Saeimas ārkārtas vēlēšanu ideja noņemta
Ir ļoti maz ticama Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespēja 12 mēnešos līdz plānotajām vēlēšanām nākamā gada 2. oktobrī. Lietderību nesaskatot Rīgas pilī, viennozīmīgu izdevīgumu tajās nesaredz arī partiju vidē.
Īsais laiks līdz regulārajām vēlēšanām, ilgā procedūra, kas neļauj operatīvi ievēlēt jaunu Saeimu, kā arī varas vakuums, kas iestātos starpposmā, nav vienīgie iemesli, kas mazina ārkārtas vēlēšanu iespēju, par spīti prognozēm par iespējamiem sociāliem nemieriem. Vēlēšanas pašas par sevi nav ne izšķirošs spriedzes mazinātājs, ne kritisks faktors uzticības atjaunošanā, 15. septembrī Valda Zatlera sasauktajā valdības ārkārtas sēdē, ziņojot par sociālo situāciju valstī, uzsvēra Valsts prezidenta paspārnē izveidotās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) vadītājs Roberts Ķīlis.
Šie secinājumi balstījušies uz aptauju, kas veikta 2009. gada jūnijā, tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām. Vairākums Latvijas iedzīvotāju, lai gan tikko balsojuši par partijām, aptaujā pauda tām neuzticēšanos. Vēlēšanas, kā izrādās un pretēji sagaidītajam, var nebūt nopietns uzticības atgūšanas līdzeklis interešu pārstāvniecības iestādījumiem. Uzticības atjaunošana politiskās pārstāvniecības formām ir vismaz vidēja termiņa jautājums un vairāk saistās ar sistemātiskām regulārām aktivitātēm, ne vienreizējiem notikumiem vai kampaņām, secina SAK.
Ņemot vērā, ka toni nākamajās Saeimas vēlēšanās noteiks sabiedrībā pretrunīgi vērtētās personības Andris Šķēle (TP) un Ainārs Šlesers (LPP/LC), arī 10. Saeimas vēlēšanas var nenest gaidīto uzticības atjaunošanos valsts varai. Beidzies nav arī uzsāktais labējo partiju konsolidācijas process, kas pretendē uz tā elektorāta daļas balsīm, kuri varētu nebūt mierā ar A. Šķēles un A. Šlesera ietekmes palielināšanos.
No avotiem partijās neoficiāli zināms, ka par ārkārtas vēlēšanu iespēju pirms pāris mēnešiem interesējusies premjera partija Jaunais laiks. Partija vēlējusies noskaidrot, vai gadījumā, ja Tautas partija, kura tobrīd šūpoja koalīciju, gāztu valdību, pastāvētu iespēja, ka Valsts prezidents šādā situācijā varētu meklēt risinājumu ārkārtas vēlēšanās. Iespējams, šie negatīvie signāli, ko politiķi saņēmuši no Rīgas pils, ka ārkārtas vēlēšanu iespēja nav aktuāla, netieši nostrādājuši kā V. Dombrovska valdību stabilizējošs faktors. Proti, daudzi atzīst, ka, esot šim Saeimas sastāvam, būtu ļoti grūti sastādīt vēl vienu, pēc kārtas ceturto, valdību. Saeimas kuluāros dzirdams, ka frakcijās ārkārtas vēlēšanu idejai nebūtu viennozīmīga atbalsta, jo gadu līdz šā parlamenta sasaukuma pilnvaru beigām daudziem deputātiem noteicošais esot pašsaglabāšanās instinkts.
Dzirdēta versija, ka pirmā par ārkārtas vēlēšanu iespēju šovasar interesējusies Tautas partija, kuras kodols jau tobrīd zināja par A. Šķēles atgriešanos, kas nebija apstiprināta oficiāli. Tomēr Neatkarīgajai tas tika noliegts. Neesot pamata spekulācijām, ka A. Šķēlem gads līdz vēlēšanām ir lieks, esot jāpagūst sakārtot un mobilizēt partiju, kura pārdzīvo ne tās vieglākās dienas. Kāds cits informēts avots Tautas partijas rindās arī norādīja, ka šobrīd vēl sevi izgaismot nav gatavi cilvēki, kuri līdz ar A. Šķēles atgriešanos nopietnāk nekā iepriekš apsver iesaistīšanos politikā. Šo potenciālo līderu komanda, kurus ap sevi pulcēs A. Šķēle, visticamāk, vēlēšoties pavērot, kā sabiedrība, mediji un politiskā elite uzņems viņa atgriešanos, pirms paziņot par pievienošanos Tautas partijai.