Administratīvā apgabaltiesa šodien noraidīja Jura Kurcalta prasību par morālā kaitējuma 500 latu apjomā atlīdzināšanu Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktiskās rīcības dēļ, nenodrošinot viņu ar pastaigu un atrašanos ārpus dzīvojamās kameras.
Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa, apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā.
Kā ziņots, pieteicējs savu prasību vērsis pret Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP). Sākotnēji Kurcalts ar sūdzībām vērsās IeVP. Tajās viņš norādīja, ka Daugavgrīvas cietuma administrācija viņam nenodrošina pastaigu atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajām tiesībām. Saistībā ar to viņš lūdza morālā kaitējuma atlīdzinājumu 500 latu apmērā.
IeVP atzina šīs sūdzības par nepamatotām.
Savā prasības pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai Rēzeknē prasītājs norādīja, ka cietuma attiecīgā korpusa kamerā ieslodzītie netika izlaisti no kameras pēcpusdienā, kad notiek pastaiga āra laukumā, kuras ilgums arī bija ierobežots - viena stunda.
Šis pārkāpums esot noticis regulāri. Kā minēts viņa pieteikumā, par pārkāpumu Kurcalts vairākkārt vērsās ar iesniegumu pie cietuma priekšnieka, taču "iesniegumus pārtvēra drošības daļas darbinieks un iznīcināja, lai nevēlama informācija nenonāktu līdz cietuma priekšniekam".
Tāpat pieteicējs paskaidrojis, ka turpmāk prettiesiskas darbības esot vērstas pret visu korpusu - netika atvērtas kameras durvis. Tāpat, pēc pieteikumā norādītā, cietuma priekšnieks esot apstiprinājis kārtību, kura ir pretrunā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksā paredzētajām tiesībām būt neieslēgtam kamerā no rīta celšanās līdz naktsmieram. Minētās tiesības tiek ierobežotas par 50%.
IeVP savos paskaidrojumos tiesai norādīja, ka lielāka ticība ir piešķirama Daugavgrīvas cietuma sniegtajai informācijai, turklāt prasītāja pieteikumā norādītajos datumos netika veikti papildu ierobežojumi notiesātajiem.
Rēzeknes tiesu nams pirmajā instancē atzina, ka pieteikums ir noraidāms un nepamatots. Tiesa pārliecinājās, ka abas puses sniedza diametrāli pretēju informāciju par ieslodzīto režīma ierobežojumiem, tomēr, izvērtējot paskaidrojumus, tā deva priekšrocību cietuma norādītajām ziņām.
Tiesa piekrita IeVP pārstāves norādītajam argumentam, ka pieteicēja aprakstītais pārkāpums, kas, pēc pieteicēja apgalvojumiem, ir skāris visus konkrētā korpusā ieslodzītos, ja tas patiešām būtu noticis, izraisītu vairāku ieslodzīto sūdzības.
Pieteicējs tiesai iesniegtajā pieteikuma papildinājumā bija norādījis, ka pārkāpumi notikuši ne tikai konkrētajos datumos - 2010.gada 13.-15.aprīlī -, bet gan regulāri, proti, nedēļā trīs dienas kameras kādu iemeslu dēļ netika atslēgtas.
Tiesas ieskatā, nebija izskaidrojams, kāpēc pieteicējs tik būtisku apstākli iepriekš sūdzībās IeVP bija noklusējis, kā arī esot maz ticams, ka citi ieslodzītie nereaģēja uz šādu regulāru tiesību ierobežošanu.