Sākta administratīvā lietvedība par Valles dižtūjas nociršanu

© facebook/ Latvijas Petroglifu centrs

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir sākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību par AS "Sadales tīkls" elektrolīnijas trašu tīrīšanas darbu laikā nozāģēto dižtūju Vecumnieku novada Valles pagastā, aģentūrai LETA pauda DAP Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.

Viņa informēja, ka, saņemot ziņas par nozāģēto dižtūju, DAP ir apsekojusi konkrēto notikuma vietu, identificējusi īpašumu, kā arī noteikusi ciršanas apstākļus, tāpat DAP vides inspektori pārbauda publiski izskanējušo informāciju.

Pēc DAP informācijas, Valles pagastā augošās tūjas apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 metrus, kas šīs sugas kokiem ir ļoti liels izmērs. Latvijā Rietumu tūja uzskatāma par dižkoku, kopš tās apkārtmērs pārsniedzis 1,5 metrus un pēc Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem visi vietējo un citzemju sugu dižkoki tiek uzskatīti par dabas pieminekļiem, tāpēc ir aizsargājami.

Lai nodrošinātu aizsargājamo koku atpazīstamību, DAP sadarbībā ar pašvaldībām izvieto informatīvās zīmes dabā, norādīja Ezeriņa. Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme "Ozollapa". "Taču, ņemot vērā lielo aizsargājamo koku skaitu un ierobežotos resursus, prioritāri ar robežzīmēm tiek apzīmēti tie aizsargājamie koki, kas atrodas pilsētvidē vai vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, aktīvāka saimnieciskā darbība vai cita veida apdraudējums aizsargājamajam kokam," atzīmēja Ezeriņa.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidroja, ka par dižkoku kļūst katrs koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru vai garumu. "Neatkarīgi no tā, vai šis koks ir attiecīgi apzīmēts dabā, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība. Dižkoka nociršana vai nozāģēšana ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus," norādīja Strode.

Turklāt par darbu veikšanu iepriekš ir jāsaņem rakstiska DAP atļauja. Valles pagasta dižtūjas nozāģēšanai šāda atļauja nav prasīta, atzīmēja Strode.

Sods par dabas pieminekļa - aizsargājama dižkoka - patvaļīgu nociršanu vai nozāģēšanu var būt no 140 līdz 700 eiro fiziskajām personām un 280 līdz 1400 eiro juridiskām personām.

"Sadales tīkls" savā mājaslapā raksta, ka pirms plānoto elektrolīniju trašu tīrīšanas darbu uzsākšanas darbu izpildītājs SIA "Vējakalni A.V." novērtēja nozāģētās tūjas stāvokli un konstatēja, ka tā bija sasvērusies uz gaisvadu elektrolīnijas pusi, savukārt tās zari stiepās pāri gaisvadu elektrolīnijas vadiem, tādējādi apdraudot gan iedzīvotāju elektroapgādes, gan sabiedrības drošumu.

Turklāt, novērtējot nozāģētās tūjas apkārtmēru, "Sadales tīkls" secināja, ka koks atbilst dižkoka kritērijiem, par ko pirms darbu uzsākšanas nebija pārliecinājies darbu izpildītājs, kuram patlaban pieprasīts paskaidrojums.

Kā informē "Sadales tīkls", "Vējakalni A.V." ir sazinājies ar atbildīgo DAP pārstāvi, lai izskaidrotu konkrēto gadījumu un novērstu šādas situācijas atkārtošanos nākotnē. "Sadales tīkls" norāda, ka rūpīgi izvērtēs notikušo, kā arī atbilstoši savstarpējā līguma nosacījumiem izvērtēs turpmāko sadarbību ar "Vējakalni A.V.".

Svarīgākais