Prezidenta ievēlēšanas process izgaismo koalīcijas partneru cīņu par ietekmi valdībā

Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas procesu un prezidenta ievēlēšanu politiķi arvien vairāk saista arī ar partiju cīņu par ietekmi valdībā.

Neoficiālajās sarunās politiķi atzīst, ka šī ir "plašāka spēle", proti, tajā iesaistīts krietni lielāks jautājumu loks, nevis tikai cīņa par sava kandidāta ievēlēšanu augstajā amatā. Savukārt valdošās koalīcijas politiķu nespēja vienoties par vienu kandidātu rada neskaidrību par ietekmi valdībā nākotnē. Jau iepriekš valdības partneri neoficiāli pieļāva, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vairāk par sava kandidāta ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā vēlētos iegūt noteicošo lomu valdībā jeb Ministru prezidenta amatu.

Pēdējās dienās arī vērojama attiecību saasināšanās starp valdības parteriem, ko, iespējams, ietekmēja arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) vēlme izvirzīt savu kandidātu prezidenta amatam, jo tas būtiski mainīja ZZS izvirzītā un "Vienotības" atbalstītā kandidāta aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) izredzes tikt ievēlētam Valsts prezidenta amatā. Koalīcijas partneri iepriekš pauda vēlmi vienoties par vienu kandidātu, taču tas nav izdevies, un ZZS atbalstīs Vējoni, VL-TB/LNNK - tiesību ekspertu Egilu Levitu, savukārt "Vienotības" deputāti varēs izvēlēties, par kuru no šiem kandidātiem balsot.

Domstarpības koalīcijā raisījuši arī citi jautājumi, piemēram, priekšlikumi iecerei par akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholiskajiem dzērieniem un jaunu likumprojektu iesniegšana. "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA norādīja, ka VL-TB/LNNK pārstāvji vakar koalīcijas frakciju vadītāju sanāksmē solīja atsaukt likumprojektus par aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskajos pasākumos. Tas saistīts ar to, ka šis jautājums nebija pārrunāts ar koalīcijas partneriem. Taču, pretēji solītajam, likumprojekti netika atsaukti, akcentēja Āboltiņa. Saeima gan šodien nolēma minētos jautājumus neiekļaut sēdes darba kārtībā, un tie tiks izskatīti nākamnedēļ.

Tāpat VL-TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS) virza priekšlikumus par straujāku akcīzes palielinājumu alkoholiskajiem dzērieniem, kaut arī likumprojekts pašreizējā redakcijā ir saskaņots ar nozari. Šis jautājums raisīja domstarpības arī koalīcijas partneru sanāksmē, un turpmāk pie šīs ieceres varētu turpināt strādāt valdība.

Āboltiņa norāda, ka šajos gadījumos varētu būt saskatāmi koalīcijas līguma pārkāpumi. Savukārt VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš noraida pārmetumus un piebilst, ka "koalīcijas līgums nav dogma". Viņš arī uzsver, ka iniciatīvai par straujāku akcīzes palielinājumu atsevišķiem alkohola veidiem ir pozitīva fiskālā ietekme, tāpēc VL-TB/LNNK arī atbalsta šo priekšlikumu. Bērziņš arī norāda, ka partneru reakcija uz Levita izvirzīšanu nebija viennozīmīga un tā pat "nesaprotami sāpīgi" uztverta, kaut arī nacionālā apvienība nekad neslēpa savu nostāju šajā jautājumā.

Savukārt ZZS nacionālās apvienības rīcību, iesniedzot grozījumus par Georga lentīšu izmantošanas ierobežošanu, nevērtē saistībā ar koalīcijas līguma ievērošanu. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka aģentūrai LETA norādīja, ka vēršanās šajā jautājumā pret VL-TB/LNNK varētu tikt uztverta kā atbilde uz tās nostāju prezidenta vēlēšanu kontekstā, taču ZZS neesot nekādu "atriebības jūtu".

Taujāts par koalīcijas stabilitāti, Līdaka norādīja, ka pašreizējos apstākļos, kad jāstrādā pie "smaga" budžeta pieņemšanas, vissliktākais būtu domāt par valdības gāšanu un koalīcijas iziršanu. Viņš netic, ka kāds tajā būtu ieinteresēts, jo jebkurā gadījumā prognozējams, ka koalīcija tiktu veidota tā pati. Ja mainītu Ministru prezidentu vai ministrus, krietni ciestu darbs, skaidroja Līdaka. Viņš arī vērsa uzmanību, ka politiskā spēka ministri ir "topu augšgalos".

Runājot par prezidenta vēlēšanām, būtiskas būs arī parlamentā jaunievēlēto opozīcijas politisko spēku balsis. Tiek pieļauts, ka Latvijas Reģionu apvienības (LRA) virzītais kandidāts Mārtiņš Bondars, saņemot vienu no mazākajiem atbalstiem balsojumā, varētu samērā ātri izstāties no cīņas par prezidenta amatu, līdz ar to nākamajos balsojumos LRA varētu atbalstīt kādu citu kandidātu. Tāpat ir svarīgi, kuri no kandidātiem saņems "No sirds Latvijai" (NSL) deputātu balsis. Būtiski ir tas, kurš no koalīcijas kandidātiem turpinās sacensties pēdējos balsojumos - aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) vai tiesību eksperts Egils Levits. Pagaidām vēl neesot zaudēta cerība ievēlēt prezidenta amatā Vējoni. Iespējams, viņa kandidatūru kādā no balsojumiem varētu atbalstīt arī atsevišķi opozīcijas deputāti no LRA vai NSL.

Tomēr, pēc politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka viens no iespējamiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no līdz šim vēl publiski neminētiem kandidātiem.