Eiropas Savienības (ES) līderi viens otru apsveic ar Beļģijas premjerministra Hermana Van Rompeja ievēlēšanu par pirmo bloka prezidentu, taču daļa ekspertu pauž šaubas, vai jaunā amata izveidošana nesīs gaidītās pārmaiņas.
Ārpus savas valsts mazpazīstamā Rompeja izvēlēšanās, kā arī līdzšinējās ES tirdzniecības komisāres Katrīnas Eštonas iecelšana jaunveidojamā ES ārlietu dienesta vadītājas amatā, izsaukusi ne tikai vieglu izbrīnu, bet arī nicīgu vienaldzību.
"ES līderi turpina ES institūciju novājināšanas darbu. Vāja [Eiropas] Komisijas prezidenta izvēli viņi papildinājuši ar maigu [ES] Padomes prezidentu un neievērojamu ārlietu augsto pārstāvi," uzskata Eiropas Parlamenta zaļo frakcijas līdzpriekšsēdētājs Daniels Kons-Bendits.
"Eiropa ir nogājusi dibenā. Labā ziņa ir tā, ka stāvoklis var tikai uzlaboties," piebilst Kons-Bendits.
Tikmēr Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts, kura pārstāvētā valsts šobrīd pilda ES rotējošās prezidentūras pienākumus, piesauc vienprātīgu izvēli par labu konsensam.
"Doma ir iegūt [ES] Padomes vadītāju (..), kurš patiesi ļauj izvērsti katram, ikvienu uzklausa, kurš rada uzvarētājus, nevis zaudētājus," sacīja Reinfelts. "Mēs to esam panākuši."
Ceturtdienas vakarā izdarīto izvēli atzinīgi novērtējis arī ASV prezidents Baraks Obama, paziņojot, ka tā Eiropu padarīšot par "vēl spēcīgāku partneri".
ES cer, ka jaunās amatpersonas, kas savus krēslus ieņems janvārī, spēkā stājoties Lisabonas līgumam, sniegs atbildi uz kādreizējā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera slaveno jautājumu, kuram zvanīt, ja vēlies runāt ar Eiropu?
Taču, šķiet, ka tas vēl nebūt nav panākts.
"Es nepacietīgi gaidu pirmo zvanu," preses konferencē pēc ievēlēšanas jaunajā amatā pajokoja pats Van Rompejs.
Arī EK prezidents Žozē Manuels Barrozu kopīgajā preses konferencē ar abām jaunajām amatpersonām, pauda pārliecību, ka "Kisindžera dilemma tagad ir atrisināta".
Tomēr, viņaprāt, ASV "valsts sekretāram jāzvana Ketijai Eštonai. Viņa ir mūsu ārlietu ministre."
Tikmēr Eiropas Politikas centra analītiķis Janis Emanuilidis brīdina, ka "jaunās arhitektūras" apgūšana prasīs laiku.
"Pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās noskaidrot telefona numuru nekļūs nemaz vieglāk, un pastāv daudz potenciālu konfliktu starp vecajiem un jaunajiem amatiem," piebilst Emanuilidis.
Viņš norāda, ka bez jaunā ES prezidenta un tā sauktā ārlietu ministra uz skatuves joprojām paliek arī EK prezidents, EP un rotējošā dalībvalstu prezidentūra, kura arī turpmāk organizēs atsevišķas ministru sanāksmes.
Tam pievienojiet dalībvalstu līderu iztiktos ego un savstarpējās domstarpības, un tālruņu numuru skaits turpinās pieaugt, uzsver analītiķis.
Kad 31.decembrī beigsies pašreizējais Zviedrijas prezidentūras termiņš, to nomainīs Spānija, kam savukārt ar pusgada intervālu sekos Beļģija un Ungārija.
Visas trīs valstis jau paziņojušas, ka negrasās ļaut sevi nobīdīt ēnā, un Van Rompejam, šķiet, nāksies likt lietā visas savas konsensa veidošanas spējas.