Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vislielāko kritiku Saeimā ceturtdien notiekošajās ārpolitikas debatēs izpelnījās no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja Ingmāra Līdakas. Savukārt Rinkēvičs ironiski pateicās Līdakam par izklaidējošo intermediju.
"Visu cieņu Rinkēviča kungam, viņa oratora spējām. Acīmredzot viņš patiešām zina, kurš Latvijā ir aizsardzības un kurš ārlietu ministrs," runas sākumā teica Līdaka. Pērn ārpolitikas debatēs toreizējais ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis par ārlietu ministru nejaušības dēļ nosauca toreizējo aizsardzības un bijušo ārlietu ministru Arti Pabriku.
Taču Līdaka pauda neizpratni, kādēļ ziņojumā vides aizsardzībai nav veltīts neviens vārds.
"Ja ministrs lepojas ar raidījumu ciklu "Eiropa. Mīti un realitāti", tad jau varēja pieminēt arī pozitīvo sadarbību HELCOM – Baltijas jūras rīcības plāna līdzšinējā veiksmīgā realizācijā – un paslavēt vides ministrijas veikumu, nodrošinot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu vairākās pašvaldībās, samazinot Baltijas jūras piesārņojumu," sacīja Līdaka un norādīja, ka Baltijas jūras piesārņojums ir aktuāla problēma, taču tas nav minēts ziņojumā.
Līdaku arī pārsteidza, ka nav formulēta Latvijas nostāja par ANO vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
"Pārsteidzoši, bet Eiropas Savienības Dārza svētku rīkošana ārlietu resoram šķiet svarīgāka nekā vienošanās panākšana ar Austrumu kaimiņiem par pārrobežu piesārņojuma kontroli," secināja Līdaka.
Ziņojumā nav ne vārda arī par to, ka Latvija nav noslēgusi jūras robežlīgumu ar Lietuvu.
"Rīgā esot izveidots Islandes skvērs. Visu cieņu šai valstij, bet ziņojumā nav ne vārda par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā. Nav skaidrs, kas tad šajā skvērā sēdēs ‒ marokāņi, alžīrieši, bet varbūt tomēr latvieši," ironiski teica Līdaka.
Deputāts pieminēja arī to, ka Ārlietu ministrija lepojas ar NATO simulācijas spēli jauniešiem. "Vai nav laiks nomainīt šo spēlīti pret kādu jaunu vai vismaz savlaicīgi definēt Latvijas viedokli Irānas jautājumā," vaicāja deputāts.
Kritiskus vārdus ārlietu ziņojumam veltīja arī ZZS biedrs Raimonds Vējonis.
Lai gan viņš atzina, ka šogad ziņojums ir daudz labāks par pērn sagatavoto, viņš izteica nožēlu par to, ka ziņojumā neparādās neviena ārpolitikas prioritāte par Baltijas jūras aizsardzību un klimata pārmaiņām.
"Diemžēl brīžiem ārlietu ministrs tiek nolikts muļķīgā pozā enerģētikas ārpolitikas jautājumos, jo Ekonomikas ministrija bez normāli izstrādātām un izvērtētām enerģētikas pamatnostādnēm maldās enerģētikas labirintā, un tādējādi Latvijai tiek piedāvāts piedalīties visos enerģētikas projektos reģionā, vai tā būtu Visaginas atmoelektrostacija, sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība vai slānekļa gāzes ieguve, nodrošinot 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru galapatēriņā 2020.gadā. Latvijai tas ir par dārgu," kritizēja Vējonis.
Ziņojumā nav arī izvērstas ekonomiskās sadaļas, uzskata deputāts, norādot, ka nav nosauktas Latvijas prioritātes enerģētikā un eksportā. "Beidzot ir jānosaka, kura institūcija ir atbildīga par Latvijas ārējo ekonomisko darbību," aicināja Vējonis.
Taču runas beigās Vējonis pateicās Ārlietu ministrijai par ieguldīto darbu, īpaši Latvijas vēstniecei ES Ilzei Juhansonei.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atspēkojot kritiku par ekonomisko interešu aizstāvību, sacīja, ka pašlaik tiek izvērtētas Ārlietu un Ekonomikas ministrijas funkcijas, lai būtu ciešāka koordinācija. "Tiks veidots daudz precīzāks pārstāvības modelis," apliecināja ministrs.
Pēc viņa domām, vajadzētu izveidot spēcīgu Latvijas ārpolitikas institūtu.
Savukārt, runājot par enerģētiku, Rinkēvičs uzsvēra, ka šie jautājumi ir ļoti būtiski un "es muļķis galīgi nejūtos, runājot ar kolēģiem". Pašlaik tiek izstrādāta ne vien Latvijas, bet kopēja Baltijas pozīcija.
Savukārt, atbildot uz Līdakas kritiku, Rinkēvičs teica: "Paldies Līdakas kungam par izklaidējošo intermediju. Bija ļoti interesanti klausīties, ko viņš vēlējās uzsvērt, bet es aicinātu saprast un lasīt visu dokumentu kontekstā. Kad runājam par Baltijas jūras padomi un Eiropas Savienības stratēģiju, tie ir vides jautājumi. Vides ministrija veic ļoti labu un lielu darbu... Tikai rakstīt rakstīšanas pēc visus šos jautājumus – es nedomāju, ka tas ir lietderīgi."
"Vides jautājumi ir svarīgi, tie tiek risināti, un pie tā mēs varētu arī palikt," piebilda Rinkēvičs.
Jau vēstīts, ka Saeimā ceturtdien, Latvijas starptautiskās atzīšanas dienā, notiek otrās ārpolitikas debates.