Plānots, ka nākotnē visām juridiskajām personām būs obligāti jāpieņem elektroniski parakstīti dokumenti, tā norāda Satiksmes ministrija.
Viņa norādīja, ka tādējādi iedzīvotājiem tiks samazināts administratīvais slogs un izmaksas, kārtojot dažādas formalitātes, kā arī novērsta situācija, kad iedzīvotāji nevar izmantot iespēju parakstīt dokumentus elektroniski, jo uzņēmēji atsakās šādus dokumentus pieņemt.
Paredzēts, ka ministrijas izvērtēs savu nozaru normatīvos aktus un izstrādās nepieciešamos grozījumus, lai nodrošinātu, ka valsts institūcijas tādu dokumentu savstarpējai apritei, kas tiek parakstīti papīra formā, izmanto tikai e-parakstu, kā arī nodrošinātu tā izmantošanas iespēju publisko pakalpojumu sniegšanā.
Svikliņa paskaidroja, ka šāds priekšlikums iekļauts SM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai, ko ceturtdien izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.
SM pārstāve sacīja, ka elektroniskā dokumentu sūtīšana ir ērta un ietaupa iedzīvotāju laiku un līdzekļus, jo nav vajadzības doties uz uzņēmumu vai iestādi, lai parakstītu un iesniegtu attiecīgos dokumentus. Tāpat e-paraksta izmaksas ir salīdzinoši zemākas par izmaksām, kas rodas iedzīvotājiem sagatavojot un nogādājot dokumentus - viena dokumenta parakstīšana ar e-parakstu izmaksā 0,19 latus.
Aptuveni 64% Latvijas iedzīvotāju šobrīd ir pieejams dators un interneta pieslēgums. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs aplēsis, ka papildu izmaksas, nodrošinot datoru un interneta pieslēgumu, varētu rasties vien 9% uzņēmumu. Būtiski, ka, lai apskatītu elektroniski parakstītu dokumentu, e-paraksts nav jāiegādājas, uzsvēra Svikliņa.
SM Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis atzina, ka elektroniskā saziņa starp iedzīvotāju un valsts institūciju vai uzņēmumu kļūst par ikdienu, un tai ir tendence pieaugt, tāpēc ir jāveicina e-paraksta plašāka lietošana, kas nodrošina iedzīvotāju iespējas ekonomēt laiku un naudu.
Ministrijā norādīja, ka e-paraksta plašāku lietošanu veicinās arī elektronisko identifikācijas karšu (eID karte) ieviešana. eID kartē tiks iekļauti autentifikācijas un e-paraksta lietošanas līdzekļi, līdz ar to tā nodrošinās iespēju parakstīt elektroniskus dokumentus saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām, tādējādi veicinot e-paraksta lietotāju skaita būtisku pieaugumu, e-vēlēšanu un elektroniskās dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas izveid.
SM informatīvo ziņojumu vēl skatīs valdība