TIEŠRAIDE: Saeima lems par atbalsta sniegšanu Latvijas ebreju kopienai

Šodien sākas Saeimas ziemas sesija, un plkst.9 izsludināta parlamenta ārkārtas sēde, kurā paredzēts izskatīt Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu.

Kopumā darba kārtībā ir iekļauti seši jautājumi, no kuriem pēdējais ir likumprojekts par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai.

Tāpat parlamentāriešiem būs jālemj par valdības iepriekš pieņemto grozījumu Elektroenerģijas nodokļa likumā nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Šie grozījumi paredz elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu no 2023.gada par elektroenerģiju, kas ir saražota un patērēta paša ražotāja elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšana.

Saeimas darba kārtībā arī iekļauts jautājums par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" "Interreg" Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.-2027.gadam likuma nodošanu Saeimas Budžeta komisijai.

Likumprojekts nosaka, ka 2021.-2027.gadu periodā Latvijā tiks īstenotas pārrobežu sadarbības programmas, "Interreg" Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma, "Interreg Europe", "Urbact IV" un "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmas, kā arī "Interact IV" programma, kas ir vērsta uz teritoriālās sadarbības programmu labu pārvaldību.

Vēl pirmajā lasījumā skatīs grozījumus Zvejniecības likumā, kas paredz noteikt, ka makšķerēšanas un zvejas kontroli turpmāk veiks Valsts vides dienests, kā arī otrajā lasījumā paredzēts lemt par likuma grozījumiem Zemes pārvaldības likumā un likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

Ar izmaiņām Zemes pārvaldības likumā iecerēts noteikt, ka ministrijām būs jāvienojas ar pašvaldībām par zemes rezerves fondā ieskaitīto zemesgabalu piekritību valstij, savukārt grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" paredz likumā iekļaut aizliegumu ievest Latvijā un no valsts izvest nelikumīgi iegūtus mākslas un antikvāros priekšmetus, kā arī tos nelikumīgi glabāt un tirgot.

Kā ziņots, atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim.

Likumprojekta mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju - Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940.gada 16.jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī.

Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit.