Valsts pārvaldes reforma: Strādājošo skaits samazinātos par 7000

Valsts pārvaldes reforma nozīmē atsevišķu iestāžu slēgšanu un atsevišķu iestāžu stiprināšanu, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā ieteikts samazināt valsts pārvaldē strādājoši skaitu par 7-10% un celt algu griestus līdz 80% no privātajā sektorā maksātā algu apjoma.

Kopumā valsts pārvaldē strādājošo skaits samazinātos par 7000, tiesa, liela daļa ir brīvās vakances, kuras Valsts kanceleja iesaka iesaldēt vai likvidēt. Savukārt reformas rezultātā augsta līmeņa darbinieku atalgojums sasniegtu 5000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Taču Krieviņš uzsvēra, ka atalgojuma griesti attieksies uz visiem algu līmeņiem valsts pārvaldē.

Tajā pašā laikā Krieviņš aicina mazāk runāt par skaitļiem, bet vairāk par valsts pārvaldes efektivitāti. "Valsts pārvaldē saskaramies ar to, ka daudzas lietas ir virzītas uz procesiem, tomēr vajadzētu fokusēties uz funkcijām, liekot iestādēm pārdomāt, ko tās dara un vai to nepieciešams darīt," sacīja Valsts kancelejas vadītājs.

Pēc Krieviņa domām, par darbinieku skaita samazināšanu un atsevišķu iestāžu darbības izvērtējumu jādomā ministru valsts sekretāriem, kuri redz sava resora kopainu. "Pēc šāda izvērtējumā tad arī varēs redzēt, kuras iestādes nav vajadzīgas un kuras iestādes ir jāstiprina," teica Valsts kancelejas vadītājs un piebilda, ka arī Valsts kanceleja sekos šim ieteikumam un samazinās darbinieku skaitu pat 7-10%.

Krieviņš sacīja, ka lēmums par valsts pārvaldes reformām būs grūts un tā pieņemšanai būs nepieciešama politiskā izšķiršanās.

Kā ziņots, Valsts kanceleja iesaka valsts pārvaldes reformas rezultātā likvidēt lielāko daļu vakanto vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu tuvāko triju gadu laikā, kā arī samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par 7-10%.

Tāpat reformu plāns paredz noteikt mērķi katrā iestādē ik gadu panākt ietaupījumu vismaz 2% apmērā no iestādes uzturēšanas izdevumiem. Plānots, ka puse ietaupījuma tiktu atstāta iestādes rīcībā, bet otra puse novirzīta valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai un attīstībai.

Valsts pārvaldes reformas plāns paredz iekšējo auditu stiprināšanu, pārejot uz efektivitātes auditiem, tostarp fokusējoties uz priekšlikumiem administratīvo procedūru vienkāršošanai un atskaišu samazināšanai.

Plāns paredz pārskatīt līdzšinējo atlīdzības politiku valsts pārvaldē, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot algu griestus valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātā algu apjoma, kā arī tiktu pārskatītas prēmijas un piemaksas. Būtībā Valsts kanceleja piedāvā jaunu atlīdzības regulējumu.

Valsts kanceleja rosina pārskatīt mazo un ļoti mazo iestāžu funkcijas, fokusējoties uz atbalsta funkciju centralizāciju. Plānots arī celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību.

Valsts pārvaldes reformas plāns paredz visiem iestāžu vadītājiem definēt vienotus snieguma rādītājus, kas tiks regulāri mērīti un publicēti. Paredzēts arī īstenot izmēģinājuma projektus divām valdības prioritātēm, ieviešot projektu komandas pieeju, tādējādi stiprinot horizontālo sadarbību un fokusējoties uz rezultātu sasniegšanu, nevis procesu.

Valsts kanceleja arī iesaka izveidot valsts stratēģiskās komunikācijas sistēmu un īstenot integrētas komunikācijas kampaņas par valdības prioritātēm, skaidrojot sabiedrībai valdības pieņemtos lēmumus.

Paredzams, ka šā gada martā valsts pārvaldes reformu plāns tiks apstiprināts valdībā.