Jauno valdību gatavas veidot apvienība Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī pēdējā brīdī pieaicinātā nacionālā apvienība Visu Latvijai-TB/LNNK. Portfeļu sadalījums šādas koalīcijas gadījumā būtu – seši ministru krēsli zemniekiem, seši posteņi Vienotībai un viens ministra portfelis tēvzemiešiem. Lai gan konkrēti vārdi vēl nav zināmi, amatu dalīšana jau ir sākusies.
Kā vakar pēc sarunām ar visiem topošās koalīcijas partneriem apliecināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, beidzot ir panākta konceptuāla vienošanās, ka valdībā piedalīsies arī tēvzemieši, kuri piekrituši nosacījumam neturpināt virzīt jautājumu par repatriāciju un latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu mazākumtautību skolās.
Nacionālās apvienības sastāvā ietilpstošā partija Visu Latvijai (VL) joprojām nav gatava pilnībā atkāpties no radikāliem viedokļiem. To apliecināja arī asā polemika par piedalīšanos 16. marta leģionāru atceres pasākumos, kas vakar bija vērojama pēc tēvzemiešu un Vienotības sarunām.
16. marta norises parasti rada plašu starptautisku rezonansi, tāpēc V. Dombrovskis vakar uzsvēra, ka valsti pārstāvošiem un valdības partijās esošiem politiķiem nebūtu jāpiedalās atceres pasākumos, kas notiek, piemēram, pie Brīvības pieminekļa. Arī nacionālām idejām simpatizējošais Vienotības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis apliecināja, ka "latviešu karavīru piemiņa ir jāgodina, taču jautājums – kurā vietā un kādā formā", ar to dodot mājienu, ka tas būtu jādara lokālā, mazāku uzmanību piesaistošā vietā, piemēram, Lestenē.
Tikmēr VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks sarunā ar medijiem uzturēja kategorisku toni, uzsverot, ka "saskaņā ar Satversmi neviens cilvēks Latvijā nevar otram cilvēkam aizliegt brīvi pārvietoties vai paust savu viedokli".
I. Parādnieks apliecināja, ka Vienotība un VL-TB/LNNK ir panākuši vienošanos par to, ka, būdama oficiālās varas pārstāve, šī apvienība nenāks klajā ar radikālām iecerēm, ja vien to neatbalstīs visas valdībā esošās partijas. Taču tajā pašā laikā politiķis piebilda, ka "cenzūra Latvijā ir aizliegta", tāpēc vislatvijieši patur tiesības individuāli paust jebkādu viedokli.
VL-TB/LNNK grib divus portfeļus
Šobrīd Vienotība ir gatava deleģēt VL-TB/LNNK vienu ministra posteni. Visticamāk, tas būs tieslietu ministra krēsls, kurā V. Dombrovskis vēlas redzēt cilvēku ar pieredzi valdības darbā. Kā reālākie pretendenti tiek minēti kādreizējie tieslietu ministri Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) vai Dzintars Rasnačs (TB/LNNK). Tikmēr VL-TB/LNNK grib pārraudzīt arī izglītības jomu, un tās vadīšanai jau esot atrasts kāds profesionālis, kura vārds pagaidām netiek publiski atklāts. V. Dombrovskis gan neslēpa, ka izglītības resora nonākšana tēvzemiešu rokās ir maz ticama, jo nepārprotamu interesi par šo ministriju izrāda pati Vienotība.
Likvidēs RAPLM
Šķiet, visvieglāk sarunas šobrīd norit ar ZZS, ar kuriem jau panākta vienošanās par sešu ministriju pārraudzīšanu. Ir definēts, ka zemkopības ministriju turpinās vadīt Jānis Dūklavs (ZZS), savukārt Raimonds Vējonis (ZZS) vadīs jaunveidoto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas tiks izveidota, Vides ministriju apvienojot ar pašreizējo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM). RAPLM reorganizācija varētu notikt tuvāko triju mēnešu laikā.
ZZS turpinās pārraudzīt arī Labklājības ministriju, taču, iespējams, ne vairs līdzšinējā ministra Ulda Auguļa (ZZS) vadībā. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis solīja, ka neatkarīgi no personālijām labklājības jomā tiks turēts vēlētājiem dotais solījums nesamazināt pensijas. Pārējos trīs ZZS vēlamos portfeļus savienība pagaidām neatklāj.
Turpinās sarunas
Nebūt ne vienkārši portfeļu dalīšana norit arī pašas Vienotības iekšienē. Apvienību veidojošajam Jaunajam laikam (JL), Sabiedrībai citai politikai (SCP) un Pilsoniskajai savienībai (PS) katram ir savas vēlmes attiecībā uz amatiem. Tiek lēsts, ka lielas ambīcijas ir Ģ. V. Kristovskim, kuram vienlīdz tīkams šķietot gan ekonomikas, gan aizsardzības, gan ārlietu resors, uz pēdējo no kuriem varētu pretendēt arī SCP pārstāvis Artis Pabriks. Ģ. V. Kristovskis neslēpj, ka, pēc viņa domām, Vienotības starpā ministru portfeļi būtu jādala proporcionāli iegūtajām vietām 10. Saeimā. Tas nozīmētu, ka tieši PS pienāktos lielākais ministriju skaits.
Vienotība ir skaidri iezīmējusi, ka vēlas uzņemties atbildību par finanšu, ārlietu, iekšlietu, izglītības, kultūras un aizsardzības resoriem. Tāpat Vienotība pretendēšot vai nu uz ekonomikas, vai satiksmes ministriju, abas no kurām tiek uzskatītas par stratēģiskām pozīcijām. Tikmēr par sarežģīto veselības nozari, kas tiek definēta kā "problēmministrija", partijas pagaidām nav izrādījušas lielu interesi.
Lai gan politiķi uzsver, ka par amatiem Saeimā sarunas vēl nav sāktas, neoficiāli zināms, ka līdzšinējam parlamenta priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) tomēr nākšoties pamest šo prestižo amatu, jo turpmāk to ieņems Solvita Āboltiņa (JL).
Jau pirmdien partijas precizēšot viedokļus par konkrētām personālijām ministriju un Saeimas vadībā, savukārt otrdien Valsts prezidents Valdis Zatlers tiksies ar V. Dombrovski, lai pārrunātu koalīcijas izveides gaitu. Ja prezidents izlems atbalstīt V. Dombrovska iecerēto valdību, tā varētu tikt apstiprināta Saeimā jau 3. novembrī.