Saeimas Pieprasījumu komisija trešdien nolēma aicināt valdību lemt par Ķemeru sanatorijas iegādāšanos, lai tā kļūtu par valsts īpašumu un tiktu saglabāta kā kultūrvēsturisks piemineklis.
Ķemeru sanatorijas iegādāšanās procesa iespējamais modelis ir komisijas vēršanās pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), un komunikācijas ķēdītē tālāk būs ietverti finanšu ministrs Andris Vilks (V) un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis.
VNĪ drīkstēs izsolē nopirkt minēto objektu, ja par to premjers vai valdība būs pieņēmusi oficiālu lēmumu, skaidroja Brencis.
Jūrmalas pilsētas izpilddirektors Valdis Vītoliņš aģentūrai LETA norādīja, ka sanatorijas pašreizējiem īpašniekiem SIA "Ominasis Latvija" ir saistības pret pašvaldību un kreditoriem, tāpēc tiesu izpildītājs izsludinās sanatorijas izsoli. Konkrēts izsoles termiņš nav zināms, bet, iespējams, tā varētu notikt ap 2013.gada janvāri.
Komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (RP) aģentūrai LETA norādīja, ka mērķis ir Ķemeru sanatoriju saglabāt kā kultūrvēsturisku pieminekli. Viņu visvairāk satrauc šajā īpašumā esošie dziļurbumi un dūņu lauki, ņemot vērā arī to, ka Latvijas neatkarības pirmajā periodā šī vieta tika izmantota, lai uzlabotu cilvēku veselību.
Ražuks pieļāva iespēju, ka pēc sanatorijas nonākšanas valsts īpašumā, tās sakārtošanai varētu tikt atrasts jauns investors.
Jau ziņots, ka Jūrmalas pašvaldības deputāti 17.septembrī domes sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Jūrmalas dome jau nolēmusi lūgt valdību ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu un nosūtījusi attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam.
Ķemeru kūrorta poliklīnikas ēkā, Emīla Dārziņa ielā, 18.jūlija naktī nodega vēsturiska koka ēka. Jūrmalas pilsētas dome 9.augustā nolēma vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu ierosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu un nodot bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā, bet vakar nolemts, ka jāatsavina visi ar sanatoriju saistītie īpašumi.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no "Ķemeru" ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA "Ominasis Latvija", bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
Latvijas oficiālajā tūrisma portālā "latvia.travel" norādīts, ka Ķemeru viesnīca celta pēc izcilā vācbaltu izcelsmes latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta un ir viena no lielākajām būvēm Latvijas brīvvalsts laikā. Ēka pabeigta 1936.gadā, un stilistiski viesnīca ir spilgts neoklasicisma paraugs Latvijas arhitektūrā, kas sava baltā, majestātiskā veidola dēļ tautā tikusi sirsnīgi dēvēta par Balto kuģi.
Viesnīcā bija vairāk nekā 100 vietu, kas deva iespēju Ķemeru kūrortam piedāvāt ārstnieciskos pakalpojumus ne tikai sezonas laikā, bet visu gadu. 30.gadu beigās Ķemeri kļuva par nozīmīgu balneoloģiskās ārstniecības centru Eiropā. Padomju laikā viesnīcā ierīkoja sanatoriju "Ķemeri" ar 300 vietām. Tā bija kūrorta galvenā dziedinātava, kur izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ārstniecības metodes.
Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi - kolonnas, balustrādes, pilastri un dzegas. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu. Līdz mūsdienām par Latvijas valsts līdzekļiem celtās viesnīcas iekštelpās daļēji saglabājies 30.gadu interjers, mēbeles, mākslas darbi un telpu apdare, kā arī bibliotēkas iekārtojums.