Pirmo reizi Saeimu vēlē arī ieslodzītie

Šodien notiekošajās Saeimas vēlēšanās pirmo reizi piedalās arī ieslodzītie, kuri izteikuši šādu vēlēšanos.

No aptuveni 7000 ieslodzīto vēlēšanās varētu piedalīties nepilni 4800, taču vēl nav zināms, vai šie cilvēki izmantos savas tiesības.

Lai sagatavotos vēlēšanām ieslodzījuma vietās, organizatorisko darbu veica katra cietuma administrācija. Balsošanai būs iekārtota atsevišķa telpa vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē varēs izdarīt savu izvēli.

Ieslodzījuma vietas administrācijai un darbiniekiem stingri aizliegts aģitēt par vai pret kādu 10.Saeimas deputāta kandidātu vai partiju. Kad balsošana beigsies, ieslodzījuma vietas administrācija nekavējoties nogādās vēlēšanu iecirknī balsotāju sarakstus, vēlēšanu kasti un pāri palikušās vēlēšanu aploksnes. Balsot varēs arī tie ieslodzītie, kuriem nav pases. To, vai ieslodzītais ir tiesīgs balsot, pārbaudīs cietuma administrācija.

Vēlēšanu norisi slēgta tipa ieslodzījuma vietās novēros tiesībsargs un 15 viņa biroja darbinieki.

Kā ziņots, Saeimas vēlēšanu likuma norma, kas noteica ierobežojumus vēlēt personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, ar 2003.gada 5.marta Satversmes tiesas spriedumu tika atzīta par neatbilstošu valsts pamatlikumam.

Līdz šim personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, jau piedalījušās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009.gadā. Tajās nobalsoja 2901 ieslodzītais.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais