Līdz šā gada oktobrim pilnībā tiks pabeigts ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais Bauskas ūdenssaimniecības attīstības projekts, kura kopējā vērtība pārsniedz sešus miljonus eiro.
Uzsākot ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu Ūdenssaimniecības attīstība Bauskas pilsētā, kā galvenais mērķis tika izvirzīta centralizēto ūdens apgādes un notekūdeņu savākšanas tīklu paplašināšana. SIA Bauskas ūdenssaimniecība inženieris Valērijs Gabrāns apstiprina, ka mērķi ir pat pārsniegti, jo sākotnēji projekts paredzēja nodrošināt centralizēto tīklu pieejamību 95% baušķenieku, bet tagad ūdenssaimniecības pakalpojumi pieejami vēl vairāk baušķeniekiem. Būtiski, ka projekta ietvaros rekonstruēta un atjaunota arī virkne veco ūdensvada posmu, kuri nereti bija jau kalpojuši pusgadsimtu. Pateicoties veiksmīgajam būvniecības iepirkuma līgumam projekta pirmajā etapā, izdevās veikt papildu darbus un radīt iespēju saņemt centralizēto tīklu pakalpojumus vēl plašākam pilsētnieku lokam. Ar būvnieku līgums par darbu veikšanu tika noslēgts par summu, kas ir par miljonu latu mazāka, nekā paredzēts vienošanās līgumā par ES finansējuma piešķiršanu. Lai nepalaistu vējā pieejamo finansējumu, tika sagatavots jauns projekts, kas paredzēja papildu tīklu izbūvi, divu jaunu artēzisko aku izbūvi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju un mūsdienīgas vakuuma asenizācijas automašīnas iegādi.
Gabrāna kungs skaidro: «Dažu gadu laikā centralizēto tīklu pieejamībā ir noticis milzīgs lēciens. Pirms šā projekta realizācijas centralizētā ūdens apgāde bija pieejama 59% iedzīvotāju. Savukārt notekūdeņu savākšanas tīklu pieejamība uzlabojusies no 68% līdz 97% Bauskas iedzīvotāju. Taču tas nenozīmē, ka visi, kam šie tīkli ir pieejami, tos arī izmanto, jo par pieslēguma iekārtošanu no ielu sarkanās līnijas līdz mājai iedzīvotājiem ir jāmaksā pašiem. Visbiežāk tieši ierobežotie finanšu resursi ir iemesls, kāpēc cilvēki turpina izmantot savas akas vai lokālos urbumus, bet kanalizāciju novada nosēdakās vai iesūcina augsnē, kas visbiežāk neatbilst mūsdienīgām notekūdeņu apsaimniekošanas prasībām. Mēs gaidām, kad beidzot tiks pieņemts jaunais ūdens likums, kas jau četrus gadus klauvē pie Saeimas durvīm. Ja tas tiks pieņemts esošajā redakcijā, tad pieslēgums centralizētajiem kanalizācijas tīkliem būs obligāts visiem, kam tie pieejami.» Tāpat turpinās diskusija par pašvaldību tiesībām finansiāli atbalstīt pieslēgumu izveidošanu, lai sasniegtu ES direktīvu mērķi – ne tikai nodrošināt tīklu pieejamību, bet arī reāli tos izmantot sākotnējam ūdenssaimniecību attīstības projektu uzdevumam – nodrošināt kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību un veikt ilgtspējīgu notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Domājot par ūdenssaimniecības attīstības projektu ilgtspēju un resursu ekonomisku izmantošanu, pilsētas ūdenssaimniecības sakārtošanā iesaistījusies arī pašvaldība. No budžeta līdzekļiem ir novirzīta nauda pazemes komunikāciju nomaiņai ielās, kur norit ielu seguma remonts. Patlaban šāds projekts tiek īstenots Rīgas ielā. Turpmāk lielāka uzmanība tiks pievērsta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas pilnveidošanai, nodalot tos no komunālajiem notekūdeņiem, tādējādi samazinot slodzi notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un samazinot elektrības rēķinus sūkņu stacijās, jo virszemes ūdeņiem nav nepieciešama bioloģiskā attīrīšana.
Vaicāts par projektu ietekmi uz ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifiem, Gabrāns vēsta: «Tarifs pilsētā nav mainījies jau piecus gadus. Sabiedrisko pakalpojumu regulators izteicis izbrīnu, kā mēs spējam sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un vēl arvien neesam bankrota priekšā. Diemžēl tagad visi mūsu iespējamie finanšu resursu ietaupīšanas instrumenti ir izsmelti un arī Bauskā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi tiks paaugstināti. Pagaidām vēl nevaru precīzi pateikt, kā tie mainīsies, jo jāveic skrupulozi un pamatoti aprēķini, jāiesniedz apstiprināšanai sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Prognozējam, ka tarifs būs augstāks par aptuveni 15%. Izmantojot situāciju, visa SIA Bauskas ūdenssaimniecība kolektīva vārdā vēlos pateikt paldies ilggadējajam uzņēmuma vadītājam Akmeņlauka kungam, kurš ir ielicis ļoti labu pamatu ne tikai īstenotajam ES Kohēzijas fonda projektam, bet arī visa uzņēmuma darbā.»