Juristi neizpratnē par histēriju ap Maizīti
Ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša nepārvēlēšanu saistītā histērija vērsta uz bīstamas plaisas veidošanu starp likumdevēju un tiesu varu un uz parlamenta institūcijas prestiža graušanu, tā sorosiešu, Valsts prezidenta un eksprezidentu aktivitātes vērtē Neatkarīgās aptaujātie juristi.
Runājot par sorosiešu radīto histēriju, juristi atgādināja, ka Latvija joprojām ir parlamentāra republika un tās likumos noteikts, ka ģenerālprokurora kandidātu nosauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet to apstiprina Saeima slēgtā balsojumā.
Cenšas radīt plaisu
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne profesore Kristīne Strada-Rozenberga uzskata, ka atsevišķu politiķu un sabiedrisko organizāciju reakcija uz J. Maizīša neievēlēšanu ir pārspīlēta. Pēc viņas domām, ja I. Bičkovičs pakļausies spiedienam un lems J. Maizīti virzīt atkārtoti, tad situācija tikai pasliktināsies. "Man nekas nav iebilstams pret Maizīša kandidatūru, taču izpalika viņa darbības izvērtējums. Termiņa beigas amatā vienmēr ir atskaites punkts. Viņam netika dota iespēja pastāstīt par labajiem paveiktajiem darbiem. Zuda arī iespēja izvērtēt savas darbības negatīvos aspektus, kādi vienmēr ir visās iestādēs. Tiek uzspiests viedoklis, ka Maizītis ir vienīgais labais kandidāts. Tādējādi tiek nogrieztas iespējas izvērtēt, vai ir arī citi kandidāti. Mēs nevaram izdiskutēt, kāpēc Maizītis ir labākais kandidāts. Kā viņa veiksmes tiek pasniegtas tikai pāris tiesā nonākušās krimināllietas. Interesanti būtu arī uzzināt, kā tālāk viņa vadībā attīstīsies prokuratūras darbs, kā izpaudīsies ģenerālprokurora iniciatīvas, piemēram, par dažu jomu dekriminalizāciju vai dažu noziegumu amnestiju."
Vaicāta par Valsts prezidenta Valda Zatlera nievājošajiem izteikumiem par Saeimas deputātu tiesisko apziņu, K. Strada-Rozenberga teica: "Prezidentam būtu jāpārdomā savi izteikumi. Saeima ir izteikusi savu viedokli par amata kandidātu. Protams, būtu labāk, ja deputāti nebūtu solījuši atbalstu, bet atklāti acīs pateikuši, kas viņiem Maizītī nepatīk."
Vaicāta, kā viņa rīkotos I. Bičkoviča vietā, profesore sacīja: "Visticamāk, es virzītu citu kandidatūru, taču noteikti vēlreiz tiktos ar Maizīša kungu un detalizēti viņu iztaujātu arī par ne tik veiksmīgiem prokuratūras darbības virzieniem. Rūpīgi raudzītos arī uz citām kandidatūrām, arī tās iztaujātu, tad salīdzinātu, kura no kandidatūrām ir tā labākā." Viņa uzsvēra, ka šajos apstākļos ar kandidāta nosaukšanu I. Bičkovičam jābūt īpaši uzmanīgam, jo atkārtots pret balsojums tiesu varu noskaņotu pret likumdevēju varu.
Diskreditē parlamentu
Latvijas Universitātes lektors, bijušais Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Linards Muciņš atgādināja, ka Saeima ir augstākā tautas ievēlētā institūcija valstī. Līdz ar to nav pamata apšaubīt arī Saeimas lēmumu leģitimitāti. "Vai tad Maizītis ir pirmais ģenerālprokurora kandidāts, kurš nav Saeimā apstiprināts? Pirms desmit gadiem šajā amatā izbalsoja Ilgaru Zigfrīdu Šepteri. Toreiz neviens nekādu traci necēla. Tagad izrādās – Maizīša neievēlēšana ir slikta. Tas nozīmē, ka tas viss ir atsevišķu sabiedrības grupu interešu jautājums. Ja ģenerālprokurora vēlēšanas nebūtu aizklātas, tad tādai ievēlēšanai nebūtu leģitīma pamata. To nez kādēļ visi aizmirst."
Vaicāts, kam, viņaprāt, tik ļoti vajadzīga J. Maizīša ievēlēšana, L. Muciņš teica: "Notiekošie procesi saistāmi ar priekšvēlēšanu tēmu. Vērojama nepārtraukta tendence mazināt parlamenta lomu, lai pēc tam uz balta zirga parādītos tautas vēlēts prezidents, ko ļoti vēlas mūsu austrumu kaimiņi. Šādam prezidentam pēc tam var piebīdīt dažādus krievu spiegus un attiecīgi ar šo prezidentu manipulēt. Tā notika Lietuvā un citās bijušajās PSRS republikās. Ja kāds prezidents nepatīk, to nogāž un ievēl citu. Ar parlamentu nav tik vienkārši."
Nav balta lapa
L. Muciņš aicināja arī izvērtēt J. Maizīša līdzšinējo darbību, cita starpā, viņa attieksmi pret Saeimas deputātiem: "Viņš ir iejaucies Saeimas suverenitātē. Savā laikā viņš sāka pārbaudīt līgumus, ko deputāti bija slēguši par dzīvokļu īri. Tas bija absolūts Saeimas konstitucionālās neatkarības principa pārkāpums. Viņš arī vērsās pret Saeimā vairākkārt ievēlēto deputātu Jāni Ādamsonu. Turpretim – kāpēc ģenerālprokurors klusēja, kad valdība un Saeima lēma samazināt pensijas? Kādēļ ģenerālprokurors nevērsās tiesā? Kādēļ pensionāriem bija jāalgo advokāts un pašiem jācīnās, lai atrastu labākos juridiskos argumentus? Kurš valstī atbild par smago slepkavību izmeklēšanu? Ģenerālprokurors. Tiesneša Laukrozes slepkavības izmeklēšanā joprojām nav rezultātu. Nav rezultātu – tas nozīmē ģenerālprokuroram jāatkāpjas. Nevar Ģenerālprokuratūrā veidot izmeklēšanas nodaļu, kur prokurori kā ķēdes suņi tiek sūtīti politiskajās lietās. Tā par ģenerālprokuroru varētu veselu lapu pierakstīt.