Krāpniekiem par krāpšanas mēģinājumu tiesa piespriež sabiedrisko darbu

Diviem apsūdzētajiem par krāpšanas mēģinājumu saistībā ar maksātnespējas procesiem Rīgas apgabaltiesa piespriedusi sabiedrisko darbu uz 60 un 100 stundām, skaidro tiesa.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka lietā apsūdzēti Oto Bezbailis un Simona Briede.

Apgabaltiesa Bezbaili atzina par vainīgu pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas,15.panta ceturtās daļas un 177.panta pirmās daļas un kā sodu piesprieda sabiedrisko darbu uz 60 stundām, jo prokurors grozīja apsūdzības kvalifikāciju pēc Krimināllikuma pēc 177.panta pirmās daļas attiecībā uz krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu par vienu noziedzīgo nodarījumu kopā ar Briedi, nevis par "personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās izdarītu svešas mantas iegūšanas ar viltu mēģinājumu," kā tas bija kvalificēts iepriekš.

Briede ir atzīta par vainīgu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta pirmās daļas - apsūdzībā par krāpšanas mēģinājumu pēc vieglākas noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas un sodīja ar sabiedrisko darbu uz 70 stundām. Tādēļ par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajai piespriests sabiedriskais darbs mazākā apmērā nekā 2020.gada 28.augustā tika nospriests ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu. Tā kā jau iepriekš tika atstāts negrozīts pirmās instances tiesas nospriestais Briedei apsūdzībā par dokumentu viltošanu maksātnespējas procesā, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības Briedei kā sods noteikts sabiedriskais darbs uz 100 stundām.

Noziedzīga nodarījuma sastāva dēļ Bezbaili atzina par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta pirmās daļas un attaisnoja.

Kriminālprocess daļā Bezbaiļa apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas - noziedzīgais nodarījums, kas izdarīts līdz 2016.gada 29.jūnijam un noziedzīgais nodarījums, kas izdarīts līdz 2016.gada 21.aprīlim par dokumenta, kas piešķir tiesības viltošanu izbeigts. Izbeigts arī kriminālprocess daļā Briedes apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas.

Šajās apsūdzības daļās prokurors atteicās no apsūdzības.

Par pilna sprieduma pieejamības diena pašlaik ir noteikts 6.jūnijs. Spriedumu desmit dienu laikā būs iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Iepriekš lietu atkārtotais izskatīšanai nodeva Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments.

AT lēmumā norāda uz pārkāpumiem, kurus pieļāvusi apelācijas instances tiesa, proti, tiesa kļūdaini kvalificējusi noziedzīgos nodarījumus pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta pirmās un otrās daļas un 275.panta. Minētos pārkāpumus AT atzinusi par pamatu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanai šajā daļā.

Tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, nav pārliecinājusies, vai apsūdzētā apsūdzībā atspoguļotās noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes atbilst visām Krimināllikuma 177.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, un kļūdaini atzinusi, ka apsūdzētais izdarījis divus krāpšanas mēģinājumus dalībā un apsūdzētā izdarījusi krāpšanas mēģinājumu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

AT arī atzina, ka apelācijas instances tiesa kļūdaini interpretējusi dokumenta - fiziskas personas maksātnespējas procesa pieteikuma - atbilstību Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetam, jo atbildība par darbībām ar šādu noziedzīgā nodarījuma priekšmetu ir paredzēta Krimināllikuma Sevišķās daļas speciālajā tiesību normā - 214.panta otrajā daļā. Tādējādi apsūdzētajiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu aprakstos minētie maksātnespējas pieteikumi nav uzskatāmi par Krimināllikuma 275.pantā paredzēto priekšmetu - dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem.

Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš sagatavojis otrai lietā apsūdzētajai personai maksātnespējas procesa uzsākšanai nepieciešamos dokumentus, tajā skaitā viltotus aizdevuma līgumus, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumos ietvēris patiesībai neatbilstošas ziņas par sevi kā kreditoru, tādā veidā vēloties panākt apsūdzētās faktisko parādsaistību dzēšanu, un to, ka apsūdzētais pēc līdzapsūdzētās maksātnespējas procesa pasludināšanas un saistību dzēšanas plāna apstiprināšanas iegūtu tiesības kā lielākais kreditors saņemt kreditoriem pienākošos naudas daļu.