Dienu pēc tam, kad partijas Jaunlatvija biedri ar nospiedošu balsu vairākumu bija nobalsojuši pret pievienošanos politiskajai apvienībai Par labu Latviju!, Ulmanis, Šķēle, Šlesers un Co atrada jaunus sadarbības partnerus – Pensionāru federācijas personā.
Sadarbības memoranda starp dižķibeles visvairāk skartajiem un tiem, kuri viņiem šādu "saldu dzīvi" ir nodrošinājuši, parakstīšana vakar noritēja ar lielu troksni, medijiem klātesot, – vienlaikus ar apvienības biroja atklāšanu galvaspilsētas centrā.
Budžeta sāpīgākā daļa
Par labu Latviju! valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis mirkli pirms svinīgā pasākuma Neatkarīgajai norādīja, ka ar Pensionāru federāciju nolemts sadarboties, jo "tā šobrīd ir budžeta sāpīgākā daļa – jauni cilvēki daudz ko var paši risināt, bet pensiju cilvēki ir tie, kuriem palīdzība no valsts ir vajadzīga visspēcīgākā. Tāpēc attiecībā uz pensionāriem mums būs budžetā stingras nostādnes."
Memorandā politiķi sola nepieļaut pensiju samazināšanu, to aplikšanu ar papildu nodokļu slogu, kā arī to pensiju, kas ir mazākas par minimālo algu, aplikšanu ar jebkādiem nodokļiem. Tāpat pensionāriem tiek solīts palielināt sociālā budžeta ieņēmumus, visa veida izmaksas, kas nav tieši saistītas ar sociālā nodokļa iemaksām, pārcelt uz pamatbudžetu, kā arī iespēju mantot pensiju 2. līmenī uzkrātos līdzekļus personas tuviniekiem – laulātajam vai bērniem.
Faktu, ka vienas no Par labu Latviju ietilpstošajām partijām – Tautas partijas – premjeru Andra Šķēles un Aigara Kalvīša vadīto valdību laikā tika likts pamats Latvijas pensionāru izputināšanai, G. Ulmanis neuzskata par būtisku. "Šķēles laikā un arī pirms Šķēles ir izdarītas daudzas labas lietas, un tās varbūt tika izdarītas lielā emocionālā uzplūdā un ne pārāk pārdomājot un pamatojot, un pēc tam bija pašiem jāņem atpakaļ to, ko paši ir iedevuši," oranžos aizstāvēja eksprezidents.
Pagaidām vienīgie
Savukārt Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze Neatkarīgajai ar nožēlas pieskaņu balsī atzina, ka Par labu Latviju! ir vienīgie, kas tuvojošos Saeimas vēlēšanu kontekstā viņiem piedāvājuši sadarbību. "Mēs gan vēl ļoti ceram uz sadarbību ar ZZS, jo tieši viņi tagad ir atbildīgie par sociālo jomu, taču pagaidām neesam to sagaidījuši," sacīja A. Verze, uzsverot, ka, neņemot vērā iepriekšējos pāridarījumus no oranžo puses, viņa raugās tikai nākotnē. "Ja viņi kaut ko nepildīs no šajā dokumentā rakstītā, mēs prasīsim atbildību," piebilda A. Verze.
Jaunlatvija solījumus nepilda
G. Ulmanis Neatkarīgajai pauda izbrīnu par Jaunlatvijas rīcību. "Katra biedrība vai partija rīkojas tā, kā tās biedri kopumā uzskata, un pret šo lēmumu nevar iebilst. Izbrīnu rada šī nenopietnība – faktiski tas ir arī signāls visai Latvijas sabiedrībai, ka politika tomēr ir nopietna nodarbe, un, kamēr gāja gatavošanās process, tikmēr viņi bija par – pat sadarbības memorandu parakstīja, uzrunas teica, bet, tikko jāpieņem lēmums un jāsāk nopietni darboties, kaut vai jāupurē brīvais laiks – kā mēs to darām, lai strādātu valsts interesēs –, viņi pieņem šādu lēmumu. Tas nozīmē, ka šī organizācija ir nepietiekami nobriedusi un nepietiekami nopietna, un lai viņiem Dievs stāv klāt viņu tālākajā dzīvē un darbībā."
G. Ulmanis strikti iebilda pret Jaunlatvijas bezierunu uzņemšanu Par labu Latviju!, gadījumā, ja atkārtotā sapulcē šī sīkpartija tomēr nolems pievienoties apvienībai. "Tas tad noteikti būs jāskata valdē. Šis bija tāds brīdinājums, ka šiem cilvēkiem ir grūti uzticēties, jo galamērķis jau ir darbs Saeimā. Un mēs redzam, kādas staigāšanas, šūpošanās un svārstības tur notiek, tāpēc cilvēkiem, kuri nopietni grib strādāt parlamentā, nav liegts diskutēt, taču viņi nedrīkst šaubīties par pamatvērtībām," sacīja politiķis.
Jāatgādina, ka Jaunlatvija bija viena no partijām, kuras pārstāvji pavasarī piedalījās Par labu Latviju! dibināšanas kongresā, solot dalību apvienībā. Taču ceturtdien partijas biedru sapulce, tikai trijiem biedriem balsojot par, noraidīja iespējamo pievienošanos apvienībai Par labu Latviju!