Kuldīga – pērle Latvijas ainavā

Kuldīgas burvība nav aizmirstama – visi, kuri kaut reizi viesojušies šajā pilsētā, saka, ka noteikti atgriezīsies.

Cilvēki ne tikai atkārtoti viesojas Kuldīgā, bet izvēlas to par dzīves un biznesa attīstības vietu. Novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzsver, ka pamatā viss tiek darīts kuldīdznieku labā, bet pieaugošais iebraucēju skaits ir pievienotā vērtība, kas ļauj augt un attīstīties pilsētai kopumā.

- Kuldīga sevi pozicionē kā kultūras un mākslu pilsētu, kas piesaista radošus cilvēkus. Tam atbilstoši tiek attīstīta arī pilsētas infrastruktūra - būvēti jauni objekti, kas veicina arī bērnu un jauniešu pievēršanos mākslai un mūzikai.

- Jā, viens no šā brīža aktuālākajiem projektiem ir mūzikas skolas piebūves celtniecība. Jau kopš padomju laikiem mūzikas skola atrodas bijušajā pilsētas ebreju pamatskolā, kas pati par sevi ir ļoti jauka ēka, bet stipri par mazu skolas vajadzībām.

Viena no skolas stiprākajām pusēm ir kora dziedāšana, ko apliecina skolas meiteņu koris Cantus, kas ir guvis plašu atzinību dažādu mērogu starptautiskos konkursos, tostarp saņēmis zelta medaļu Pasaules koru olimpiādē. Likumsakarīgi, ka kora klasei ir nepieciešamas piemērotas telpas, esošajai mūzikas skolas ēkai ceļ piebūvi, kur izvietosim arī kora klasi. Atzīmēšu, ka vairāki skolas absolventi ir šobrīd labi pazīstami mūziķi, piemēram, dziedātājas Aija Rūrāne un Andra Blumberga ir kuldīdznieces.

Mūzika palīdz attīstīties cilvēkam kopumā - viņam nav jākļūst par profesionālu mūziķi, bet caur mūziku un mākslu attīstās radošums, kas nepieciešams jebkurā dzīves sfērā.

- Attīstības stadijā ir Kuldīgas mākslas radošais kvartāls. Lūdzu, paskaidrojiet, kas īsti tas ir?

- Kuldīgas mākslas kvartāls tiek veidots vēsturiskajās adatu fabrikas ēkās, kas atzītas par valsts nozīmes vēstures pieminekli, taču kuldīdznieki šo vietu atpazīst kā veco slimnīcu. Patlaban vienai no ēkām Zaigas Gailes arhitektu birojs izstrādā tehnisko projektu, lai izveidotu radošo mākslas kvartālu. Viena no tā sastāvdaļām noteikti būs Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle. Patlaban kopā ar akadēmiju tiek spriests par to, kāda mācību joma būtu vispiemērotākā filiālei, lai jaunie speciālisti būtu vajadzīgi gan Latvijai un Eiropai kopumā, gan tieši šim reģionam. Iepazīstot Eiropas valstu pieredzi, kopā ar arhitekti Zaigu Gaili, Latvijas Mākslas akadēmijas lektori Ilzi Kundziņu, Kuldīgas mākslinieku rezidences vadītāju Ilzi Supi un pašvaldības būvniecības nodaļas vadītāju Janu Jākobsoni iepazināmies ar Ūmeo dizaina institūta darbību Zviedrijā un līdzīgas augstskolas pieredzi Kortreikā Beļģijā. Šobrīd vairāk sliecamies uz dizaina apmācības programmām, bet arī dizains var būt ļoti dažāds. Tā kā Kuldīgā ir attīstīta koka izstrādājumu ražošana, ļoti iespējams, ka akcents tiks likts uz šīs nozares attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Arī Kuldīgas tehnikumā tiek attīstītas galdniecības un dizaina programmas, līdz ar to radošais kvartāls veidosies sinerģijā starp dažādu līmeņu izglītības iestādēm. Vienlaikus šeit tiks izveidoti arī radošo industriju biznesa inkubatori un darbnīcas, kurās jaunie mākslinieki varēs attīstīt savas idejas. Pieļauju, ka darbnīcas varēs izmantot arī iedzīvotāji, kuri zinošu cilvēku vadībā varēs īstenot savus sapņus un idejas. Ceram, ka radošais kvartāls būs kā dāvana Latvijai simtgadē.

- Iedzīvotāju iesaistīšanā radošos un praktiskos darbos Kuldīgai jau ir pieredze - aktīvi darbojas restaurācijas centrs, kurā pilsētnieki var pašu rokām restaurēt logus un durvis. Zināms, ka restaurācijas centram top jauna ēka.

- Centrs tiešām darbojas aktīvi, un pieprasījums pēc tā pakalpojumiem ir liels. Taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc esam ķērušies pie telpu paplašināšanas - ne tikai Kuldīgā, bet arī citās mazpilsētās ir neapsaimniekotas ēkas, kuru izmantošana nav iespējama to sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Ēka, kur top jaunās restaurācijas centra telpas, bija cietusi ugunsgrēkā un godu pilsētai nedarīja.

To atjaunojot, tiks saglābts vēl viens vecpilsētas nams. Būtiski, ka ēku atjauno pēc labākajiem restaurācijas prakses principiem, lai turpmāk tā kalpotu kā izcils restaurācijas piemērs. Domāju, ka pabeigt šo ēku izdosies tuvāko divu gadu laikā. Būtu ļoti jauki, ja mēs varētu piesaistīt papildu finansējumu mērķa īstenošanai. Patlaban to pamatā darām par pašvaldības budžeta līdzekļiem.

- Arī restaurācijas jomā Kuldīgai jau ir laba pieredze - tikko atjaunots vecais rātsnams.

- Vecais rātsnams atjaunots ar Eiropas ekonomiskās zonas finanšu instrumenta atbalstu. Kā viena no šā nama vērtībām jāmin manteļskurstenis - tagad šī ir viena no retajām vietām, kur realitātē var ieraudzīt šo unikālo skursteņu būvniecības prakses piemēru. Tāpat šajā namā ir atsegti sienu un griestu fragmenti, kas dod ieskatu tā laika būvniecības principos. Mums ļoti paveicās ar restauratoriem - visi darbi noritēja Jura Pavlova vadībā un uzraudzībā, kurš pret šo namu attiecās ar lielu pietāti. Šis cilvēks ne tikai vadīja darbus, bet arī pats tajos iesaistījās tīri praktiski, bet tagad vada ekskursijas - iepazīstina ar restaurāciju visus interesentus.

Blakus rātsnamam ir arī piemineklis Ēvaldam Valteram. Par to, kādam tam būt, bija daudz diskusiju, taču vissvarīgākais ir tas, ka Ēvalds Valters ir mūsu novadnieks - personība, kino leģenda un ilgdzīvotājs, Latvijas patriots. Atgādināšu, ka viņš kopā ar Albertu Belu Rīgas pils Svētā Gara tornī pacēla Latvijas karogu brīdī, kad tika atjaunota valsts neatkarība. Strādājot pie pieminekļa, sajutām lielu sabiedrības ieinteresētību - tas bija viens no jautājumiem, ko man uzdeva visi un visur. Tagad visiem ir iespēja pasēdēt Rātslaukumā un padzert tēju ar Ēvaldu Valteru - varbūt tas iedos spēku nodzīvot līdz simts gadiem. Mēs nebijām paredzējuši, ka piemineklis iegūs tādu atsaucību - ziedi uz galdiņa un naudiņa krūzītē nav retums. Esam devuši uzdevumu Pašvaldības policijai atstāto naudiņu ielikt seifā. Vēlāk redzēsim, kādam mērķim to izmantosim.

- Kā pilsētai nozīmīgs objekts, par kuru runājām jau pērn, ir peldbaseins. Cik tālu ir pavirzījies projekts?

- Viss norit pēc plāna. Termiņu gan nedaudz aizkavēja arheoloģiskie izrakumi un vides sanācija, jo būvniecības procesā atklājās līdz šim nezināmas lietas. Kuldīdznieki un novada ļaudis gaida jauno baseinu, ko atklāsim nākamgad aprīlī. Jaunais baseins būs pieejams ne tikai skolu audzēkņiem, bet arī visiem pilsētniekiem, kuri vēlēsies baudīt peldēšanas priekus. Neliela zona atvēlēta arī bērniem un spa. Baseins gan ir tikai viena daļa no rekonstruējamā sporta skolas kompleksa, kas izvietots kādreizējā Vācu biedrības namā. Atjaunos arī sporta zāles un dienesta viesnīcu, labiekārtos pagalmu, kā rezultātā būs sakārtots vēl viens vecpilsētas kvartāls.

- Šogad esat aktualizējuši arī bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centra darbību. Ko ieplānotās izmaiņas dos mazajiem kuldīdzniekiem?

- Tehniskās jaunrades centrs ir Kuldīgas Bērnu un jauniešu centra sastāvdaļa. Tāpat kā daudzās citās pilsētās, arī Kuldīgā iespējas nodarboties ar tehniskām lietām bija visai ierobežotas. Jāteic, ka interese par to ir, un mums ir arī pasniedzēji, kas var vadīt tehnisku interešu pulciņus, bet pietrūka labu telpu un aprīkojuma. Esam atraduši telpas, kur patlaban uzstāda aprīkojumu, un 1. septembrī centrs uzņems jaunos tehniķus. Viens no mūsu lepnumiem ir automodelisma trase, bet savs aprīkojums būs arī jaunajiem radioamatieriem, lidmodeļu būvētājiem un citiem tehniska novirziena interesentiem. Esam piesaistījuši arī pedagogu - jaunu puisi ar atbilstošu izglītību un vēlmi darboties ar jauniešiem.

- Kuldīgu par filmēšanas laukumu izmanto gan vietējie, gan ārvalstu režisori. Arī šovasar Varis Brasla Kuldīgas pievārtē ir uzsācis darbu pie jaunās filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru. Cik viegli vai grūti pilsētai ir būt par uzņemšanas laukumu?

- Pamatdarbība notiek Rumbas pagasta Šalkās, bet vairākas epizodes uzņems arī pašā Kuldīgā. Kuldīgas dienestiem ir liela pieredze šajā jomā, tāpēc prieka noteikti ir vairāk nekā problēmu. Atzīmēšu, ka Vara Braslas filma Ūdensbumba resnajam runcim arī ir uzņemta Kuldīgā, pamatā Mālu ielā. Tāpat arī Emīla nedarbi. Filmējusi šeit ir arī Vācijas televīzija un Mosfiļm, režisora Hercoga filma Neuzvaramie arī tapusi šeit.

Mums ir lieliska iespēja redzēt, kāda Kuldīga ir bijusi senāk, piemēram, Ulda Brauna filma Vasara, kas pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tapusi pēc padomju valdības pasūtījuma, bet tā arī netika plaši izrādīta, ļauj ielūkoties tā laika Kuldīgā. Varam redzēt gan veco bānīti, gan vēl neapbūvēto pilsētas laukumu, gan tā laika Liepājas ielas remontu un tolaik populāros pilngadības svētkus.

- Pienācis laiks, kad Kuldīga atkal aicina uz Dzīrēm Kuldīgā. Ko teiksiet novada ļaudīm un potenciālajiem pilsētas viesiem?

- Ik gadu Dzīres Kuldīgā kļūst arvien vērienīgākas, interesantākas un piesaista desmitiem tūkstošu cilvēku. Par lielo apmeklētāju skaitu liecina kaut tas vien, ka visas naktsmītnes Kuldīgā un apkārtnē ir rezervētas jau labu laiku iepriekš. Taču pašvaldībai vissvarīgākais ir vietējie iedzīvotāji un viņu vēlmes - ja jūtam, ka viņi to vēlas, tad tas mums ir stimuls svētkus veidot un svinēt. Uzskatu, ka, tikai pateicoties pašiem kuldīdzniekiem un viņu radītajai atmosfērai, pie mums brauc tik daudz viesu. Lielajam pasākumam ir labi sagatavojušies visi pakalpojumu sniedzēji - ēdināšanas uzņēmumi ir gatavi apkalpot lielu viesu skaitu. Gaidām viesus arī šogad!