Miljonāra Šabašova medību pilī sadeg cilvēks
Traģiski beidzies ugunsgrēks Bauskas rajona Iecavas novadā, kur liesmās izdzisusi kāda 57 gadus veca vīrieša dzīvība. Bojāgājušais jau daudzus gadus bija miljonāra Jura Šabašova «Briežu dārza «Kakti»» pārvaldnieks. Uguns dzīvojamo māju jeb mednieku pili iznīcinājusi.
Liesmas dzēsa desmit stundas
Izsaukumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 3. janvārī pulksten 20.39 – kāds no kaimiņiem pāri upei un pļavām pamanījis tālumā liesmu mēles un sapratis, ka nelaime piemeklējusi «Kaktu» dzīvojamo māju. Kad notikuma vietā ieradās glābēji, dega ēkas jumts. Jāpiebilst, ka zem viena jumta atrodas, izvietotas pakavveida formā, trīsstāvu dzīvojamā māja, pirts un zirgu stallis, kā arī garāža. Liesmas pilnībā nopostīja pirti un mājas trešo stāvu, kurā bija ierīkotas vairākas nelielas viesu istabas, otrajam stāvam palikušas vien ārsienas, bet pirmajā stāvā izdegušas visas telpas. Liesmas skārušas arī pavisam nelielu daļu staļļa, taču dzēsēji paspējuši izglābt visus septiņus zirgus, kā arī garāžā novietoto automašīnu «Toyota RAV4». Diemžēl 56 gadus veco īpašuma uzraugu Vladimiru neizdevās izglābt – viņš dūmos, visticamāk, nosmacis. Vīrieša līķi ugunsdzēsēji atrada vienā no istabām uz grīdas līdzās gultai.
Ugunsdzēsēji ar liesmām cīnījās vairāk nekā desmit stundas, jo degošā platība bija ļoti liela – aptuveni 500 kvadrātmetru. Taču, kā notikuma vietā novēroja »VZ« arī nākamās dienas pusdienlaikā krāsmatās vēl bija dzirdami sprakšķi, gaisā cēlās dūmu mutuļi un vietām bija manāmas gailošas ogles. Nelaimes vietā sastaptais Iecavas ugunsdzēsēju posteņa komandieris Ralfs Šastakovičs precīzu ugunsgrēka izcelšanās iemeslu vēl nevarēja nosaukt, vien norādīja, ka viens no pirmajiem sabrucis pirts skurstenis un ēkas daļa, kurā atradusies pirts. Iespējams, te arī sākusies degšana, taču precīzs ugunsnelaimes izcelšanās iemesls tiks noskaidrots ekspertīzē.
Uzraugs sūdzējies par aukstumu
Ikdienā briežu dārza teritorijā iekļūšana nav vienkārša, jo to apjož žogs, bet vārtus iespējams atvērt tikai automātiski. Taču pēc ugunsgrēka automātika nedarbojas un vārti atveras viegli. Lai nokļūtu līdz mājai, jāmēro vēl aptuveni pusotru kilometru tāls ceļš, kas ved cauri mežam un pāri laukam. Nelaimes vietā ieradušies policisti, kas veic vien sev zināmas darbības un sarunā ar »VZ« neielaižas.
No netālu dzīvojošās pensionāres Lukērijas »VZ« izdodas uzzināt, ka «Kaktos» uzraugs Vladimirs dzīvojis kopā ar sievu, bet abas meitas un mazbērni dzīvojot Rīgā. Šogad «Kaktos» jaunais gads sagaidīts pavisam klusi, neesot pat šauts salūts. «Volodja bija pie manis atnācis 1. janvārī novēlēt laimīgu jauno gadu. Prasīju, kāpēc viss bija tik klusi, viņš teica, ka bijis viens, jo sieva ar mazbērnu aizbraukusi uz Itāliju – pie māsas,» atceras Lukērija. «Viņš arī sūdzējās, ka mājā esot ļoti auksti, jo malkas maz un lielo māju nav iespējams piekurināt. Prasīju, kur viņš sildās. Volodja atbildēja, ka dzīvojot vienā virtuvē, tur esot silti, kurinot kamīnu.» Lukērija, kas agrāk strādājusi «Kaktos», atceras, ka mājas iekštelpas bijušas ļoti skaisti un dārgi iekārtotas – katrā istabā bijis televizors, bijušas greznas gultas, dīvāni, galdi un citas mēbeles.
Draugs raudājis visu nakti
Par Vladimira nāvi ļoti pārdzīvo vietējais iedzīvotājs Semjons, jo abi bijuši draugi. «Man kaimiņš piezvanīja un teica, ka «Kakti» deg! Viņš no savas mājas redz, bet man koki priekšā un, paskatījies pa logu, ieraudzīju tumšajās debesīs tikai sarkanu atblāzmu. Gribēju skriet turp, bet sieva man invalīde un neļāva iet, baidoties,» stāsta Semjons. Viņš centies sazvanīt Vladimiru, taču uz mobilā tālruņa zvanu neviens nav atbildējis. «Uzreiz sapratu, ka ar Volodjku kaut kas ir noticis… Visu nakti raudāju, centos zvanīt no rīta, bet tad viņa telefons jau bija izslēdzies,» teic Semjons.
Sirmgalvis atceras, ka abi vēl tikušies 2. janvārī, kad Vladimirs atbraucis ciemos. «Vladimirs bija piedzēries un viens no strādniekiem viņu atveda ar džipu – viņš dzēris pats nekad nesēdās pie stūres. Vladimirs prasīja iedzert, teicu, ka viņam pietiek, bet beigās viņš mani pierunāja, un es uzliku galdā šņabja pudeli. Viņš ielēja gramus divdesmit, pielika pie lūpām, mazliet izdzēra, un viss, negribot. Šo to vēl parunājām, Vladimirs teica, ka gribot pārbedīt māti – vest viņu no Iecavas kapiem uz Ukrainu pie tēva. Tad uzaicināju viņu atbraukt pie manis uz pareizticīgo Ziemassvētkiem, un tā viņš aizbrauca…» Vladimirs bijis labs cilvēks, tikai nu jau gadus desmit pārmēru dzēris. Taču viņš nav lietojis šņabi vai kādu citu stipru alkoholu, arī uz «točkām» nav gājis, bet veikalā pircis dažādus saldus kokteilīšus, kuri nebija stiprāki par 14 grādiem. «Nē, nu tā nodzēries, ka pa zemi vārtītos, viņš nebija, bet dzēra gan katru dienu,» galvu groza Semjons.
Labā dzīve «Kaktos» beigusies
Semjons prāto, kāpēc nams aizdegās, visticamāk, pie vainas būšot apkure. Agrāk lielā māja apkurināta ar dīzeļdegvielu, taču līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tās iepirkšanai naudas vairs nav bijis, tāpēc «Kaktos» sākuši kurināt ar malku. «Tovakar, kad viņš atbrauca, ienācis istabā, uzreiz teica, ka pie manis esot tik silts. Nesaprotu, tur taču vajadzēja būt arī vienam no strādniekiem, kas arī uz vietas dzīvoja, varbūt tas arī vēl kaut kur krāsmatās ir,» klusām prāto sirmgalvis.
Labajos laikos «Kaktos» dzīve situsi augstu vilni, jo regulāri braukuši viesi no dažādām zemēm – Ķīnas, Vācijas, Francijas, Bulgārijas, Ungārijas, pat Lietuvas prezidents Alģirds Brazausks te atpūties. Pēc Semjona stāstītā, regulāri viesi bijuši arī Latvijas deputāti – savulaik te manīts Vilis Krištopans, Ainārs Šlesers, Gundars Bojārs, Sergejs Dolgopolovs un citi. Ārzemnieki braukuši vairāk pieredzes apmaiņā saistībā ar briežu audzēšanu, bet vietējie politiķi – medībās un makšķerēt. Neiztrūkstoša izklaides sastāvdaļa bijusi iešana pirtī un peldēšanās pagrabstāvā ierīkotajā baseinā. «Volodja man pļāva labību, bet es viņam sēju slotiņas pirtij. Agrāk nedēļas nogalēs aizgāja desmit divdesmit slotiņas, bet līdz ar krīzi arī pieprasījums pēc slotiņām samazinājās. Kaktos speciāli izklaidēm Vācijā nopirkta kariete un kamanas, kurās iejūgtie zirgi, zvārguļiem skanot, vizinājuši lepnos viesus. Es te vienīgais mācēju zirgu iejūgt, tāpēc arī tiku tur pieņemts darbā un strādāju par kučieri,» atceras Semjons.
FAKTI
Saskaņā ar Komercreģistra datiem «Briežu dārzs «Kakti»» pieder 1956. gadā dzimušajam Jurim Šabašovam, kurš ir arī daudzu citu kompāniju līdzīpašnieks. Saistībā ar briežu dārzu 2004. gadā «Neatkarīgā Rīta Avīze» rakstīja, ka bijušais čekists un tagadējais uzņēmējs Šabašovs, iespējams, nelikumīga līguma ceļā par smiekla naudu ieguvis nomas tiesības uz daļu a/s «Latvijas valsts meži» apsaimniekotās meža zemes. Šabašovs 1998. gadā uz 22 gadiem noslēdza līgumu ar Bauskas virsmežniecību par 136 hektāru valsts meža zemes izmantošanu Eiropas staltbriežu audzēšanai iežogotā platībā netālu no Iecavas. Par zemes izmantošanu tika noteikta simboliska maksa – lats par hektāru gadā, lai gan saskaņā ar valdības noteikto nomas aprēķināšanas kārtību maksai vajadzēja būt vismaz 915 latiem gadā. Par šo faktu izmeklēšanu uzsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.