Pagājušais mēnesis valstī vidēji bija aptuveni četrus grādus aukstāks par normu jeb ilggadējo vidējo rādītāju, liecina aģentūras BNS apkopotie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Februāris sākās ar ziemai neraksturīgi siltu laiku - mēneša pirmā nedēļa bija teju sešus grādus siltāka par normu. Atkusnis valdīja mēneša pirmās deviņas dienas, gaisa temperatūra vairākkārt sasniedza +4 grādus, arī nakts laikā temperatūra daudzviet nenoslīdēja zem nulles.
Mēneša sākumā bieži lija un strauji saruka sniega sega, jūras piekrastē tā gandrīz nokusa. Savukārt 11.februārī Latvijā spēcīgi sniga un puteņoja, sniega sega daudzviet valsts centrālajā un austrumu daļā pieauga par 15 un pat vairāk centimetriem, Alūksnē un Siguldā sniega segas biezums pārsniedza pusmetru.
Februāra otrajā nedēļā četrās dienās vējš piekrastē sasniedza vētras spēku, 8. un 9.februārī vētrains vējš plosījās arī no jūras attālākos novados.
Aukstums Latvijā atgriezās 10.februārī. Februāra trešā nedēļa jau bija 11 grādu aukstāka par normu, bet februāra pēdējās astoņas dienas - deviņus grādus aukstākas nekā ierasts.
No 13. līdz 26.februārim - 14 naktis pēc kārtas - gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja zemāk par -20 grādiem, vietumis pārsniedzot arī -30 grādu atzīmi. Daudzviet tika sasniegti jauni aukstuma rekordi.
Februāra pēdējās trīs dienās sals mazinājās un, spīdot saulei, temperatūra pēcpusdienās pietuvojās nulles atzīmei. Savukārt 1.martā gaisa temperatūra vietumis Latvijā, tostarp Rīgā, jau paaugstinājās virs +1 grāda.
Janvāris Latvijā bija divus grādus siltāks par normu, bet decembris - četrus grādus aukstāks par ilggadējo vidējo rādītāju. Tādējādi aizvadītā kalendārā ziema Latvijā kopumā bijusi vairāk nekā divus grādus aukstāka par normu.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs februāra sākumā prognozēja, ka noturīgs sals Latvijā nav gaidāms un ka ziemas pēdējais mēnesis būs divus vai trīs grādus siltāks par normu.