Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova pastāstīja, ka Valsts vides dienests jau pagājušā gada jūlijā saņēmis anonīmu ziņojumu no kāda Jūrmalas iedzīvotāja, ka Jūrmalā, Ventspils šosejas 48. kilometrā, iespējams, ir nelegāla atkritumu izgāztuve.
Šo informāciju dienests nosūtījis Jūrmalas pašvaldībai, bet paši uz izgāztuvi nav braukuši. Jūrmalas dienesti atrikumu vietu arī pārbaudījuši un sastādījuši protokolu. Tas faktiski ļāvis nelegālai atkritumu izgāztuvei, kurā kopā ar sadzīves atkritumiem izmesti arī bīstamie atkritumi, netraucēti darboties visa gada garumā.
Ugunsgrēks atkritumu izgāztuvē sākās svētdienas vakarā un to izdevās nodzēst tikai naktī no otrdienas uz trešdienu. «Vides inspektors iesniedzis ziņojumu, kurā minēts, ka izgāztuvē kopā ar sadzīves atkritumiem ir arī bīstamie atkritumi - baterijas, elektrības vadi, aerosoli,» stāstīja K. Gerhards. «Te ir runa par nelegālu atkritumu izgāšanu un kriminālatbildību, tiek darīts viss, lai šo vietu sakoptu atbilstoši civilās aizsardzības prasībām līdz pat pašiem pamatiem.» Ugunsgrēkā sadeguši 40 procenti no izgāztuves uzkrātiem atkritumiem. Kopumā tur atradās 23 000 tonnu atkritumu.
Dienesta vadītāja I. Koļegova informēja, ka dienests uzdevis uzņēmumam, kas glabaja atkritumus, atšķirot bīstamos atkritumus no sadzīves, visus atkritumus savākt un izgāztuves vietu sakārtot atbilstoši priekšrakstiem. Ja firma to nedarīs, iesaistīsies vides dienests, un tad piestādīs rēķinu uzņēmumam. Dienests arī paņēmis gruntsūdeņu paraugus analīzēm, lai izpētītu ugunsgrēka radītā piesārņojuma ietekmi uz vidi. Rezultāti būs zināmi 10 dienu laikā. Veselības inspekcijas eksperts Normunds Kadiķis stāsta, ka Jūrmalas iedzīvotājiem nevajadzētu būt satrauktiem par ūdeni, jo pilsētā ir centrālais ūdensvads, kur ūdens tiek ņemts no dziļurbuma, taču uzmanīties vajadzētu privātmāju iedzīvotājiem kilometra apkārtnē no notikuma vietas, kuri ņem ūdeni no akām vai sekliem urbumiem 10 - 15 metru dziļumā. «Iesakām skatīties, kāds ir ūdens akā, - vai nemainās smarža, izskats, garša, un, ja ir kādas pārmaiņas, ziņot mums,» saka N. Kadiķis. Inspekcija izvērtēs analīžu rezultātus, lai dotu savu novērtējumu. Tomēr eksperts cenšas nebiedēt iedzīvotājus: «Esam izbēguši no nelabvēlīgām sekām, jo piesārņojums izkliedējies plašā teritorijā. Tomēr, degot atkritumiem, veidojas ķīmisko savienojumu buķete, un ilgtermiņā lielākās bažas varētu būt par dioksīdiem un furāniem, kas uzkrājas barības ķēdē, un cilvēka organismā var nonākt no zivīm, kuras to uzņēmušas ar jūrā ietecējušu ūdeni no ugunsgrēka vietas.»
No atbildīgo instanču teiktā jāsecina, ka ugunsnelaimi varēja nepieļaut. Jau pērn jūlijā kāds cilvēks ziņoja vides dienestam par šo izgāztuvi, dienests nosūtīja informāciju Jūrmalas pašvaldībai, no kuras 12. augustā saņēma ziņu, ka sastādīts protokols. «Mēs no tā sapratām, ka tā ir nelegāla izgāztuve, kur cilvēki izmet savus sadzīves atkritumus, un ka pašvaldība atbilstoši rīkojusies,» taisnojas I. Koļegova. Tā esot ierasta prakse, ka dienests sadarbojas ar pašvaldību. Diemžēl šoreiz neveiksmīgi. Arī šā gada martā par izgāztuvi atkal ziņojis iedzīvotājs un šoreiz dienests aizbraucis un konstatējis, ka tā ir labi slēpta izgāztuve, kur, visticamāk, glabāti atkritumi no Zviedrijas. Atkritumi bija sapakoti ķīpās un stingri pārsegti ar plēvi - tāpēc dienests neuzdeva nekavējoties tos aizvākt, jo tie neradīja draudus videi. I. Koļegova skaidro, ka saskaņā ar likumu Latvijā drīkst ievest atkritumus šķirošanai, bet ne glabāšanai. Dienests uzdeva firmai atkritumus aizvākt, taču uzņēmums lēmumu pārsūdzēja, un 15. jūnijs bija gala termiņš atkritumu aizvākšanai, taču 18. jūnijā sākās ugunsgrēks...