No Lizuma pagasta bēdīgi slavenā iedzīvotāja Daiņa Mazuļa vēlas atgūt prāvu naudas summu

© Ekrānšāviņš no avīzes

Lauku atbalsta dienests (LAD) no Lizuma pagasta bēdīgi slavenā iedzīvotāja, 47 gadus vecā Daiņa Mazuļa ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību vēlas atgūt prāvu naudas summu, laikrakstam apstiprina dienestā. Viņš pats laikrakstam nenoliedz, ka viņam ir saistības ar LAD, taču neuzskata, ka būtu izkrāpis naudu dienestam, kā tas izskanējis publiski.

Lauku atbalsta dienests (LAD) no Lizuma pagasta bēdīgi slavenā iedzīvotāja, 47 gadus vecā Daiņa Mazuļa ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību vēlas atgūt prāvu naudas summu, laikrakstam apstiprina dienestā. Viņš pats laikrakstam nenoliedz, ka viņam ir saistības ar LAD, taču neuzskata, ka būtu izkrāpis naudu dienestam, kā tas izskanējis publiski.

D. Mazulim tiek atprasīts apakšpasākuma Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība atbalsts par 2010. un 2011. gadu (abos gados atbalstu klients saņēma par aptuveni 200 hektāriem), jo 2012. gadā viņš nesaņēma sertifikātu par bioloģisko ražošanu. Bioloģiskajā lauksaimniecībā saistības lauksaimnieks uzņemas pildīt piecus gadus, tāpēc šajā gadījumā jāatmaksā viss iepriekšējos gados saņemtais atbalsts. Nepamatoti saņemti 56 023 eiro, savukārt aprēķinātās sankcijas ir 27 663 eiro, informē LAD. Pašlaik dienestam no D. Mazuļa esot izdevies atgūt nepilnus 10 000 eiro.

Darbi jāvada no cietuma

Tā kā klients neesot atmaksājis visu summu, tad lieta nodota zvērinātam tiesu izpildītājam. D. Mazulis šajā sakarā saka: «Man ir saistības, es tās saskaņā ar vienošanos pildu. Man problēmu nav - ne finansiālu, ne emocionālu, ne garīgu, ne praktisku.» Viņš piebilst, ka «tādas reālas iespējas veidojas» un viņš plāno «decembra ietvaros noteikti» pilnībā samaksāt visu LAD prasīto summu - 56 023 eiro - un tiesu izpildītāja aprēķinātos 27 663 eiro. Esot arī ar «Lauku atbalsta dienestu noslēgta vienošanās, kur viņi piekrīt pakāpeniskai šīs summas atmaksāšanai». D. Mazulis skaidro, ka 2012. gadā sertifikāts par bioloģisko ražošanu anulēts tāpēc, ka viņš nebija izpildījis savas saistības - apkopis lauksaimniecības zemi. Dienests to konstatējis kontroles laikā. Savukārt apkopt lauksaimniecības zemi D. Mazulis laikus nespējis objektīvu iemeslu dēļ. «Mani apcietināja aizdomās par kaut kādu zādzību. Izrādījās, ka es tur vainīgs neesmu. Mani atbrīvoja. Bet divarpus mēnešus biju Valmieras cietumā. Kamēr biju apcietinājumā, atnāca kontrole (no Lauku atbalsta dienesta - red.). Desmit dienu laikā likums paredz ziņot par ārkārtas apstākļiem. Es septiņu dienu laikā paziņoju ierakstītā vēstulē. Bet Lauku atbalsta dienests atzina, ka atrašanās apcietinājumā neesot uzskatāms par ārkārtas apstākli vai šķērsli savu pienākumu pildīšanai - lauksaimniecības zemes apkopšanai.» Šo situāciju D. Mazulis uzskata par absurdu, viņš esot mēģinājis savu viedokli aizstāvēt tiesā, taču tas nav izdevies, un spēkā stājies viņam nelabvēlīgs lēmums.

LAD arī informē laikrakstu, ka D. Mazulis saņēmis vairākus atbalsta maksājumus par platībām: vienoto atbalsta maksājumu, maksājumu mazāk labvēlīgiem apvidiem, kā arī maksājumu pasākumā Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība. Kopējā klientam izmaksātā atbalsta summa no 2011. gada līdz 2016. gadam veido 161 552 eiro.

Nelaimes nebeidz vajāt

Nelaimes šogad nebeidz vajāt D. Mazuli. Viņš apstiprina baumas, ka naktī uz 21. novembri Gulbenē, Līkajā ielā 25a, no piektā stāva izlēkt draudējušais 22 gadus vecais jaunietis ir īrējis viņa dzīvokli. Īrnieks bijis parādā par komunālajiem pakalpojumiem un tad vēl sarīkojis tādu teātri. Finālā D. Mazulis izlicis īrniekus no sava dzīvokļa. «Ja nemāk uzvesties, ko tad darīt?» viņš saka. D. Mazulis arī apstiprina, ka jaunieša pašnāvības mēģinājuma iemesls bijis saistīts ar konfliktsituāciju privātajā dzīvē - sarežģījumiem sirdslietās.

Pēc aculiecinieku stāstītā, jaunietis uzvedies neadekvāti, lēkājis, metis pa logu dažādus dzīvoklī esošus priekšmetus, it kā viņam rokās redzēts nazis. Puisis arī draudējis uzspridzināt māju ar gāzes palīdzību. Policija informāciju par to saņēma pulksten 4.45. Tika izsaukti arī glābēji un ātrās palīdzības mediķu brigāde. Uz vietas bija arī pašvaldības policisti. Puiša glābšanas operācija turpinājās aptuveni divas stundas - līdz pat pulksten 7.00, kad trīs Valsts policijas, Pašvaldības policijas un Glābšanas dienesta pārstāvji iekļuva dzīvoklī un nocēla potenciālo pašnāvnieku no balkona, nododot viņu mediķu rokās. Puisis, kurš, visticamāk, bija alkohola reibumā, tika nogādāts ārstniecības iestādē.

Jau rakstījām, ka šī nav pirmā nelaime, kas šogad piemeklējusi D. Mazuli. 6. maijā Lizuma pagasta Velēnā, viņa māju Dilles pagalmā no elektrotraumas neskaidros apstākļos ūdens kubulā mira D. Mazuļa 19 gadu vecais dēls un draudzene - 22 gadus veca meitene. Bet 11. oktobrī, iespējams, no ļaunprātīgas dedzināšanas ugunsgrēks iznīcināja Dilles. Lai arī vietējie iedzīvotāji aprunā D. Mazuli un šajos negadījumos met uz viņu šaubu ēnu, pagaidām nekāda oficiāla apstiprinājuma vīrieša saistībai ar šīm nelaimēm nav. Viņš arī laikrakstam uzsver, ka līdz šim brīdim nav saņēmis nekādu apdrošināšanas naudu sakarā ar divu jauniešu nāvi no elektrotraumas.

Tūkstoši par informāciju

D. Mazulis sūkstās, ka izmeklēšana nevirzās uz priekšu. Viņš arī uzskata, ka Dilles speciāli nodedzinātas, lai kaitētu D. Mazulim. Tāpēc D. Mazulis vēlas sekmēt izmeklēšanu un piedāvā savu palīdzību patiesības noskaidrošanas paātrināšanā: «5000 eiro skaidrā naudā maksāšu tam, kurš sniegs informāciju par mājas dedzināšanu. Un 10 000 eiro skaidrā naudā es samaksāšu tam, kurš sniegs informāciju par to cilvēku vai cilvēkiem, kurš vai kuri dienu pirms jauniešu nāves no elektrotraumas bija manā mājā un tam puikam (D. Mazuļa bojā gājušajam dēlam - red.) taisījuši elektrību. Kad mēs ar dēlu taisījām to baseinu, elektrības nebija tuvumā! Nebija nekādas saistības ar elektrību. Kad es nebiju mājās, man meitene (D. Mazuļa bojāgājusī draudzene - red.) uzrakstīja īsziņā, ka pie viņiem atbraucis ir ciemiņš. Viņš kopā ar Intaru (D. Mazuļa bojāgājušo dēlu - red.) sataisījuši gaismu. To viņi sataisījuši.».

Latvijā

Latvijā šogad novembrī reģistrētas 290 188 kādam kibertelpas apdraudējumam pakļautas unikālās IP adreses, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2023.gada novembrī, liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā kibertelpas reģistrēto incidentu statistika.