Publiskai apspriešanai IZM nodos plānu par pedagogu kontaktstundu samazināšanu līdz 60%

Augusta sākumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodos publiskai apspriedei informatīvo ziņojumu, kas paredzēs no 2023.gada 1.septembra pedagogu slodzēs kontaktstundu samazināšanu līdz 60%, aģentūrai LETA pavēstīja IZM Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Dace Kalsone.

Samazināt kontaktstundu apjomu ir viena no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) publiski pieteiktā streika prasībām.

Kalsone informēja, ka sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiks izstrādātas vadlīnijas, kādā veidā būtu iespējams pedagogu slodzi sadalīt 60% kontaktstundās un 40% darbā, gatavojoties mācību stundām.

Izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols (K) atzina, ka patlaban pastāv viena pretruna, kuru nesanāk atrisināt ar LIZDA, proti, LIZDA pieprasa noteikt šo slodžu proporciju normatīvi, lai tās sāktos uzreiz, taču par to esot bijuši iebildumi no Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, kas norādīja, ka tas faktiski neesot iespējams skolotāju trūkuma dēļ.

"Nav skolotāju, kas spētu strādāt, tādēļ, gribot negribot, šī proporcija 60% pret 40% būtu jāpārkāpj, jo stundas ir jāvada un kādas tas ir jādara," sacīja Ozols.

Plānots, ka informatīvais ziņojums tiks nodots sabiedriskā apspriešanā augusta sākumā un pēc tam valdībā lēmuma pieņemšanai. Ziņojumā ir aptverta arī profesionālā izglītība, profesionālā ievirze sportā un kultūrā, kā arī augstākā izglītība, informēja Kalsone.

Kā aģentūru LETA informēja IZM, informatīvā ziņojuma projektā "Priekšlikumi pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2027.gada 1.septembrim" katra nodaļa ir veltīta vienai izglītības jomai un izvērš slodzes līdzsvarošanas scenārijus, tai skaitā ziņojuma ievads piedāvā arī zemākās likmes grafika projektu, bet katrā nodaļā dota arī papildu fiskālā ietekme no slodzes līdzsvarošanas. Ziņojuma kopsavilkumā darba grupa piedāvā gan visu scenāriju fiskālo ietekmi, gan arī tos variantus, kurus darba grupa piedāvā tālākai lēmuma pieņemšanai valdībā.

Balstoties uz valdības lēmumu, IZM iesniegs atsevišķu prioritāro pasākumu par papildu finansējuma nepieciešamību 2023.gadam un turpmākajiem gadiem, lai nodrošinātu ziņojumā minēto pedagogu darba slodzes izlīdzinājumu.

Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā strādā pārstāvji no IZM, Kultūras ministrijas, kā arī sociālie un sadarbības partneri - Latvijas Pašvaldību savienības, LIZDA, LIVA, kā arī pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāji.

LETA jau rakstīja, LIZDA ir paziņojusi, ka aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Kā aģentūru LETA informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, bet no septembra plānots sākt beztermiņa streiku. Tas nebūšot brīdinājuma streiks, kas notiks noteiktu laiku, bet tas turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas LIZDA prasības.

LIZDA ir izvirzījusi trīs galvenās prasības - sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

Līdz ar to jūlijā, iesniedzot starpziņojumu valdībai, IZM aicinās no 2023.gada 1.septembra pedagogu slodzēs kontaktstundas samazināt no 70% uz 60%.

Pēc izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) sniegtās informācijas, esot panākta vienošanās, ka, jūlijā valdībā iesniedzot starpziņojumu, tas tiks papildināts ar fiskāliem aprēķiniem, kā būtu iespējams pedagogu slodzi sadalīt 60% kontaktstundās un 40% darbā, gatavojoties mācību stundām.

Muižniece atzīmēja, ka pušu sanāksmē joprojām bija pretēji viedokļi par to, vai jauno pedagogu slodžu dalījumu būtu jāievieš pakāpeniski vai uzreiz. Muižniece atkārtoti uzsver, ka strauji ieviest izmaiņas būtu ļoti grūti, jo skolām būtu jāpiesaista ap 4000 pedagogu.

IZM centīšoties panākt vienošanos ar Finanšu ministriju, lai nodrošinātu, ka pašvaldībām, kurās ir ticis sakārtots skolu tīkls, kvalitātes piemaksas tiktu palielinātas līdz 2% no nākamā mācību gada. No skolu un pašvaldību puses ir izskanējuši pārmetumi, ka pašlaik piemaksa tiek paredzēta pārāk maza un nemotivē sakārtot skolu tīklu.