Saeimas ārkārtas vēlēšanas patur padomā

Pašreizējais koalīcijas veidošanas process novedis pie situācijas, kad vēl pirms 10. Saeimas darba uzsākšanas tiek piesaukta iespēja atlaist parlamentu un sarīkot ārkārtas vēlēšanas.

Taisnības labad jāteic, ka pašlaik nekas tāds nav iespējams, ja vien Valsts prezidents to nepieprasīs. Valdis Zatlers izskanējušos izteikumus uzskata par politisko retoriku un nekomentē.

Politiķu handikaps – vismaz gads

Ar Saeimas ārkārtas vēlēšanu bubuli jau paguvis pabiedēt politikā ilgus gadus pavadījušais Gundars Bērziņš, valsts kontroliere Inguna Sudraba un arī politisko partiju apvienības Saskaņas centrs (SC) 9. Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš intervijā laikrakstam Telegraf pieļāvis šādu iespēju, jo otra lielākā frakcija Saeimā – SC – koalīcijā nav iesaistīta. Ja tauta izrādīšot iniciatīvu, tad SC palīdzēšot noorganizēt parlamenta atlaišanas procedūru. Tomēr to būs iespējams uzsākt ne ātrāk kā pēc gada. Satversmes grozījumi paredz, ka vēlētājiem ir tiesības atlaist Saeimu, taču vienlaikus arī nosaka, ka grozījumi stāsies spēkā līdz ar 10. Saeimas pirmo sēdi. Turklāt tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, tātad līdz nākamā gada novembrim. Šādi nosacījumi izvirzīti tālab, lai parlamenta atlaišanas procedūru neizmantotu vēlēšanu rezultātu pārskatīšanai, skaidro tiesību zinātņu doktors un Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis Mārtiņš Mits.

J. Urbanovičs atbild: "Kāda starpība, ka pēc gada. Viss iet uz to." Viņš uzskata, ka Vienotības piedāvātā vēlēšanu retorika par "savējiem" un "svešajiem" ir pieklusinājusi diskusiju par patiesi aktuāliem jautājumiem, kas jārisina valstī. J. Urbanovičs arī uzskata, ka tauta pati prasīs ārkārtas vēlēšanas.

Vai tauta prasīs?

Politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds politiķa sacīto vērtē drīzāk kā stingrās stājas demonstrāciju (arī savu vēlētāju priekšā), "jo no SC puses ir zināms aizvainojums un, manuprāt, pamatots". Viņš analizē, ka SC aizvainojumu radījusi Vienotības sarunu vešanas forma, nevis diskusijas par SC politiskās programmas saturu, kas nevienam nav bijis noslēpums pirms vēlēšanām. Toties J. Urbanovičs prognozē, ka visvairāk neapmierināti būs tieši Vienotības vēlētāji, kas vilsies valdības vadītājā Valdī Dombrovskī (JL).

J. Rozenvalds saka: "Neapmierinātība būs, bet kādās formās – nezinu. Viss atkarīgs no tā, kā izskatīsies mūsu maciņi tuvāko divu trīs mēnešu laikā." Viņš lēš, ka vilšanās sabiedrībā būs diezgan liela, jo atkal un atkal būs jāsamazina budžeta deficīts. Nenoliedzami, cilvēkus satrauc, uz kā rēķina tas notiks. Te nu V. Dombrovskim būs jāuzkāpj uz tā paša grābekļa, uz kura viņa vadītā valdība jau uzkāpa, vārdos solot saudzēt nepavisam ne bagātāko sabiedrības daļu, bet darbos – apcērpot viņu ienākumus.

Tomēr vēlēšanu rezultāti liecina, ka tauta devusi mandātu turpināt līdzšinējo politiku, jautājums tikai – cik saprātīgi nākamā valdība to spēs darīt. "Dombrovskim būs jāgriežas pie kreditoriem ar lūgumu pēc saprātīga kompromisa," paredz politologs.

Skeptiski par uzticības krīzi

M. Mits ir skeptisks par sabiedrības iespējām panākt Saeimas atlaišanu. To ierosināt ir tiesības vienai desmitajai daļai vēlētāju (no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita). Tas nozīmē, ka vispirms vajadzēs savākt apmēram 150 000 parakstu. Balsojumam referendumā noteikts ļoti augsts kvorums, ko varētu būt neiespējami sasniegt, – vismaz divas trešdaļas no vēlētāju skaita, kas būtu vairāk nekā 622 000 cilvēku. Priekšlaicīgas parlamenta vēlēšanas ir viens no veidiem, kā atrisināt parlamentāras un valsts krīzes. "Pašreizējā situācijā jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai tauta ierosinātu Saeimas atlaišanu. Ir jābūt ļoti dziļai uzticības krīzei, lai savāktu šīs divas trešdaļas," saka M. Mits. Arī J. Rozenvalds nav pārliecināts, ka opozīcijas partijai izdosies mobilizēt tik lielu iedzīvotāju skaitu.

Svarīgākais