Saruna ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Raiti Ābelnieku.
– Kā jūs raksturotu, kā šodien jūtas Bauskas novada iedzīvotāji?
– Jautājums ir grūts, jo katrs no gandrīz 27 tūkstošiem iedzīvotāju droši vien jūtas savādāk, taču, kopumā ņemot, es domāju, ka viņi nejūtas slikti. Mēs esam izteikts lauksaimnieku novads, tāpēc vislielākās bažas pavasarī radīja sējumi, kas kailsalā izsala. Taču nu redzam, ka situācija nav tik kritiska, kā sākotnēji izskatījās.
Jau kopš pavasara pasākumi tika organizēti par godu mūsu novadniekam Vilim Plūdonim, kam šogad apritētu 140 gadu. Notika gan zinātniskās konferences, gan dzejas lasījumi, gan vecpilsētas Viļa Plūdoņa ielas svētki, savukārt novada svētku laikā, kad svinējām arī pilsētas 405 gadu jubileju, tika atklāts Ģirta Burvja veidotais piemineklis Viļa Plūdoņa piemiņai. Piemineklis lieliski papildinās mūsu tūrisma objektu klāstu, kā arī ir radīta vēl viena vieta, kur pulcēties dzejas dienās un citos ar kultūru un mākslu saistītos notikumos. Runājot par pilsētas svētku gājienu, gribu pateikt paldies visiem kolektīviem, kas tajā piedalījās ar radošu pieeju, apspēlējot Plūdoņa darbu tematiku.
Mēs priecājamies, ka, veidojot pasākumus, ir izdevies tos radīt ne tikai izklaidējošus, bet arī izglītojošus.
– 1. septembris klauvē pie durvīm. Vai Bauskas novadā šogad darbu uzsāks visas skolas?
– Mēs esam spējuši izvairīties no skolu skaita optimizācijas, un šogad durvis vērs visas skolas. Jāteic gan, ka šogad skolu vadībai rūpes ir citas – ne visās skolās laikus tiks pabeigti iesāktie remontdarbi, tāpēc septembrī dažās skolās mācības tiks organizētas vienlaikus ar remontiem skolu telpās. Domāju, ka tas neatstās būtisku ietekmi uz mācību procesu.
– Kas kavē pabeigt remontus laikus?
– Šogad izglītības iestāžu remontiem no budžeta līdzekļiem atvēlējām praktiski divas reizes vairāk naudas nekā citus gadus. Līdz ar to arī veicamais darba apjoms ir divreiz lielāks, ko savukārt laikus nespēj paveikt konkursa kārtībā izvēlētās būvfirmas. Viņu darbinieku kapacitāte ir nepietiekama uzņemto saistību savlaicīgai izpildei. Zināmā mērā remontdarbu izpildes laiku bremzēja esošais iepirkuma likums – procedūra ir gara un sarežģīta.
– Kādas pārmaiņas vērojamas skolēnu skaita ziņā?
– Laiku pa laikam kāds viņus mēģina skaitīt, bet, kamēr viņi uz skolu neatnāks, tikmēr precīzus ciparus nosaukt nav iespējams. Pilnīgi skaidra aina būs septembrī. Vispārējās tendences ir līdzīgas visā Latvijā – palielinās pirmo klašu audzēkņu skaits, jo skolas vecumu sasniedz treknajos gados dzimušie bērni, bet samazinās vidusskolas vecuma audzēkņu skaits.
Priecē ziņa, ka šogad Latvijā ir piedzimis par 500 bērniem vairāk nekā pagājušā gada pirmajos septiņos mēnešos. Līdzīga tendence vērojama arī Bauskas novadā.
– Šogad valsts apmaksā brīvpusdienas visiem skolēniem līdz 3. klasei ieskaitot. Vai Bauskas novada pašvaldība spēj apmaksāt brīvpusdienas plašākam skolēnu skaitam?
– Jā, no šā gada septembra brīvpusdienas saņems visi novada skolēni līdz devītajai klasei ieskaitot. Pagājušajā gadā bezmaksas pusdienas saņēma bērni līdz sestajai klasei. Vēl vairāk – mēs esam padomājuši arī par piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniņiem, kam ir obligātā pirmsskolas apmācība. Arī šie bērni saņem brīvpusdienas bērnudārzos vai pie skolām izveidotajās pirmsskolas apmācības grupās.
– Vai ir iespējams iekļauties summā, ko valsts atvēl viena skolēna paēdināšanai?
– Dažādās skolās ēdināšanas izmaksas vienam bērnam nav vienādas, taču kopumā iekļaujamies atvēlētajā finansējumā. Diemžēl mums nav iespēju ietekmēt likumdošanu, kas paredz iespēju piedalīties konkursos arī citu valstu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kaut arī šobrīd visi runā par vietējās izcelsmes pārtikas noieta palielināšanu. Tikko ir noslēdzies iepirkuma konkurss par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu novada skolās. Konkursā uzvarēja vietējie Latvijas uzņēmumi, taču konkurenti no Lietuvas konkursa rezultātus ir apstrīdējuši Iepirkumu uzraudzības birojā.
– Ko jūs gribētu pateikt cilvēkiem, kas reti kad iegriežas Bauskā?
– Atbrauciet ciemos, jo septembrī šeit būs vairāki interesanti notikumi, tostarp 1944. gada Bauskas aizstāvēšanas kauju atceres pasākums. Atgādināšu, ka Bauska bija vienīgā vieta Latvijā, kur apriņķa priekšnieks nevis evakuējās uz frontes aizmuguri, bet gan pats kopā ar citiem brīvprātīgajiem aizstāvēja savu pilsētu pret sarkankarogotajiem okupantiem. No 14. spetembra publiskai pieejai tiks atvērtas vēl 20 telpas atjaunotajā Bauskas pilī. Ir realizēts Latvijā unikāls projekts, bet tas ir jāapskata savām acīm. Tāpat interesanti būs 13. septembrī notiekošie Pagalmu svētki un Putras festivāls Bauskas vecpilsētā.