Bauskas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece, skolotāja Inita Nagņibeda (K) ir satraukta par plānoto pedagogu streiku, jo tā dēļ skolēni ievērojami kavētu mācību saturu, kas tika iekavēts jau attālināto mācību laikā.
Viens no iespējamajiem risinājumiem, kā sabalansēt pedagogu darba slodzi, ir skolēniem Latvijas vispārizglītojošajās izglītības iestādēs mācīt mazāk. Šādu iespēju intervijā Latvijas Radio pieļāva Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Valdība otrdien pieņēma jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli, kas sniegs papildus finansējumu pašvaldībām ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā.
TSI īsteno akadēmisko bakalaura studiju programmu “Avioinženierija” latviešu un angļu valodās. Programma apmāca gaisa kuģu tehniskās apkopes speciālistus divās specializācijās: Mehānika un Avionika.
Jūlijā, iesniedzot starpziņojumu valdībai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicinās no 2023.gada 1.septembra pedagogu slodzēs kontaktstundas samazināt no 70% uz 60%, aģentūru LETA informēja izglītības ministre Anita Muižniece (K).
Visām iesaistītajām pusēm - valstij, pašvaldībām un skolām - ir jāpilda deklarācijā ierakstītie solījumi par skolotāju atalgojumu un slodzi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Klasiskās ģimnāzija direktors Romans Alijevs (GKR).
Lai Latvijas pašvaldības iegūtu papildu 100 miljonus eiro pedagogu atalgojuma nodrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nāktos slēgt visu līmeņu lauku skolas, aplēsusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku, informē LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Ar daudzveidīgu konferenču programmu un tehnoloģijām bagātu izstādes ekspozīciju 6. un 7. oktobrī Ķīpsalā notiks jau 11. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstāde un konference “RIGA COMM”. Pasākumā ik gadu tiekas biznesa un tehnoloģiju profesionāļi, lai izglītotos, tīklotos un atrastu vai piedāvātu piemērotākos digitālos risinājumus.
Šodien plkst.11 plānota Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju tikšanās, lai turpinātu diskutēt par pedagogu darba samaksas kārtību, informē LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Izveidota Latvijā pirmā izaugsmes programma jaunietēm “Beat It”. Programmas gaitā dalībnieces kopā ar tieši viņām piemeklētiem mentoriem izstrādās katra savu unikālu plānu jeb ceļa karti, kas soli pa solim vedīs uz meiteņu sapņu piepildījumu. Programmu praktisku nodarbību veidā radījusi pašmāju informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “MAK IT” vadītāja Jana Trapāne, kā mentores un lektores piesaistot vairākas sabiedrībā zināmas dažādu nozaru profesionāles. Programmai līdz 24. jūnijam bez maksas pieteikties aicinātas jaunietes vecumā no 16 līdz 21 gadam.
Ministru kabinets plāno pieņemt izmaiņas pedagogu darba samaksas kārtībā, nediskutējot ar ieinteresētajām pusēm, apgalvo Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Pēc visu pieejamo dokumentu un faktu rūpīgas analīzes Latvijas Universitātes (LU) Padome lems, vai ir pamats rosināt LU rektora Indriķa Muižnieka atstādināšanu no amata, informē LU Padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasības īstenošana par slodžu izmaiņām prasītu nozarei piesaistīt vairākus tūkstošus skolotāju, norāda izglītības ministre Anita Muižniece (K).
No šā gada septembra daudzās Latvijas skolās nebūs skolotāju, kas vada mācību stundas, šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē brīdināja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir vērsusies pie Ventspils augstskolas, aicinot sniegt skaidrojumu par iespējamu nelikumīgu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izlietojumu savā projektā, informē IZM Komunikācijas nodaļa.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas no 2022. gada 1. septembra kļūs par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, ir viena no lielākajām universitātēm Latvijā, kas sagatavo spējīgus, darba tirgū pieprasītus speciālistus 59 studiju programmās biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs. Šīs ir trīs lielās jomās, kurās, piedāvājot dažādas studiju programmas, specializējas universitāte, daudz strādājot arī pie visu šo jomu sinerģijas.
Darba tirgus pieprasa inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistus, taču joprojām tikai relatīvi neliela daļa vidusskolas beidzēju ir pietiekamā līmenī apguvuši eksaktos priekšmetus, lai spētu studēt un, galvenais, arī absolvēt eksakto un dabaszinātņu programmas. Diemžēl daļā Latvijas novadu skolēniem nav pat iespējas padziļinātā līmenī mācīties fiziku un ķīmiju, jo nav pedagogu.
Vairāk nekā 90% dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un IT absolventu ir nodarbināti augstākās kvalifikācijas profesijās (vadītāji, vecākie speciālisti), liecina augstskolas absolventu datu monitorings. Turpretī zemākā nodarbinātība ir vērojama starp humanitāro zinātņu un mākslas, pakalpojumu, sociālo un komerczinību, tiesību tematisko grupu absolventiem.
Īsti neizprotamu iemeslu dēļ informācijas un tehnoloģijas (IT) jomā dominē vīriešu dzimtes pārstāvji! Kā jūtas sievietes šajā vīrišķīgajā vidē, kāpēc IT joma meitenēm tomēr būtu tikpat piemērots karjeras virziens kā vīriešiem, kā veidojas karjera un kāpēc izvēlēties tieši šo virzienu, meklējam atbildes kopā ar Transporta un sakaru institūta (TSI) asociēto profesori, pētnieci Nadeždu Spiridovsku.
Lai neatkarību atguvusī valsts spētu nodrošināt banku speciālistu pieejamību, pirms 30 gadiem Latvijas Banka nodibināja Banku augstskolu ar vienu studiju programmu, kas vērsta uz banku darbinieku sagatavošanu. Šobrīd Banku augstskola piedāvā 12 studiju programmas finanšu un biznesa jomās, sešas no tām tiek īstenotas arī angļu valodā.