Atšķirības černobiliešu sociālajā aizsardzībā neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa (ST) pieņēmusi spriedumu lietā par Par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma pārejas noteikumu atbilstību Satversmei. Tie nebūs spēkā no šāgada jūlija.

Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums ir stājies spēkā 2000. gada 1. janvārī, un tas noteic sociālās garantijas Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, viņu apgādībā esošajām personām un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām.

Savukārt apstrīdētā norma noteic, ka invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas minētajām personām piešķirtas līdz likuma spēkā stāšanās dienas, pārrēķinātas netiek, izņemot gadījumu, kad personai mainās darbspēju zaudējuma pakāpe vai invaliditātes smaguma pakāpe.

Pieteikuma iesniedzēji – divdesmit 9. Saeimas deputāti – norādīja, ka apstrīdētā norma rada situāciju, ka daļai personu kaitējuma atlīdzība tiek aprēķināta, vadoties vienīgi no 1999. gada vidējās bruto darba samaksas, kamēr pārējiem atlīdzība tiek pārrēķināta, vadoties no attiecīgā gada rādītājiem.

ST atzina, ka apstrīdētā norma sākotnēji aizsargāja to personu tiesisko paļāvību, kurām invaliditātes pensija piešķirta pirms likuma spēkā stāšanās, jo, piemērojot likumā noteikto aprēķina sistēmu, pensijas būtu bijis jāsamazina. Taču šobrīd ir radusies situācija, ka tām personām, kurām pensija tiek pārrēķināta saistībā ar invaliditātes smaguma vai darbspēju zuduma izmaiņām, aprēķinā tiek ņemta vērā mēneša vidējā bruto darba samaksa pārrēķināšanas brīdī. Ņemot vērā, ka kopš likuma spēkā stāšanās brīža vidējā darba samaksa ir ievērojami mainījusies, pensijas apmērs ir manāmi atšķirīgs un faktiski personas pensijas apmērs ir atkarīgs nevis no veselības stāvokļa, bet no brīža, kad pensija ir piešķirta vai pēdējo reizi pārrēķināta.

ST secināja, ka apstrīdētā norma sākotnēji sasniedza tās leģitīmo mērķi: aizsargāt to personu tiesiskās intereses, kurām invaliditātes pensija piešķirta līdz likuma spēkā stāšanās brīdim, un nepieļaut piešķirto pensiju samazināšanos. Taču šobrīd norma vairs nav piemērota mērķa sasniegšanai un neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam. Tiesa noteica, ka apstrīdētā norma ir spēkā neesoša no 2010. gada 1. jūlija.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais