz šim jaunās sporta halles vietā pie stadiona atradās padomju laikos būvēta metāla konstrukcijas sporta zāle, kas bija novecojusi gan fiziski, gan morāli, tāpēc sporta būve pilsētai un novadam bija ļoti nepieciešama. Var teikt, ka ir izveidojusies jauka tradīcija ap valsts svētku laiku uzsākt kāda pilsētai un novadam nozīmīga un vajadzīga objekta būvniecību. Piebildīšu, ka abas jaunās būves ir Bauskas novada sporta skolas infrastruktūras sastāvdaļas, bet tās būs pieejamas visiem novada iedzīvotājiem.

Ekrānšāviņš no avīzes

- Abu objektu būvniecība likumsakarīgi ir finanšu ietilpīga - vai tie top ar kāda ES fonda atbalstu?

R.Ā.: - Varu piekrist, ka objekti ir finanšu ietilpīgi - peldbaseins izmaksā nedaudz vairāk par trim miljoniem eiro, bet jaunā sporta manēža nedaudz virs četriem miljoniem eiro. Diemžēl nedz peldbaseina, nedz sporta manēžas būvniecībai pilsētas teritorijā ES fondi nav pieejami, tāpēc pašvaldība izmantoja gan uzkrātos līdzekļus, apmēram pusi no peldbaseina celtniecībai nepieciešamās summas, gan ir aizņēmusies naudu Valsts kasē. Piebildīšu, ka no valsts budžeta sporta infrastruktūras attīstībai, līdzīgi kā vairākas citas Latvijas pašvaldības, arī Bauska saņēma 300 tūkstošus, ko ieguldījām jau minētajā peldbaseina būvē. Bauskas novada domes kredītsaistības ir nedaudz virs 9% no pašvaldības gada budžeta, kas parāda, ka neesam izsmēluši kredītportfeli un savas saistības ar Valsts kasi varam nokārtot bez problēmām.

V.Č.: - Eiropas naudu sporta infrastruktūras attīstībai var saņemt tikai tad, ja objekts atrodas lauku teritorijā. Būvēt tik nozīmīgas būves ārpus novada centra nebūtu lietderīgi, jo būtiski pasliktinātos to pieejamība visiem novada iedzīvotājiem. Aizņemoties naudu, esam rēķinājuši ne tikai īstermiņa iespējas, bet pašvaldības maksātspēju visā kredīta atdošanas periodā.

- Lielāko budžeta ieņēmumu daļu veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Kādas ir novērotās tendences?

V.Č.: - Ar katru gadu ieņēmumi pašvaldības budžetā no iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieaug.

Piemēram, šogad attiecībā pret 2016. gadu ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa ir krietni lielāki, bet nākamajam gadam tiek prognozēts kāpums vēl par apmēram 700 tūkstošiem eiro.

R.Ā.: - Viens no pieauguma iemesliem ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākumu nodokļa ir nodarbinātības rādītāju uzlabošanās, ko apliecina arī VID dati - neskatoties uz to, ka kopējais iedzīvotāju skaits novadā samazinās, strādājošo skaits pieaug.

- 2017. un tuvākie nākamie gadi Latvijā iezīmēsies ar aktīvu ES fondu apgūšanu, it īpaši jomā, kas attiecas uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un degradēto teritoriju sakārtošanu. Kādus projektus plāno īstenot Bauskas novads?

R.Ā.: - ES fondu apgūšanu, atšķirībā no citiem gadiem, kad izvirzījām vairākas prioritātes, esam izvirzījuši par galveno. Visu, ko varam paņemt no Eiropas, to arī paņemsim, attiecīgi paredzot līdzfinansējuma daļu pašvaldības budžetā. Jau šogad daudz esam apguvuši jūsu pieminētajās jomās - galvenokārt ceļu un ielu sakārtošanā. Pašlaik apgūstam paredzēto ES finansējumu grants seguma ceļu atjaunošanai. Kopumā grants ceļiem Bauskas novadā ir paredzēti apmēram četri miljoni eiro, kas tiks izmantoti ceļu stāvokļa uzlabošanai visos astoņos novada pagastos 25 ceļiem vai to posmiem. Tas ir ļoti nozīmīgs ieguvums, jo šobrīd situācija uz lauku ceļiem ir kritiska, vairāk gan tas attiecas uz valsts ceļiem - dažreiz piegādātāji atsakās piegādāt preces lauku veikaliem, jo ceļš ir neizbraucams.

V.Č.: - Diemžēl sakarā ar lietavām šovasar būvnieki nevarēja paveikt visu ieplānoto, ceļi bija izmirkuši, un veikt remonta darbus šādos apstākļos nav sapratīgi - to saprata gan paši būvnieki, gan uzraugošās institūcijas. Piebildīšu, ka pēc Brunavas pagasta iedzīvotāju skaļi izteiktajiem protestiem, kā arī pašvaldības aicinājuma valdībai rudenī saņēmām apstiprinājumu, ka a/s Latvijas Valsts ceļi pārziņā esošajos trīs ceļu posmos Brunavas un Mežotnes pagastos nākamgad noritēs apjomīgi remonta darbi, ieskaitot ceļa profila izveidošanu un virskārtas uzbēršanu. Ceļu atjaunošana garantēs, ka ceļš būs izmantojams cauru gadu arī smagajai tehnikai, kas ir īpaši būtiski lauksaimniecības reģionā, kur pavasaros zemniekiem ir nepieciešams uz lauka vest minerālmēslus, art un sēt.

- ES uzņēmējdarbības vides uzlabošanas projektiem prasa pretim rezultatīvos rādītājus - jaunas darba vietas vai privātās investīcijas. Vai, piesaistot ES fondus, spēsiet nodrošināt minētos kritērijus?

R.Ā.: - Mēs par to esam pilnīgi droši, jo, piemēram, Īslīces ielas rekonstrukcijas projektam jau tagad ir izpildīti visi nepieciešamie kritēriji. Īslīces ielā atrodas viens no Bauskas veiksmīgākajiem uzņēmumiem Baltic Dairy Board, kas ražo unikālus un inovatīvus produktus no piena sūkalām. Uzņēmums ir gan veicis privātās investīcijas ražošanas attīstībā, gan izveidojis jaunas darba vietas.

Otra nozīmīgā projekta ietvaros ieplānota jaunas ielas un nepieciešamo komunikāciju būvniecība, kas no autoceļa A7 vedīs caur potenciālo industriālo parku līdz uzņēmumam Lielzeltiņi, kurš šobrīd produkcijas pārvadāšanai izmanto ielas caur pilsētas dzīvojamo zonu. Patlaban tā ir liela neapgūta pašvaldībai piederoša teritorija, ko esam ieplānojuši attīstīt kā industriālo zonu. Vienlaikus šo ceļu varēs izmantot putnkopības uzņēmums Lielzeltiņi, kas plāno putnu barības ražotnes paplašināšanu un jaunu darba vietu izveidošanu. Līdz ar šā projekta realizāciju mēs uzņēmējiem varēsim piedāvāt teritoriju ar sakārtotu infrastruktūru, tāpēc interesi par to ražošanas uzņēmumu izveidošanai ir izteikuši arī citi investori.

- Vairāki pašvaldību vadītāji uzsver, ka piepildās prognozes par projektētāju un būvniecības kapacitātes nepietiekamību, jo fondu atvēršana kavējas, bet tagad visi steidz realizēt plānotos projektus. Vai jūtat, ka pieaug cenas un arvien grūtāk atrast darbu izpildītāju?

V.Č.: - Tas ir pats smagākais jautājums, manuprāt, visām pašvaldībām. Ļoti trūkst projektētāju, turklāt cenas attiecībā pret iepriekšējo gadu ir faktiski dubultojušās. Likumsakarīgi, ka līdzīgi pieaug arī būvniecības izmaksas. Pat būvuzraudzības pakalpojuma cena ir divas reizes lielāka, un tas ir saprotams, jo būvuzraudzības noteikumi kļuvuši stingrāki - būvuzraugs vairs nedrīkst vienlaikus strādāt vairākos objektos, bet šīs nozares speciālistu skaits valstī ir ierobežots.

R.Ā.: - Vienu iepirkumu nācās atcelt tieši būvuzraudzības pārāk augstās cenas dēļ. Mēs varam priecāties, ka peldbaseina būvniecības iepirkuma laikā cenas bija daudz zemākas, jo viens ES finanšu plānošanas periods bija beidzies, bet otrs vēl nebija sācies, un daudziem būvniekiem nebija darba. Arī sporta halles iepirkums noritēja pirms tam, kad sāka celties cenas, tāpēc šis objekts iekļausies plānotajā budžetā. Kā būs ar nākamajiem iepirkumiem, grūti prognozēt.

- Nupat ir sācies Latvijas simtgades gads. Kādas ir ar valsts jubileju saistītās aktivitātes?

R.Ā.: - Kā vienu no nozīmīgākajiem notikumiem gribu uzsvērt piemiņas vietas izveidošanu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem - Bauskas novads var lepoties ar 30 šeit dzimušiem varoņiem. Paskaidrošu, ka piemiņas vietas ordeņa kavalieriem Latvijas simtgades sakarā tiks veidotas vairākās pašvaldībās, turklāt Latvijas valdība šim mērķim ir iegādājusies Somijas granītu, kā arī izstrādāts vienots piemiņas stēlas dizains. Trijām piemiņas stēlām, katrai ar 10 varoņu vārdiem, esam izvēlējušies labi pamanāmu vietu Brīvības bulvāra sākumā, tādējādi tās kalpos kā atgādinājums par Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem un veicinās patriotisku noskaņojumu. Vienlaikus esam plānojuši izveidot pieminekli mūsu izcilajam novadniekam ģenerālim Krišjānim Berķim - vienam no četriem Latvijas dižvīriem, kurš ir saņēmis visas Lāčplēša Kara ordeņa šķiras. Piebildīšu, ka, dzīvam esot, visas Lāčplēša Kara ordeņa šķiras ir saņēmis tikai ģenerālis Balodis un mūsu novadnieks ģenerālis Krišjānis Berķis. Līdzīgi kā nu jau Saules dārzā uzstādītajam Viļa Plūdoņa piemineklim, kurš guvis iedzīvotāju atzinību, plānojam izsludināt nopietnu tēlniecības konkursu, lai izveidotu tiešām izteiksmīgu vides objektu arī ģenerālim Berķim. Pieminekli Lāčplēša ielā plānojam atklāt 2019. gadā, kad aprit 100 gadu Latvijas brīvības cīņām.