Kopš pavasara ūdenssaimniecības pakalpojumi 11 Kuldīgas novada pagastos ir SIA Kuldīgas ūdens pārziņā. Uzņēmuma vadītājs Andris Kļaviņš sola, ka līdz rudenim visos pagastu centros ūdenssaimniecības sistēma būs daudzmaz sakārtota un iedzīvotāji saņems daudz labākas kvalitātes ūdeni.
Kopš pavasara ūdenssaimniecības pakalpojumi 11 Kuldīgas novada pagastos ir SIA Kuldīgas ūdens pārziņā. Uzņēmuma vadītājs Andris Kļaviņš sola, ka līdz rudenim visos pagastu centros ūdenssaimniecības sistēma būs daudzmaz sakārtota un iedzīvotāji saņems daudz labākas kvalitātes ūdeni.
Problēma – uzskaites trūkums
Ķeroties pie ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanas pagastu centros, kur izmaiņas nav bijušas gadu desmitiem, vislielākā problēma izrādījās nevis iedzīvotāju, kas ne bez bažām uztvēra gaidāmās pārmaiņas, attieksme, bet gan uzskaites trūkums. Grūti bija atrast patiesos ciparus, kas dotu iespēju izstrādāt reālajai situācijai atbilstošu tehniski ekonomisko pamatojumu, līdz ar to arī tehnisko projektu un ieviest to dzīvē tā, lai tas dotu vislielāko pievienoto vērtību. Andris Kļaviņš min piemēru: «Lai īstenotu projektu, sākumā ir nepieciešami dati par ūdens patēriņu, par apjomu, kāds nonāk kanalizācijas tīklā, par nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu, par darbinieku skaitu un atalgojumu. Diemžēl precīzu skaitļu iegūšana izrādījās vislielākā problēma. Vienā no pagastiem skaitļi liecināja, ka ūdens patēriņš ir 400 m3 mēnesī, un, vadoties no šī apjoma, tika uzstādīta ūdens atdzelžošanas iekārta. Taču tagad, kad ir iespēja uzskaitīt reālo ūdens patēriņu, izrādās, ka tas ir daudz lielāks un sasniedz 1500 m3 mēnesī. Likumsakarīgi, ka jaunās atdzelžotavas jauda šādam patēriņam ir par mazu.»
Tas nozīmē, ka iedzīvotāji iepriekš ir uzrādījuši nepatiesus ūdens skaitītāju mērījumus – lietojuši ūdeni bez maksas vai norēķinājušies par šo pakalpojumu tikai daļēji. Rezultātā ir veiktas reālai situācijai neatbilstošas investīcijas – maksimāli iespējamais labākais rezultāts nav sasniegts.
Iedzīvotāji aprod ar jauno sistēmu
Sākotnēji liela daļa pagastu iedzīvotāju bija pret pārmaiņām, bet pakāpeniski, redzot pozitīvās izmaiņas, situācija mainās – cilvēki uz procesu skatās ar cerību, ka būs pieejams tīrs ūdens, uzlabosies tīklu tehniskais stāvoklis un ūdens tiks attīrīts atbilstoši šodienas tehnoloģiskajām iespējām. Runājot par kanalizācijas ūdeņu savākšanu un attīrīšanu, Andris Kļaviņš ir nesaudzīgs: «Visiem, kam ir iespēja pieslēgties centralizētajiem tīkliem, tas ir jāizdara, jo izsmeļamās bedres piesārņo mūsu zemes dzīles. Ir dīvaini, ka mēs esam gatavi aizsargāties pret ārējiem ienaidniekiem, bet paši piesārņojam savu zemi un uzskatām, ka tas ir normāli. Vienlaikus ūdenssaimniecības uzņēmumam ir jāizdara viss, lai šis pakalpojums būtu pieejams gan tehniski, gan arī no izmaksu aspekta raugoties.»
Ūdens atdzelžotavas jau ir uzstādītas sešos pagastu centros, un līdz rudenim tās būs arī citur. Lai iedzīvotāji ātrāk izjustu ūdens kvalitātes uzlabošanos, norit tīklu skalošana, jo gadu desmitu laikā tie ir piesārņoti ar nekvalitatīva ūdens nogulsnēm. Vienlaikus tiek būvētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises vai veidoti pievadi jau esošajai notekūdeņu savākšanas sistēmai, nodrošinot to nogādāšanu attīrīšanas iekārtās.
Izlīdzina tarifus
Viens no lielākajiem ūdenssaimniecības attīstības projektiem patlaban norit Kuldīgas pilsētai cieši pieguļošajā Priedaines ciemā, kur turpmāk ūdensapgāde tiks nodrošināta no Kuldīgas centralizētās ūdens apgādes sistēmas. Līdz ar to ir ieplānotas izmaiņas ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifos – pieaugums ir ļoti neliels: turpmāk par 1 m3 ūdens gan pilsētas, gan Priedaines ciema iedzīvotāji maksās 1,03 eiro, bet par kanalizācijas pakalpojumiem 1,36 eiro par 1 m3. Plānots, ka jaunais tarifs stāsies spēkā vienlaikus ar projekta pabeigšanu – šā gada augustā.
Andris Kļaviņš uzsver, ka šī un arī citu projektu tapšanas laikā nācās saskarties ar dažādām birokrātiskām un administratīvām problēmām no Vides un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņu puses. Tagad visas problēmas ir pārvarētas, un projekts pavisam drīz būs īstenots dzīvē. «Mēs tā kā zīlītes sitamies logā un nepadodamies – ja nelaiž pa durvīm, kāpjam pa logu, jo zinām, ka esam atbildīgi, lai mūsu iedzīvotājiem būtu pieejams labs, dzidrs un garšīgs ūdens, bet notekūdeņi nepiesārņotu mūsu dzimto zemi.».