Lūdz novērst trūkumus Lemberga krimināllietā
 
©Mārtiņš Zilgalvis, f64

Tā sauktajā Lemberga prāvā, ko pagājušajā nedēļā vēlreiz no sākuma uzsāka jauns tiesas sastāvs, vakar tika pieteikts lūgums nosūtīt iztiesājamo krimināllietu atpakaļ uz prokuratūru, lai, kā likumā teikts, "amatā augstāks prokurors" novērstu daudzos trūkumus tajā.

Tiesa nolēma arī nepieņemt Aivara Lemberga pieteikto noraidījumu trim prokuroriem – Jurim Jurisam, Ilgai Paeglei un Jānim Ilsterim –, pret kuriem kā fiziskām personām Ventspils mērs ir iesniedzis civilprasību par vairāk nekā 300 000 latu. Civilprasība ir iesniegta sakarā ar to, ka šīs personas bez jebkādiem ierobežojumiem izsniedza datus par A. Lemberga veselības stāvokli četriem miljonāriem, uz kuriem šie dati nekādi neattiecas.

Tiesas ieskatā A. Lemberga iesniegtā civilprasība nerada tās sekas, kas Kriminālprocesa likumā paredzētas, lai uzskatītu noraidījumu par pamatotu. No konteksta var saprast, ka tiesas ieskatā civiltiesisks strīds nav apliecinājums tam, ka prokurori ir nepārprotamā personiskā konfliktā ar A. Lembergu.

Aizstāvības puse vakar iesniedza daudzus lūgumus, kuru jēgu apkopojoši varētu noformulēt šādi – prokurori apzināti vai neapzināti savā darbā ir pieļāvuši tik daudz kļūdu un trūkumu, ka krimināllieta būtu jānosūta atpakaļ uz prokuratūru šo trūkumu novēršanai.

Nopietns trūkums, kas būtiski ierobežo tiesības uz aizstāvību, ir fakts, ka prokurori tiesai nodotajos krimināllietas 147 sējumos nav iekļāvuši daudzus aizstāvībai nepieciešamus dokumentus. Tika izteikts viedoklis, ka tiesai nodotās krimināllietas materiālos ir iekļauti tikai tie dokumenti, kuri palīdz apsūdzības uzturēšanai; turpretī materiāli, kas apsūdzību sagrauj, ir noslēpti.

Piemēram, no lietas materiāliem redzams, ka skandalozu pasaules slavu ieguvušās firmas Nordex valdes loceklis Izo Lenclingers Latvijas prokuroriem iesniedzis 27 dokumentus, tomēr šie dokumenti krimināllietas materiālos nav atrodami. Jāatgādina, ka, sākot jau no 1993. gada, Austrijas firma Nordex bija visīstākā "sarkanā lupata" Austrijas, Lielbritānijas, ASV un citu valstu specdienestiem sakarā ar aizdomām par kompartijas un VDK naudas atmazgāšanu, bet bijušais rīdzinieks miljardieris Grigorijs Lučanskis savu un šīs firmas godu aizstāvēja vairākos starptautisku uzmanību izpelnījušos tiesas procesos ("Lučanskis pret angļu The Times" u. c.).

Tāpat krimināllietas materiālos nav atrodami vairāki CD, DVD un citi elektronisko datu nesēji, kurus kāds starptautiskās auditorfirmas Deloitte & Touche vadītājs nokopēja no šīs auditorfirmas Latvijas darbinieku Jāņa Zelmeņa, Vitas Libertes un Igora Rodina datoriem un atdeva Latvijas prokuratūrai. Kā tiesas sēdē norādīja A. Lembergs, šajos materiālos ir dati par SIA Lattransnafta darbību, kas parāda "cēloņu–seku sakarību" un pilnībā apgāž viņam izvirzīto apsūdzību SIA Lattransnafta epizodē.

Aizstāvības puse norādīja, ka, aizbildinoties ar pirmstiesas izmeklēšanas noslēpumu, ļoti daudzi dokumenti ir noslēpti tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā, kurā vēl joprojām turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lai gan pārsniegti visi likumā noteiktie pirmstiesas izmeklēšanas termiņi. Kā varēja saprast no pieteiktajiem lūgumiem, noslēpti ir vairāk nekā 100 dokumenti. Advokāts Aivo Leimanis pat aicināja izteikt tiesas brīdinājumu prokuroram Andim Mežsargam sakarā ar to, ka viņš atsakās izsniegt vairākus dokumentus no Ventspils amatpersonu lietas, kaut gan par šo materiālu izprasīšanu tiesa bija pieņēmusi lēmumu jau iepriekš.

Šajā sakarā advokāti norādīja arī otru iespēju, ko darīt, ja krimināllieta tomēr netiek sūtīta atpakaļ trūkumu novēršanai – tad vajadzētu sagaidīt, kamēr tiek pabeigta pirmstiesas izmeklēšana Ventspils amatpersonu lietā.

Advokāte Irīna Kauke aicināja atcelt cietušā statusu miljonāram Aināram Gulbim, jo apsūdzības rakstā paši prokurori atzinuši, ka viņš nemaz nav bijis līdzīpašnieks tajās firmās, kuru kapitāla daļas, pēc prokuroru domām, izspiešanas ceļā ir ieguvis A. Lembergs. Proti, šo firmu (Lattransnafta, Ventk un Multinord) īpašnieki ir bijušas kompānijas SWH Riga Zürich un Swisslink, kuras tad varētu uzskatīt par cietušajām, ja izspiešanas akts tiešam ir bijis. Savukārt Kriminālprocesa likums stingri nosaka, ka juridiskas personas kā cietušos tiesā pārstāv pilnvarnieki, bet lietā nav nekādu dokumentu, ka minētās firmas būtu pilnvarojušas A. Gulbi tās pārstāvēt tiesā.