Šis gads Gulbenei iezīmējies ar vairākiem svarīgiem notikumiem izglītības un sporta jomā. Par tiem un citiem notikumiem intervija ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieku Andi Caunīti.
– Kā jūs kā pašvaldības pārstāvis raksturotu Gulbenes novadu šodien? Cik pievilcīgs tas ir ceļotājiem?
– Vienmēr jau gribas labāk ,un pašiem uz vietas ir grūti objektīvi novērtēt situāciju, taču visas pazīmes liecina, ka dzīve iet uz augšu. Arī tie, kuri pie mums atbrauc ciemos, saka, ka pilsēta attīstās ne tikai saturiski, bet arī vizuāli – tā kļūst arvien sakoptāka un skaistāka. Bieži dzirdam: «Pie jums ir interesanti, un mēs noteikti atbrauksim vēl.»
Mēs rūpīgi strādājam, lai sakārtotu kultūrvēsturisko mantojumu, jo daudzus interesē tieši vēsturiskās lietas. Esam pieņēmuši lēmumu izstrādāt Gulbenes pilsētas vēsturiskā centra attīstības stratēģiju, kurā iekļaujas ne tikai jau zināmais Vecgulbenes muižas komplekss.
Veiksmīgi atdzimst Rankas muiža, un par to īpaši paldies gribu pateikt Ābolu ģimenei, kas rod iespēju pakāpeniski atjaunot Rankas muižas kompleksu un piepilda to ar saturu. Pavisam noteikti ir vērts iepazīties ar šo vietu rūpīgāk, jo esmu pārliecināts, ka pavisam drīz Rankas muiža būs ļoti iecienīts tūrisma objekts.
– Ceļojot cilvēki mazāk skaita santīmus un ir gatavi maksāt par transportu, bet biznesa efektivitāti lielā mērā nosaka tieši jau minētās transporta izmaksas. Vai izdodas piesaistīt investorus nozīmīgu ražošanas uzņēmumu atvēršanai, kas palīdzētu risināt nodarbinātības jautājumu?
– Taisnība, lai novads attīstītos, ir svarīgas ekonomiskās aktivitātes. Diemžēl mēs esam no Rīgas tik tālu, cik esam, un uzņēmēji rūpīgi izrēķina, cik izmaksās transports, kur ir tuvākā osta un vai ir pieejams darbaspēks. Ir mēģinājumi atvērt Gulbenē šūšanas uzņēmumus, bet to veiksmīgu darbību ierobežo darbaspēks. No vienas puses, tas saistīts ar uzņēmēju augstajām prasībām darbiniekiem, no otras – nevienam vairs nav noslēpums, ka ne visi cilvēki vēlas strādāt.
– Jūs jau pieminējāt, ka Gulbene ir atvērta pilsēta un pie jums brauc daudz ciemiņu. Viens no apliecinājumiem jūsu vārdiem ir šonedēļ notiekošais Eiropas valstu skolēnu forums Euroweek 2015. Kas ir pamatā tam, ka tik nozīmīgs notikums norit tieši Gulbenē?
– Tas ir mūsu skolēnu un skolotāju starptautisko aktivitāšu rezultāts. Tā teikt – ar savu darbu jau kopš 2006. gada esam iekļāvušies minētajā programmā un faktiski aizņēmuši šo jomu.
Mums ir liels prieks un gods uzņemt 19 Eiropas valstu skolu delegācijas. Pēdējā brīdī savu dalību atteica Grieķija.
– Starptautiskā sadarbība izglītības jomā neaprobežojas tikai ar Euroweek, zinu, ka novadā ir arī citas aktivitātes.
– Jā, šogad mēģinām iedzīvināt, manuprāt, ļoti jauku starptautisku projektu – vasaras nometni latviešu bērniem, kuri dzīvo ārzemēs, lai nepazaudētu saikni ar dzimteni. Šogad tā noritēja Rankas pagasta skolā. Bērni nometnes laikā svinēja visus latviešu nacionālos svētkus, tajā skaitā rotāja Ziemassvētku eglīti, kaut arī ārā valdīja vasara. Mēs domājam, ka ir svarīgi, lai jebkurā valstī dzīvojošie latvieši zinātu mūsu Lieldienu, Ziemassvētku un citu svētku tradīcijas. Atzīmēšu, ka Rankas skola piedāvā arī tālmācības programmu saviem tautiešiem ārzemēs. No bērniem dzirdējām ļoti labas atsauksmes un vēlmi braukt nākamgad atkal tieši uz Ranku.
Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītais projekts ir viena no aktivitātēm, kas realizēta, domājot par Latvijas simtgades jubilejas atzīmēšanu, jo tas būs notikums, kurā jāapvienojas visiem latviešiem visā pasaulē.
– Jūs pieminējāt latviešus no ārzemēm, bet neko nepateicāt par brīvprātīgo kustību, kuras ietvaros gulbenieši brauc uz ārzemēm strādāt brīvprātīgo darbus, kā arī uzņemat pie sevis šādus cilvēkus. Cik viņu ir?
– Vairāk nekā desmit brīvprātīgo Gulbenē ir bieži. Tie ir jaunieši, kas iesaistās Eiropas brīvprātīgā darba projektos. Ja mēs runājam par darbu ar jaunatni un pašiem jauniešiem, tad pamatoti gribās uzsist pašiem sev uz pleca un palielīties – mūsu jauniešiem patīk ceļot un apgūt dažādu valstu pieredzi. Iesaistoties starptautiskajā brīvprātīgo kustībā, viņi ir raduši daudz draugu, kuri vēlas atbraukt pastrādāt arī uz Latviju, uz Gulbeni. Šāda kustība ir liels ieguvums abām pusēm – gan tiem, kuri šeit ierodas, gan mums, kas izmantojam viņu piedāvāto palīdzību, kas balstīta uz ciemiņu mītnes zemes tradīcijām un pieredzi. Tas ir vispatiesākais savstarpējās integrācijas piemērs.
Ārzemju jaunieši aktīvi iesaistās dažādu novadam nozīmīgu pasākumu organizēšanā, piemēram, aizvadītās vasaras Jāņu pasākumā Ielīgo Litenē viņi bija neatsverami palīgi. Faktiski viņi ir visur klāt, kur vien vajadzīgas palīdzīgas rokas.
– Ko šāda kustība prasa no pašvaldības? Es saprotu, ka algu viņi nesaņem, bet jādzīvo taču tomēr kaut kur ir.
– Visbiežāk tiek izmantotas jauniešu centra Bāze telpas, kas ir izveidojies kā multifunkcionāls centrs ar plašām iespējām. Tāpat tiek izmantotas internāta istabiņas. Internātu sistēma pilsētā ir labi sakārtota, un novada bērniem ir iespēja palikt uz mācību laiku pilsētā, nevis katru dienu mērot ceļu uz lauku mājām.
– Šogad 2. vidusskolā ir atvērta militārās mācības jeb valsts aizsardzības mācību programma. Kas pamudināja uz šādu domu?
– Apstākļu kopums, kurā viens no nozīmīgākajiem elementiem ir saasinātās starpvalstu attiecības. Es uzskatu, ka valsts drošība ir primārais uzdevums, kam jāpievērš uzmanība, – ja nav drošības par savas valsts apstāvēšanu un aizstāvību, tad visam citam vispār nav nekādas nozīmes. Tāpēc nacionālpatriotisms un valsts drošība ir pašas svarīgākās vērtības, kas jāieaudzina jau no mazotnes. Gulbenē tradicionāli bijusi spēcīga Jaunsardzes kustība, kuras pārstāvji bieži dodas uz dažādām militāra rakstura sacensībām ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.
Tagad Gulbenes novada jauniešiem būs iespēja sevi fiziski attīstīt jau no pavisam mazām klasītēm, bet profesionālās iemaņas apgūt vidusskolas klasēs. Es uzskatu, ka valsts mērogā pārāk maz uzmanības tiek veltīts bērnu fiziskajai sagatavotībai, – ar divām sporta nodarbībām nedēļā ir daudz par maz; ir jābūt vismaz trijām, bet vēl labāk katru dienu ir jāatrod laiks fiziskajām aktivitātēm.
Mēs redzam, ka vecāki un bērni sportiskajās aktivitātēs iesaistās ļoti aktīvi, – tas vieš optimismu, ka gulbenieši būs līdzsvaroti fiziski attīstīti.
– Šogad deviņi Gulbenes skolu absolventi ir saņēmuši vienreizēju stipendiju 750 eiro apmērā studiju uzsākšanai. Kas piešķir līdzekļus, un kādi ir šīs stipendijas saņemšanas kritēriji?
– Stipendiju pirms vairākiem gadiem iedibināja Fricis Flūgs no Vācijas, kuru ar Latviju un Gulbeni saistīja fakts, ka viņa sieva nāca no Gulbenes, kā arī bija iegādāts lauku īpašums vasaras atpūtai (diemžēl F. Flūgs un viņa sieva vairs nav starp dzīvajiem). Stipendiju labākajiem Gulbenes skolu 12. klašu beidzējiem sākotnēji piešķīra Flūga kungs no saviem personīgajiem līdzekļiem, vēlāk piesaistot finansējumu no Zīgenas pilsētas Lauvu kluba. Tagad šo tradīciju pārmantojis dēls Frīdhelms Flūgs. Šogad vienreizējās stipendijas saņēma deviņi 12. klases beidzēji. Astoņus stipendiātus atbalstīja Lauvu klubs, vienu – Frīdhelma kungs no saviem personīgajiem līdzekļiem.
Stipendiju var saņemt Gulbenes novada vidusskolu absolventi ar nosacījumu, ka vidējais vērtējums ir 7 balles un augstāk, ir panākumi mācību priekšmetu olimpiādēs vai zinātniski pētnieciskajā darbībā, kā arī jaunietim jānāk no maznodrošinātas vai daudzbērnu ģimenes.
Stipendijas tiek piešķirtas, pamatojoties uz jauniešu un skolu iesniegtajiem dokumentiem, kurus izvērtē novada izglītības, kultūras un sporta nodaļa kopā ar F. Flūgu. Tiek atbalstītas mācības jebkurā Latvijas augstākajā mācību iestādē, nešķirojot pēc prioritārajām nozarēm.
– Vai izglītības iestāžu materiāli tehniskā bāze atbilst tam, ko vēlaties redzēt savās skolās?
– Tik daudz naudas, lai visās pagastu un pilsētas skolās nodrošinātu vienādi augstu materiāli tehnisko bāzi, mums nav. Tāpēc, tāpat kā visā Latvijā, arī mēs strādājam pie skolu tīkla attīstības, lai rezultātā novadā būtu spēcīgas, labi nodrošinātas mācību iestādes ar kvalitatīvu pedagoģisko sastāvu, lai sniegtu iespēju Gulbenes novada jauniešiem labi sagatavoties turpmākajai darba karjerai vai studijām jebkurā Latvijas vai ārvalstu augstskolā.
Protams, skolu slēgšana ir sāpīga un emocionāla, taču spēcīgi izglītības centri ir nepieciešami – mūsu gadījumā ģimnāzija kopā ar sākumskolu un 2. vidusskola, ko attīstām kā sporta un militārā novirziena izglītības centru. Mēs priecājamies, ka mūsu centienus atbalsta gan Latvijas Olimpiskā komiteja, gan Aizsardzības ministrija.
Es vēlreiz uzsveru, ka fiziski aktīvs cilvēks spēj produktīvāk strādāt un veicināt ne tikai savu personīgo, bet arī valsts kopīgo izaugsmi.
